Kā klājas jaunajā dzīvē mums pastāstījis Pedro – ruds, kluss, maigs suņvīrelis, kuru ap gadu miju atrada klaiņojam Auces pusē. Lēsām – būs bijis ķēdes suns, kurš pasprucis brīvībā un krasi izmainīja savu dzīvi. Neviens ruduci nemeklēja. Toties viendien patversmē ienāca ģimene, kura bija zaudējusi savu mīluli, iepazīties tieši ar Pedro un savstarpēja mīlestība uzplauka zibenīgi. Tā nu esam sagaidījuši vēstuli no īstajām mājām!
“Sveicieni no Beilija (patversmē biju ticis pie vārdiņa Pedro)!
Nu jau veiksmīgi esmu iekārtojies jaunajās mājās. Esmu ticis pie veselām divām jaunām gultām, gan man speciāli gādātās, gan piesavinājies mājas ērtāko krēslu.
Pārbraucot mājās mani sagaidīja dusmīga kaķenīte, bet es ļoti pacietīgi mēģināju viņas sirdi iekarot un nu jau tas arī ir izdevies – gan pārnākot mājās varam saostīties, gan mūs vienus var kopā atstāt.
Protams, lielākais prieks man ir par garajām pastaigām pa mežu – divas reizes dienā varu kārtīgi izstaigāties, paskriet pakaļ vāverēm un “palīdzēt” pelītēm izrakt lielākas alas.
Kārtīgi arī izstaigāju kinologa kursus – iemācījos daudz jaunas komandas pildīt, nomaļākās vietās jau esmu izpelnījies bez pavadas paskraidīt, vienīgi vēl jāpiestrādā pie draudzības ar sugas brāļiem un māsām – nu ļoti man gribas visiem par priekšnieku kļūt.
Ziņkārības mākts, uztaisīju arī sugas DNS testu, kurš atklāja, ka 33% manī ir no takša, 29.8% no krievu toiterjera, 12% no Rasela terjera, 6.7% no vācu aitu suņa un 6.7% no foksterjers un citi piejaukumi. Neatkarīgi no rezultāta, esmu jau pieradis, ka uz ielas cilvēki atskatās mēģinot saprast, kam es vairāk līdzinos un esmu kucēns vai nē.
Paldies “Labajām mājām”, ka palīdzējāt man nokļūt jaunajās mājās.”
