Vēlos Jūs iepazīstināt ar sevi. Arī es nāku no patversmes, bet ilgi neesmu tur uzturējusies, jo mani paņēma, kad es vēl biju maziņa. Patiesībā, vēl joprojām esmu maziņa, man ir tikai 4 mēneši. Patversmē vēl joprojām dzīvo manas māsiņas (Elva un Ella) un mammīte Emma. Mana tagadējā saimniece grib ņemt uz mājām arī manu mammu,bet pārējie mājas iemītnieki to neļauj.
Tiku nodēvēta par Rufu.
Apmēram līdz 3 mēnešu vecumam domāju, ka mans vārds ir Nedrīkst un Fuj. Esmu diezgan apķērīga, bet nepaklausīga un neatlaidīga. Esmu iemācījusies dažas komandas, piemēram, sēdēt, gulēt. Šobrīd mācos dot ķepu.
Esmu visēdāja – es ēdu visu, ko man dod. Man ir ļoti...
Lasīt vairāk »
Mēs bijām tie, kas 11.11.2011. no Jūsu patversmes paņēma mazo, rudo Lapsiņu, un par to arī vēlamies Jums pateikt lielu Paldies! Laikam esam palikuši parādā nelielu atstāstu par to, kā mums ir gājis un kā iet tagad.
Tagad suņuka vārdiņš ir Tobis un viņš mūsu ģimenē ir liels draugs un pilntiesīgs tās loceklis.
Pirmajā vakarā, atbraucot mājās no patversmes mūs sagaidīja Tobja jaunais draugs – Maksis (2gadīgs runcītis). Pirmais vakars pagāja mierīgi, abi dzīvnieciņi no attāluma pētīja viens otru un Tobis apguva jaunās telpas. Vakarā mans dēliņš (4.5 g.) palasīja Tobim pasaku grāmatiņu un abi kopā aizgāja gulēt.
Mums iet ļoti labi! Bagija ir brīnišķīga un nevienu sekundi nenožēloju, ka tieši tāda bija mana izvēle..
Bagija pie visa ātri pierod. Gan pie cilvēkiem, gan mājvietas. Braukt vilcienā ir interesanti, arī citiem viņa patīk. Parasti palien zem krēsliem un tad grib iet ciemoties pie visiem citiem cilvēkiem. Baidās no veļasmašīnas, fēna un putekļusūcēja. Man ir ļoti pieķērusies. Bieži pat sēž un gaida, kamēr iztīrīšu zobus, visur seko. Bet nu joprojām var atrast zābakus un drēbes sagrauztus, izvandītus. Taču viņai ir lieliska kauna sajūta, un jau kā ienāku pa durvīm, ielien stūrī un ar ķepām nosedz galvu. Kopumā mums iet labi. Domāju,...
Lasīt vairāk »
Paldies no Dēzijas!
Dēzija – vilkveidīga suņmeitene vecumā līdz gadam patversmē nonāca īpašnieku vesta: ģimene šķiras un sieva, nespējot noskatīties, kā vīrs par ķēdē iekārto suni ņirgājas, lūdzu rējējiņu uzņemt patversmē. Acs traumu īpašniece izskaidroja: savulaik kaķis ieskrāpējis. Ārsts noteica citu diagnozi: labdabīgs audzējs, kas jāoperē. Lūdzot sabiedrībai palīdzību segt operācijas izdevumus, Dēzija tika pie veselas actiņas un visai drīz arī pie jauniem saimniekiem. Tagad rējējiņa dzīvo privātmājā, ķēdi nepazīst un, neskatoties uz hiperaktīvo dabu, dzīvo mājā iekšā. Šobrīd Dēzija mācās arī suņa pieklājīgas uzvedības gudrības.
Paldies visiem, kas palīdzēja sunītei tikt pie veselām acīm – teic Dēzijas jaunie saimnieki un smejot, aizgūtnēm vien stāsta par suņmeitenes...
Lasīt vairāk »
Sirsnīgi Jums sveicieni no Titurgas!
Īpaši sveicieni no mūsu mīļās Čikas. Čikai iet labi. Nu jau vairāk kā gadu viņa ir mūsu ģimenē! Čika ir klausīga, mīļa, gudra un mēs visi viņu lutinam un mīlam.
Paldies Jums!
...
Lasīt vairāk »
Sirsnīgus sveicienus no Orsona Jaunajā gadā sūta saimnieki.
...
Lasīt vairāk »
Riko (patversmē saukts par Timo) klājas ļoti labi – sporta pēc patīk padzenāt kaķus, spalva spīd, dzīvespriecīgs un ziņkārīgs.
...
Lasīt vairāk »
Liels, sunisks sveiciens manām mīļajām meitenēm un pārējiem patversmes iemītniekiem!
Forši, es sagaidu Jauno gadu savās jaunajās mājās. Esmu ĻOTI apmierināta. Nav man nekādas nojausmas, kas ir ķēde vai uzpurnis. Mani pat neved pie pavadiņas, jo……man ir divu lauku sētu teritorijas ar plašu izskriešanos. Siksniņa gan man ir, “mamma” man speciāli uz Ziemassvētkiem notamborēja tādu mīkstu, krāsainu, kur piekarināt telefona numuru, ja nu man kas ieskrien prātā un es pazaudējos…….Negribas jau gan, jo otrreiz to visu piedzīvot, nenovēlu nevienam!!!!!! Patversmē jau nebija slikti, bet………. mājās tomēr labāk!
Tā drusciņ atzīšos: es pa šiem diviem mēnešiem esmu tā kā izlaidusies. Negaršo šis un negaršo tas. Sauso...
Lasīt vairāk »
Mīļus sveicienus Jums sūta bijušais Līču patversmes iemītnieks aprikožu krāsas pūdelītis Kriksis un viņa ģimene. Kriksim tagad nav garlaicīgi, jo jau gadu ir jauna draudzene – Čiepa, gadu veca sunīte, kurai mamma pekiniete. Tā sanāca, ka viņa atrada mājas pie mums. Abi saprotas labi, kopā dara palaidnības, dzenā kaķus, brauc uz laukiem un dara visu, ko vien divi suņu bērni var sadarīt. Nosūtam dažas abu bildes sveicienam.
Vēlam laimīgu, veiksmīgu un pārticīgu Jauno gadu, labu veselību, spēku un izturību.
Kriksis un viņa ģimene
...
Lasīt vairāk »
Labdien, Juglas patversmes kolektīvs!
Sūta sveicienus Jaunajā gadā un novēla visu to labāko JŪSU bijušā iemitniece SISE!
Paldies, ka jūs esat!
Cienam un vienmēr atcerēsimies JŪS!
...
Lasīt vairāk »
Gaišus un Sirsnīgus Ziemassvētkus Jums vēl Minces (Zilenītes) Jaunā ģimene!
Mince pie mums ir ļoti labi iejutusies, dienas paiet rotaļās-patīk visas lietas, kas čaukst un kustās. Tiek iepazītas jaunas skaņas un sajūtas. Mince ir ļoti mīlīga-mīl gulēt saiminiecei uz vēdera murrāt un labpatikā kustināt ķepiņas. Nedaudz ir saglabājies biklums un bailīgums pret svešiem cilvēkiem, bet domājam, ka tas ir tikai laika jautājums, kad Mince spēs draudzīgi pieņemt jebkuru cilvēku.
Vēlam Jums laimīgu un veiksmīgu Jauno gadu!!!
...
Lasīt vairāk »
Sirsnīgi sveicam visu Jūsu div un četrkājaino kolektīvu Jaunajā gadā, novēlam – veselību, veiksmi gan darbos, gan nedarbos! Paldies par Jūsu sirsnību un iejūtību! Laimīgu Jauno gadu! Mēs jūtamies tīri labi . . .
...
Lasīt vairāk »
Kas gan ir lauku mājas bez suņa ķepiņu soļiem, kas iestaigā savas taciņas kā mājās, tā arī cilvēku sirdīs un ātri vien kļūst par mājas dvēselīti.
Mammīte ir tas cilvēks, kas savējos mīl no visas sirds un viņas suņi arvien dzīvojuši labā maizē un tikuši lutināti kā neviens.
Mūžīgs jau nav neviens, un aizsaulē devās mammītes vecā uzticīgā sunīte.
Pēc skumīgām asaru dienām un dažu tuvāko pamudinājuma mammīte saprata, ka sirdī bez suņa mīt tukšums. Savs laiks bēdām, savs laiks priekam un dzīvnieki nu reiz ir tie, kas spēj mums dāvāt tik daudz prieka!
Un tā nu ceļš veda uz patversmi, kur daudz mitru degunu un cerīgu acu gaida,...
Lasīt vairāk »
Neliela atskaite par suneni vārdā Bona, kuru adoptēja jūsu patversmē apmēram pirms gada (decembra divdesmitajos datumos, pirms Ziemassvētkiem).
Bona dzīvo Sējas pagastā, privātmājā. Ir tikusi pie jauna vārda – Beta.
Iesākumā sunīte bija ļoti bailīga. Varēja redzēt, ka dzīve meitenīti nav lutinājusi. Mīļākā vieta viņai bija zem virtuves galda, pie saimnieces kājām. Tādu arī es viņu iepazinu, kad pirmo reizi ar manu dēliņu aizbraucām uz Sēju. Visi bija pat ļoti izbrīnījušies, ka Betiņa ir saņēmusi drosmi izlīst no pagaldes un iedot kādu buču man un manam puikam.
Taču nu jau ir pagājis krietns laiciņš, kad Betiņai lielās bailes zudušas, viņa var izskraidīties pēc sirds patikas pa dārzu (visapkārt...
Lasīt vairāk »
Sveiciens no Boras!
...
Lasīt vairāk »
Nododam Jums apskatei bildītes, kurās redzamas šnaucermeitenes Tīnas brīnumainās pārvērtības!
...
Lasīt vairāk »
Gribēju pastāstīt, kā jūtas rudais kaķēns, kas pie mums ieradās 08.11. Nu jau mūsu Čips ir kļuvis par saimnieku.
Kā teica ārste: “Jums ar viņu garlaicīgi nebūs!” Un tiešām tā arī ir – Čips mājās pārvietojas vairākos stāvos – nu jau visas durvis un skapjaugšas ir izlūkotas, un mūsu luteklītis ir jānēsā ne tikai uz rokām, bet arī uz kakla.
Ar ēšanu neiet tik viegli kā “kāds” vēlētos. Sausā barība ir laba, bet taču kāpēc nedod gaļu!? Un tomāti arī ir tik garšīgi! Tagad jau ir daudzmaz pieradis, bet pirmajās dienās mums vajadzēja uzmanīties, lai mūsu vakariņas nepazūd Čipa vēderiņā.
Lasīt vairāk »
Pirmā diena pēc vannas! Un ar draugu! UN graužot pašas izvēlēto mantiņu – kastani
...
Lasīt vairāk »
Beris ir šrota galvenais šefs. Esot pieņēmies miesās, un austiņas nu vairs neesot noļukušas, bet stāvot tā sāneniski katra uz savu pusi. Vaigi arī esot tumīgāki. Beris sākumā neesot rējis, bet nu labi rejot, un viņa iemīļota guļamvieta esot veca mašīna, kura atrodas tuvāk pie vārtiem – tātad – degpunktā. Viņam gan esot pašam sava koka būda, bet mašīna ar labi patīkot. Šķiet, ka Beris ar dzīvi ir apmierināts. Saimnieks apstiprina, ka noteikti Beris esot apmierināts.
...
Lasīt vairāk »
Jums ir dota brīnišķīga iespēja apskatīt Dinas (patversmē saukta par Lapsiņu) fotosesiju.
„Foto: D.Teļnovs, 2011”.
...
Lasīt vairāk »
Mēs adoptējām suni ar patversmes vārdu „Podziņš”. Tagad viņa vārds ir Bonik.
Sākumā suņuks bija bailīgs un nerunīgs, bet jau pēc 3 dienam sāka spēlēties, pat dzirdējām pirmos rējienus! Tagad mums šķiet, ka viņš ir laimigs, un mēs ar viņu arī esam laimīgi! Ir kļuvis aktīvs, draudzīgs, bet mēdz arī ierūkties, izpilda arī dažas komandas kā : iedod ķepu, sēdi, guli, mājās, fu un lēkā! Ķer kaķus un putnus, ar suņiem uzvedas mierigi vai rotaļājas. Mēs bieži dodamies pastaigās.
PALDIES!
...
Lasīt vairāk »
Sveicienus mums sūta melnbaltais suņu puika Šako un viņa ģimene!
...
Lasīt vairāk »
Paldies sunenītes Grētas saimniekiem par bildēm!
...
Lasīt vairāk »
2011.gada 11.augustā adoptēju suni vārdā Kuka (dobermaņu jauktenīte ar noļukušajām austiņām), nosaucu viņu par Bellu Donnu.
Bella nu ir iepazinusies arī ar otru mūsu suni Taisonu, kas, tāpat kā viņa, ir bijis patversmes sunīts. Arī ar to viņa saprotas lieliski. Jo dienas, jo Bella kļūst aizvien drošāka un patstāvīgāka. Nu jau viņa ir apzinājusi visu pie mājas teritoriju un pat sadraudzējusies ar kaimiņu suni. Ik pa laikam gadās arī kāds nedarbs, piemēram, ņemot paraugu no lielajiem suņiem, viņa, laiku pa laikam, mēdz uztriekt kādu no mūsu kaķiem kokā. Tāpat arī Bellai patīk mums neredzot nospert kādu saimniecības priekšmetu, parasti tā ir slota, kuru tad izmanto rotaļām...
Lasīt vairāk »
Sveiciens manai pirmajai mājai!
Nododam arī Jums apskatei bildes, kurās ir redzama Lōriņa, kā viņa ir izaugusi un iejutusies jaunajās mājās.
...
Lasīt vairāk »
Dear friends at the petshelter,
I want to tell you that Poga (Lola) seems to love her new home with me (already from the first minuit she entered the appartment), so I’am very happy for her.
Everything is fine and she has found some favorite spots to sleep on, she eats well and is generally doing very well.
I’ll send you some pictures from the first 24 hours here with me and will keep you updated on how she is doing.
I would like to thank you so much again for giving me the opportunity to give her the life she deserves.
...
Lasīt vairāk »
Pirms 2,5 nedēļām paņēmām no patversmes kucēnu, kuru nosaucām par Spartu.
Pirmajā dienā sunīte, protams, bija mazliet bailīga un apmulsusi, bet salīdzinoši ātri aprada ar jauno mājvietu, ātri iemācījās gulēt savā vietiņā, un saprata, ka jānokārtojas tikai ārā (pa visu šo laiku “neveiksmītes” gadījušās tikai pāris reizes).
Sparta ir ļoti apķērīga (jau trešajā/ceturtajā dienā sāka atsaukties uz jauno vārdiņu; māk jau “sēdēt” un saprot, ko nozīmē FU!, uz ielas iet pie siksniņas), arī ēšanas ziņā problēmu nav – Sparta ir visēdāja
Ļoti rotaļīga, īpaši patīk skriet un dauzīties, ļoti labi saprotas ar bērniem, ar citiem suņiem drīzāk grib spēlētie, varbūt kādreiz no sākuma ir sabijusies, bet...
Lasīt vairāk »
Sirsnīgas bildes esam saņēmuši no Džozes (patversmē saukta par Dusju) un viņas draugiem!
“Džozei patiešām iet labi un kā saka visi apkārtējie – viņa izskatās ļoti laimīga. Un es patiešām ceru, ka tā tā ir, jo pastāstīt pati viņa nevar! ”
...
Lasīt vairāk »
Jaukus foto sveicienus mums sūta Filipa ģimenīte.
...
Lasīt vairāk »
Pēc vasaras saulgriežiem mūsu kuplajai saimei pievienojās baltā suņu dāma, kuru mēs nosaucām par Pūčuku – Pūcīti.
No patversmes braucām ar sabiedrisko transportu. Man par pārsteigumu viņa nebaidījās kāpt jebkurā transportā, kuram bija atvērtas durvis. Līdz nokļuvām mājās, interesējās par jauniešiem, kas pulcējās bariņos, par tantīšu iepirkumu somām, smaržām, ko saoda gaisā un visu pārējo, kur var dabūt ko ēdamu. Mūs vienoja tikai pavada, kuras vienā galā bija pūcīte, otrā es, nosakot ceļojuma virzienu.
Mājās atnākot, apostīja bērnus, istabu, tad apgūlās. Ja es pārvietojos pa māju, Pūčuks visur sekoja un nogūlās blakus, bija apātiska un pret visiem vienaldzīga. Otrs mūsu suns visu laiku mēģināja ar viņu sadraudzēties...
Lasīt vairāk »
« Previous Entries
