Atceraties, lūdzām jums padomu, kā rīkoties ar rudbalto skaistuli Lilasti, kuru uz patversmi atveda kā savainotu ielu kaķi. Kad pienāca laiks smukuli jau veselu atdot atpakaļ atkal vasarnīcu ciematiņa ielu kaķa dzīvei, mums radās dilemma: varbūt tomēr meklēt viņai pilnvērtīgas mājas? Lilaste, lai arī tramīga, tomēr ar maigumu un pacietību viņa lēnām atplauka mīļumam. Kamēr mēs šaubījāmies, mūsmājās ienāca ģimene, kura jau divus un ne tos “ejošākos” kaķus savulaik no mums bija adoptējuši. Ieradās iepazīties ar Lilasti, ko tagad par Ketu sauc. Un, lūk, kā nu visiem kopā sokas mājās…
📩”Labdien,
jau vairāk nekā divi mēneši apkārt un varam atskaitīties par to kā nu mums iet.
Keta kopš ierašanās pie mums dzīvo tikai un vienīgi mājas otrajā stāvā. Zemāk par 1-2 pakāpieniem nekad nav nokāpusi. Tāpēc mūsu suni Čelsiju tā arī nekad nav purns-purnā satikusi, jo Čelsija dzīvo tikai 1. stāvā – viņai nepatīk trepes. Tomēr nešķiet, ka tas Ketai kaut kādā mērā traucētu. Viņa ir pārējiem kaķiem pasludinājusi, ka ir 2. stāva boss un laiku pa laikam patrenkā mūsu jaunākos kaķus – Bakiju (patversmei pazīstamu kā Sebastians) un Leksiju (fotogrāfijā kopā ar Ketu). Tomēr satiek ar tiem labi – nu pat vairs neprotestē, ja kāds cits pieiet pie viņas bļodiņas, kaut sākumā viņai tas īpaši nepatika.
Pa nakti bieži vien guļ pie kāda gultā, jo tur taču ir labāk nekā uz grīdas vai krēslā. Gultā pa nakti gan viņai ir sīva konkurence – Bakijs. Tad nu ir sacensība par to, kurš mīļāks un labāks.
Papildus tam, ka viņai patīk, ka viņu glauda un glaudītāju rokas Keta izmanto, lai mazgātos. Viņa nolaiza roku un pēc tam noglaužas pret nolaizīto vietu – neies tak smērēt savas baltās ķepiņas. 🙂
Vēl aizvien ir tramīga uz ņemšanu rokās. Noteikti centīsies izlocīties, bet kopumā šķiet, ka ir iedzīvojusies ļoti labi.
Lai Jums Jauks vakars!
Māris un pārējā Novožilovu ģimene – Aiga, Estere un Kārlis kā arī Pūks, Keta, Čelsija, Bakijs un Leksija.”
