Laimīgie stāsti

Atceraties, lūdzām jums padomu, kā rīkoties ar rudbalto skaistuli Lilasti, kuru uz patversmi atveda kā savainotu ielu kaķi. Kad pienāca laiks smukuli jau veselu atdot atpakaļ atkal vasarnīcu ciematiņa ielu kaķa dzīvei, mums radās dilemma:

Ziņas par to, kā klājas Satīnam, gaidījāt? Lūdzu, tikko saņēmām! Ļaudīm, kas nezina Satīna stāstu: savulaik uzņēmām suni pēc autotraumas ar lauztu ķepu… Pēc operācijas mūsu mīļais milzītis ķepu mēdza izlaizīt līdz kaulam, ik pa

Dillēns Lociņš – suņbērns, kura mammai paliekot dzīvot pamestā lauku viensētā Līvānu pusē, dzīve būtu kā meža zvērēnam, bet liktens Dillei, viņas radiniekiem un sunītes bērneļiem izrādījā lielu labvēlību. Spriediet paši…“No Lociņa puika ir ticis

Vel viens Dillēns, kurš pasaulē varēja nākt pamestā lauku viensētā Latgales mežos un kļūt par nevienam nevajadzīgu klaidonīti, ja vien vispār izdzīvotu, sūta ziņu no mājām, kur braši nes Zorro vārdu…“Labdien! Mēs nevaram beigt priecāties

Par to, kā klājies pirmajā mēnesī jaunajā dzīvē vienam no mūsu bijušajiem suņbērniem, dalāmies arī ar jums, mūsu sekotāji. Dillēnu – vienīgo meitēnu brāļu bariņā – nodevām adopcijai jaunai ģimenei kā pirmo suni, turklāt ne

Sveicienu no mājām sūta 10 gadus vecais lielruncis Tims! Pēc saimnieces nāves runci pārņēma kaimiņš, taču zaudējot dzīvesvietu, jau citu kaimiņu pulciņš lūdz Timu uzņemt patversmē – kaķis visu mūžu dzīvoklī dzīvojis, uz ielas postā

Kā klājas jaunajā dzīvē mums pastāstījis Pedro – ruds, kluss, maigs suņvīrelis, kuru ap gadu miju atrada klaiņojam Auces pusē. Lēsām – būs bijis ķēdes suns, kurš pasprucis brīvībā un krasi izmainīja savu dzīvi. Neviens

Smukule Latte mūžu varēja nodzīvot viensētā meža vidū Līvānu pusē un regulāri laist pasaulē nevienam nevajadzīgus kucēnus, jo tajās mājās viņu – suņu bija daudz. Kad īpašniece māju pameta, likteņa varā atstājot suņus, kaķus un

Vēstuli no mājām atsūtījusi Moka! Sunīti, ar pulka citiem rejējiem atveda no viensētas meža vidū Līvānu pusē, kad īpašniece visus dzīvniekus tur pameta. Moka bija vispiesardzīgākā no savējo pulka, jaunos saimniekus brīdinājām: socializācijā nāksies darbu

Saņēmām sveicienus no ruducīša Griķa – uz patversmi atveda jauns vīrietis, pirms laika atradis uz ielas Vecmilgrāvī, paturēt nevar, jo kaķis īsti vesels nav. Griķis, ienākot patversmē, viscaur bija kreveļains, ar iekaisušām ausīm. Visai ātri

Sveicienu no mājām atsūtījuši divi no pūpoliņu kucēnsaimes (nevienam nepiederoša kucīte apbērnojās kādā ciematiņā Latgales pusē un tikai tad ļaudis meklēja iespēju Daci ar mazuļiem pie vietas dabūt). Mazos adoptēja pārītī… “Sveiciens no Džūnas un Faro!

Apritējuši jau divi mēneši, kopš esam atraduši viens otru – mēs mājdzīvnieku, bet kaķis – mājas. Sākums viennozīmīgi nebija viegls ne runcim, kurš slēpās zem gultas un mēģināja nolīst tālākajos stūros, bija sabijies no jaunās