Jebkuru šķirņu suņiem regulāras fiziskās aktivitātes ir vairāk nekā ieteicamas, bet it īpaši primitīvo suņu šķirnēm, tādām kā – Sibīrijas haskijs, Aļaskas malamuts, Samojeds utml.
Šīs suņu šķirnes ir vēsturiski radītas, lai tās kalpotu ziemeļu tautām kā vilcēji gan pasažieru, gan kravas kamanām, attiecīgi, gan psiholoģiski, gan fiziski suņiem ir nepieciešams darbs jeb vilkšana. Bez darba, bez noslodzes, šo suņu šķirnes ir ļoti grūti kontrolēt, kā arī standarta dresūrai tās pakļaujas diezgan slikti. Nenodarbināts suns (arī dažreiz nodarbināts) bēgs no mājām, raks bedres, grauzīs visu iespējamo, kā arī var kļūt agresīvs pret cilvēkiem (ļoti retos gadījumos). Šīs suņu šķirnes suņi pilnīgi noteikti nav piemēroti dzīvošanai kopā ar mazākiem mājdzīvniekiem – kaķi, truši, vistas, kā arī lielākiem mājdzīvniekiem, tādiem kā govis, zirgi, aitas – miera nebūs. Daži saimnieki prasa – kāpēc tā, viņi taču nav mednieki, varbūt ir iespējams izdresēt? Iespējams, bet šādi gadījumi ir ļoti reti, jo šo šķirni ziemeļu tautas vasarās laida savvaļā, lai paši medī un izdzīvo, bet, tad, kad uznāca ziema un aptrūkās pieejamā pārtika – suņi atgriezās pie saimnieka.
Šis suņi noteikti nav un nekad nebūs – sargi! Viņus nedrīkst turēt pie ķēdes, bez cilvēka vai citu suņu sabiedrības.
Tomēr, ja Jūs ar iegādāto vai pieņemto primitīvo suņu šķirni sāksies regulāri sportot…. Jūs iegūsiet fantastisku komandas biedru un pareizi apmācot arī uzticamu, paklausīgu pavadoni!
Kā sākt apmācīt suni? (informācija no Latvijas Kamanu suņu sporta federācijas sagatavotā bukleta iesācējiem)
• Kucēnu pie treniņiem var radināt no četru līdz sešu mēnešu vecuma. Palielināta slodze (pati vilkšana) sunim nav ieteicama, pirms tas sasniedzis 12–18 mēnešu vecumu. Tas saistīts ar kaulu sistēmas nostiprināšanos.
• Vispirms kucēns jāpieradina pie aprīkojuma. Sākotnēji pietiks ar to, ka uz piecām minūtēm viņam vienkārši uzvilksiet iemauktus. Pēc tam ļaujiet sunim pavilkt saitē piesietu malkas pagali vai ko citu, lai viņš saprastu, ka pie iemauktiem kaut kas būs piesiets un tas, kas tiek vilkts, nav traucēklis.
• Paralēli sākam mācīt komandas: pa labi, pa kreisi, apstāties. Šīs komandas māca gluži kā staigāt blakus: ņem suni pie siksnas, pasper soli, izdara pagriezienu pa labi un dod komandu – “Džī”. Un tā reizes 20 no vietas. Pēc tam to pašu pa kreisi, bet ar komandu – “Hā”. Komandas vārdam nav svarīga nozīme, galvenais, lai jūs saprotaties ar suni. Šie ir populārākie komandu vārdi.
2. posms (junioram un pieaugušam sunim)
• Sāciet ar pareiza ekipējuma iegādi. Veikalos visbiežāk pārdod pastaigu siksnas (iemauktus), kas nav domātas vilkšanai! Sākotnēji, kamēr apgūstat komandas, varat iztikt bez ekipējuma, bet nekādā gadījumā nelieciet sunim vilkt tikai ar kakla siksnu vai pastaigu iemauktiem! Pareizu aprīkojumu Jums palīdzēs izvēlēties un iegādāties www.manmat.lv darbinieki.
• Pēc tam kad suns pieradināts pie iemauktiem, var sākt ar brīvo skrējienu 2–5 km. Tas ir skrējiens blakus velosipēdam vai jums pašam ar vai bez pavadas. Jāņem vērā, cik tas ir droši attiecīgajā vidē, kur dzīvojat.
• Vilkšanas instinkts dažiem suņiem ir dabisks, bet citiem tas būs jāapgūst. Suns ar dabisku vilkšanas instinktu vēlēsies rauties uz priekšu un nepievērsīs uzmanību, vai viņš ko velk. Vilkšanas instinktu var trenēt šādi (2 cilvēki): vēlams izvēlēties trasi, kas beidzas turpat, kur sākas (aplis). Viens cilvēks no suņa atiet 10 metrus. Otrs paliek, turot suni. Pirmais sauc suni sev klāt, otrs sunim ļauj nostieptā saitē sevi vilkt pie pirmās personas un uzmundrina suni (komanda “haik” jeb „hop hop” jeb jebkurš jums vēlams vienzilbju izsauciens). Par uzdevuma veikšanu tiek piešķirts kāds gardums un daudz uzslavu. Sākotnēji distanci ietur 10–20 m, pēc tam to pakāpeniski palielina, līdz piesaucējs nav redzams. Šādi treniņi prasīs apmēram 1–4 nedēļas.
• Treniņus ieteicams sākt ar kanikrosa nodarbībām, tomēr šeit ir jārēķinās, ka suns pielāgosies skrējēja ātrumam un, ja pēc tam pāriesiet uz baikdžoringu, tad ātrums būs jātrenē papildus. Baikdžoringam pievērsties var tikai tad, kad ir pārliecība par savām velosipēda vadīšanas spējām, jo saite ir tikai 2,5 metrus gara un no priekšējā velosipēda riteņa līdz suņa astei ir neliels bremzēšanas ceļš (turklāt suns spēj apstāties ātrāk nekā jebkurš velosipēds).
• Apmācību sākt ar kanikrosu ieteicams arī tāpēc, ka, pirmkārt, suns uzreiz nebūs gatavs veikt garas distances, otrkārt, sunim jāpierod pie jums un jūsu komandām bez lieka riska. Bet kā jau minēju, ja esat pārliecināts par savām velo braucēja iemaņām, tad variet arī uzreiz sākt trenēties baikdžoringā.
Svarīgi!
• Neceriet, ka suns jūs uzreiz vilks. Vēl jo vairāk, ka iesācējs suns jūs vilks visu iecerēto distanci uz velosipēda vai iejūgts ragavās. Prasīt to no sava drauga ir tas pats, kas cerēt, ka jūs pats bez treniņa spēsiet olimpieša ātrumā veikt 10 km distanci.
• Labi trenēts suns var pavilkt divas reizes vairāk nekā pats sver.
Uzsveram: labi trenēts suns! Baikdžorings ir sadarbība ar suni, kur jūs pats braucat ar velosipēdu un suns palīdz, jūs velkot. Arī skūteru klasē jūs suņiem piepalīdzat ar atspērieniem. Tikai labi trenēti suņi spēj pavilkt velo vai sniega kamanas ar visu pajūga vadītāju (mušeru).
Neliels ieskats no mūsu (Togo komandas) pieredzes!
Paši esam kāpuši un gan jau vēl kāpsim uz daudziem, daudziem zemūdens akmeņiem, bet apkopojot Latvijas entuziastu „best-practise” un izfiltrēto no globālajā tīmeklī pieejamo…. esam secinājuši, ka vislabākā apmācība ir…. otrs pieredzējis suns ar vienu lielu BET! Koptreniņos nepieredzējušais suns skries aiz līdera, bet apmācāmā suņa saimnieks nedrīkst aizmirst dot komandas, tādas kā: ” Garām” (jebkuram interesējošam objektam – suns aiz citas sētas, suns bez pavadas, pēkšņa iegriba iezīmēt teritoriju utt.), pagriezienos – Džī (pa labi) vai cits Jūsu izvēlēts vienzilbju sauciens; Ha (pa kreisi), tas pats vienzilbju sauciens. Tas nekas, ka suns jau pats pagriežas – komandām ir jābūt! Uzmundrinājums – kā nu kuram, mums ir Hop Hop vai Haik (ja paliekam dusmīgi, ka suns neskrien), kā arī priecīgi izsaucieni – Yes, Malacis, Iā ā (kā nu kuram patīk), ja suns velk un strādā godam!
Bet…. galvenais neaizmirstiet pēc laba darba – suņuku samīļot un pamasēt muskuļus…. vai kā viņiem tas patīk . Treniņiem jānotiek galvenokārt uz zemes ceļiem. Suņa ķepas nav piemērotas, lai skrietu pa asfaltu. Pēc lielas slodzes treniņa suni vienkārši nevar atstāt guļam pie ūdens bļodas, ar suni jādodas lēnā pastaigā. Mierīgā solī noejiet vēl 1 km, lai normalizētos sirdsdarbības ritms gan jums, gan sunim un lai pienskābe, kas izdalījusies sportošanas laikā, nepaliktu sunim muskuļos un neradītu stīvumu. Ja sunim ir īsa spalva, pēc slodzes neļaujiet tam pilnībā atdzist pie zemas temperatūras (zem 0 ºC grādiem). Varat iegādāties speciālu apmetni, tādējādi suni pasargājot no plaušu karsoņa.
Noteikti – nelieciet sunim skriet, ja temperatūra ir virs 15 grādiem, it īpaši ar biezu kažoku apveltītiem suņiem – tas ir nežēlīgi, un ne Jūs, ne Jūsu četrkājainais draugs nebūs apmierināts par šādu izbraucienu!
Latvijā ir pietiekoši daudz kamanu suņu sporta entuziasti, kuri neatteiks padomu nevienam interesentam! Kontaktus variet meklēt tiešsaistē www.sleddog.lv vai zvanot 29189195 (Kristīne).
