Berijs

Labdien!
Roks jaunajās mājās tika pie vārda Berijs un mūsu sirdis iekaroja uzreiz. Berijs ir lieliskākais suns, un mēs jūtamies lepni viņu saukt par savu suni.  Berijs ir ārkātīgi draudzīgs un ļoti mīļš, un atraktīvs. Berijs ir draudzīgs arī ar citiem dzīvniekiem, grib spēlēties. Un viņam patīk ūdens.

Sākumā zaga zeķes un čības un bija nedrošs. Uz emocijām mēdza apčurāties, bet nu jau esam ar to tikuši galā. Ejam suņu skolā pie kinologa Ivara Lielpētera.

Beriju mēs lutinām, pilna māja mantām un viņš ir iekarojis dīvānu. Suņuks ir arī greizsirdīgs un ļoti daudz bučojas. :))) Berijs ir vislieliskākais suns un visu ļoti mīlēts!
Paldies Jums, ka devāt mums iespēju tikt pie mūsu dārguma!


Pele

Sveicieni no Sniedzes!

Sniedze nu ir Pele. Balta Pelīte, kurai nupat 1. dzimšanas diena. Pele ir fantastiski foršs kaķis! Sūta sveicienus savam brālītim Lūkasam.

Jaunajās mājās Pelīte iejutās diennakts laikā, nakti pavadīja ierakusies drēbju skapī, bet tālāk jau viss kā pa diedziņu – pieņēma kastīti, ēdienu, guļammājiņu. Gaidot Peli, tika uzcelts pils tornis – to gan akceptēja tikai otrajā nedēļā.

Pele ir ļoti runātīgs kaķis – sagaidot mājās, uz “Čau!” atbild ar 3 skaļiem ņaudieniem, bet uz jautājumiem atbild ar skaļu “Murrr”. Tad ieritinās klēpī un ieslēdz baltās dzirnaviņas, ļaujas paijāties un ņurcīties.
Mīļākās mantiņas – striķītis pie kociņa un minerālūdens pudeļu korķīši, tos viņa var dzenāt un dzenāt, uzmanīgi satvert ar zobiem un nest kā varenu medījumu.

Pele ir ļoti tīrīga – mazgājas bieži un ilgi, tiek nomazgāti arī saimnieki. Un kā viņa guļ!!! Uz to var skatīties stundām – tik nomierinoši.

Pie ledusskapja Pele sēž ar ģīmīti “ak pabarojiet mani, neesmu ēdusi 2 nedēļas”. Kaķenītei ļoti patīk skatīties kā izlietnē tek ūdens. Mīļums un jaukums!

Esmu nedaudz neadekvātā sajūsmā par savu pirmo kaķi un nespēju iedomāties kā varēju līdz šim bez viņas.
Paldies par Pelīti! Mīlēšu un lološu!

Arčibalss

Sveiciens “Labās Mājas” komandai!
Es esmu Arčibalss (patversmē Pīks) un gribu ko pastāstīt par sevi un savu jauno gimeni. Pirmkārt, mans jaunais vārds man patīk – tāds zolīds! Tas tika dots par godu man un par piemiņu mammas pirmajam sunim labradoram-retrīveram. Mamma saka, ka es viņam ļoti līdzīgs, sevišķi mana balss, un, protams, es tikpat liels un skaists! 🙂
Man ir jauna un ērta būda – ir izeja uz pagalmu un uz verandu. Viskarstākajās dienās mani laidā iekšā lielājā mājā, tur ir vēsi un es varu paslēpties no karstuma. Tik patīkami, kad par tevi rūpējas!
Vēl pagalmā ir dīķis. Pirmās dienās es peldējos pat 10 reizes dienā – man tā patika!
Pagalms ir ļoti liels – ir gana vietas kur skraidīt uz nebēdu, ko mēs ar Kasparu – mammas dēlu – arī labprāt darām.
Esmu iepazinies arī ar kaimiņ-astītēm, bet viņi gan ir pārāk runīgi, pierunāja man pilnas ausis, bet es tak nopietns čalis – noklausījos un gāju savās darīšanās. 🙂
Darba man nav pārāk daudz, reizēm palīdzu mammai dārza darbos un Kasparam remontdarbos. Sevišķi patīk, ja viņš aizmirst darba cimdus man sasniedzamā vietā – es tad momentā klāt un no cimdiem paliek tikai strēmelītes – forši! 😂 Vēl reizēm patīk ko paslēpt, lai tak Kaspars meklē!

Man patīk, ka manā ģimenē neviens nepaceļ balsis. Ja mammai kas nepatīk, viņa vienkārši pagroza ar pirkstu un uzsauc “Nedrīkst!”, un es uzreiz saprotu, ka esmu kaut ko nepareizi izdarījis. Mans labakais draugs Kaspars palīdz man būt paklausīgam. Viņš ir mans pats labākais draugs uz pasaules!
Es esmu laimīgs un visu laiku smaidu!

Novēlu visām “Labo Māju” astītēm atrast savu ģimeni, kur Jūs, mani draugi, tiksiet mīlēti, loloti un aprūpēti kā es savās jaunajās mājās!

Džīna

Vēstule no mājām:

Nu jau vairāk kā mēnesis ir pagājis, kopš Džīna ieradās dzīvot pie mums Mālpilī, mūsu lauku viensētā. Jāsaka, ka jau no pirmās dienas viņa jutās kā mājās. Uztraucāmies kā nu būs ar sunīti, kurš nekad nav īsti dzīvojis mājā, bet Džīna uzreiz pati iegāja mājā, izstaigāja visas istabas, iepazinās ar visiem kaķiem un  ieleca gultā, kur nu guļ ar mums katru nakti kopā.
Neskatoties uz to, ka viņai noteikti bija daudz pārmaiņu un jaunu lietu, no Džīnas puses nebija nekādu stresa pazīmju.
Šī mēneša ietvaros Džīna ir pārgājusi uz sabalansētu svaigbarību brokastīs un Virbac sauso barību vakariņās. Viņa arī nu jau ir iepazinusi dažādus dabīgos un kaltētos kārumus. Sākumā viņa uz visu jauno barību nebija īsti pārliecināta, bet nedēļas laikā vien ātri aprada un nu izbauda no sirds katru ēdienreizi. Tāpat Džīna ir iemācījusies būt pacietīga – ļāva mums apcirpt un safrizēt viņu, novannot un apgriezt nadziņus, kā arī ļauj tīrīt zobus.
Attiecībās ar sunīti Amadeo nekas nav mainījies – lai gan suņi savā starpā vēl aizvien ir vairāk neitrāli, nav problēmu rotaļlietu vai guļvietas dalīšanā. Pēdējā laikā gan Džīna ļoti vēlas spēlēties ar Amadeo, bet puika vēl atturas. Citreiz gan viņi kopā skrienas pa pļavu kā traki. Meitene arī ir sapratusi, ka ir vesela kaste ar rotaļlietām un tās var plēst cik vien vēlas, kas ir viņas mīļākā nodarbe – meklēt kastē īsto mantu. Abi kopā lieliski dodas ar mums ceļojumos un braucienos. Nu jau Džīnai ļoti patīk braukt – pati lec mašīnā! Esam devušies uz Rīgu un uz Kuldīgu, staigājuši gan parkos, gan pilsētās. Mūsu nākošais mērķis ir iepazīstināt viņu ar zirgiem un jūru.

Arī ar mūsu kaķu saimi Džīna ļoti labi satiek, un vispār arī paši kaķi neiebilda.

Džīna ir arī ļoti paklausīga un vienmēr atsaucas. Vienmēr iet blakus, un ja strādājam ārā, nekur nepazūd.

Esam ļoti priecīgi, ka Džīna ir mūsu ģimenē!

Lakijs

Sveicieni no Lakija, kurš ir ļoti labi iejuties jaunajās mājās un iemīļojis savu ģimeni, pats arī kļuvis par mīluli un ieguvis vairākus labus suņu draugus! 🙂

Alise

Sirsnīgs foto sveiciens no Alises, kura jaunajās mājās iejutās ļoti ātri un kļuva par ģimenes mīluli. 🙂 Kā raksta jaunie saimnieki: “Alisīte – mīļākais kaķis pasaulē!”

Caca

Lasot Laimīgos stāstus, ļoti sagribējās padalīties arī ar mūsu stāstu. Ir pagājuši nu jau 6 gadi kopš esam paņēmuši Cacu pie mums mājās. Viņa ir mīļākā kaķene kāda redzēta – ideāli dzīvo ar mūsu suni – gan guļ kopā, gan viena otru mazgā un dzer no vienas bļodiņas. Gan arī ar mūsu meitiņu ļoti labi draudzējas, atnāk, lai samīļo un guļ viņai blakus.

Kad paņemām kaķīti, viņa ļoti stresoja, bet ilgi neslēpās un jau otrajā naktī gulēja man uz spilvena. Šodien jau pati sauc mani gulēt gultā – ņaud, lai eju ātrāk. 😄 Paņemt rokās vai pasēdēt klēpī – tas nav par viņu, bet gulēt blakus un baudīt paijāšanu – to viņa var darīt, liekas, mūžīgi. Tas viņai nekad neapnīk.

Esmu Jums bezgala pateicīga, ka satikām mūsu Caciņu un viņa ir ienākusi mūsu ģimenē. ❤️


Rikijs

Pirms mēneša adoptētā Rikija saimnieki raksta: “Mēs esam ļoti laimīgi, ka ieguvām tik daudz pozitīvuma un mīļuma mūsu jaunā ģimenes locekļa veidolā. Paldies Jums par Rikiju, viņš ir vienreizējs suņuks. 😀

Rikijam ļoti patīk braukt ar mašīnu un dzīvoties pa vasarnīcu, visu dienu skaridīt pa zālīti un laiskoties. 😀 Rikijs ir sadraudzējies ar mūsu jorku Gami, abiem ļoti patīk kopā gulēt.” ❤️

Leo

Mēnesi atpakaļ mūsmājās ienāca rudais kaķēns, ko nosaucām par Leo.

Pirmajā dienā puika bija sabijies, jo veselu diennakti neiznāca no spilvena apakšas, kas bija meitas gultā. Vēl diena pagāja kamēr jau sāka apgūt istabu, es pat teiktu divas dienas. Vēlāk jau ņēmām Leo klēpī un nesām pa citām istabām ekskursijā un turējām jau durvju spraudziņu vaļā, lai tad, kad jutīsies drošs, varētu iznākt no istabas un nākt pie visiem kopā uz dzīvojamo istabu. Tur pagāja pailgs laiks – no sākuma gāja līdz durvīm, tupēja ar izbāztu galviņu gaitenī un skatījās kas un kā, vēlāk jau panāca līdz blakus durvīm utt. Dienu pēc Leo paņemšanas mājās ienāca arī kucēns, abus kopā sākumā kādu nedēļu nelaidām.

Nu jau Leo ir liels žiperis un lielos draugos ar suņuku. Ja suns grib spēlēties, viņš dzenājas pakaļ kaķim. Bet, kad suns ir mierīgs, tad Leo pats iet klāt un baksta ar ķepiņu vai arī mazliet iekožas, rotaļājoties. 

Trīs nedēļas pēc atbraukšanas jaunajās mājās Leo sāka pats iziet uz terases. Arī šodien vēl pats dikti tālu no ieejas projām neiet. Leo mīl uzlīst uz šūpuļkrēsla un čučēt tur. Ir jau iemanījies arī kokā mazliet ieķerties (labi ka ne augstu) – tas mums pašiem bija pārsteigums.

Ēd labi, man jau pat gribās teikt, ka ir maziņš rīmiņa. :)))
Balss arī ir kļuvusi skaļa, visu laiku prasa uzmanību un samīļošanu. Arī pats nāk mīļoties – tieši tas, kas mums bija vajadzīgs.

Lūsija

Pirms mēneša adoptētā Rota tikusi pie jauna vārdiņa – Lūsija un sūta sveicienus.

Lūsijai klājas ļoti labi, jaunajās mājās viņa iejutās jau pirmajās dienās. Pati bez ierādīšanas zināja ka jāapmeklē kastīte, nagus asina tikai uz speciāla asināmā un guļ kājgalī.

Lūsija ir aktīva, viņai patīk čaukstošas mantiņas un, rotaļājoties, nomedīt mantiņu un tad aiznest savu “medījumu” saimniekam gultā. Patīk uzmest kūkumiņu, uztaisīt kuplu asti un skriet. Ir interese par ūdeni – ielec vannā vai izlietnē, palaiza ūdeni vispirms ar ķepu, novērtējot temperatūru. Lūsija citreiz aizmirst, ka viņas mēlīte ir palikusi ārā no mutes. Tad ir īstais brīdis bildēt, jo skats ir ļoti piemīlīgs. :)))))

Esam ļoti laimīgi par mūsu skaisto kaķu pusaudzi, nevarētu vēlēties labāku kaķi! Paldies!