Vēlos Jūs iepazīstināt ar sevi. Arī es nāku no patversmes, bet ilgi neesmu tur uzturējusies, jo mani paņēma, kad es vēl biju maziņa. Patiesībā, vēl joprojām esmu maziņa, man ir tikai 4 mēneši. Patversmē vēl joprojām dzīvo manas māsiņas (Elva un Ella) un mammīte Emma. Mana tagadējā saimniece grib ņemt uz mājām arī manu mammu,bet pārējie mājas iemītnieki to neļauj.
Tiku nodēvēta par Rufu.
Apmēram līdz 3 mēnešu vecumam domāju, ka mans vārds ir Nedrīkst un Fuj. Esmu diezgan apķērīga, bet nepaklausīga un neatlaidīga. Esmu iemācījusies dažas komandas, piemēram, sēdēt, gulēt. Šobrīd mācos dot ķepu.
Esmu visēdāja – es ēdu visu, ko man dod. Man ir ļoti...
Lasīt vairāk »
Mēs bijām tie, kas 11.11.2011. no Jūsu patversmes paņēma mazo, rudo Lapsiņu, un par to arī vēlamies Jums pateikt lielu Paldies! Laikam esam palikuši parādā nelielu atstāstu par to, kā mums ir gājis un kā iet tagad.
Tagad suņuka vārdiņš ir Tobis un viņš mūsu ģimenē ir liels draugs un pilntiesīgs tās loceklis.
Pirmajā vakarā, atbraucot mājās no patversmes mūs sagaidīja Tobja jaunais draugs – Maksis (2gadīgs runcītis). Pirmais vakars pagāja mierīgi, abi dzīvnieciņi no attāluma pētīja viens otru un Tobis apguva jaunās telpas. Vakarā mans dēliņš (4.5 g.) palasīja Tobim pasaku grāmatiņu un abi kopā aizgāja gulēt.
Mums iet ļoti labi! Bagija ir brīnišķīga un nevienu sekundi nenožēloju, ka tieši tāda bija mana izvēle..
Bagija pie visa ātri pierod. Gan pie cilvēkiem, gan mājvietas. Braukt vilcienā ir interesanti, arī citiem viņa patīk. Parasti palien zem krēsliem un tad grib iet ciemoties pie visiem citiem cilvēkiem. Baidās no veļasmašīnas, fēna un putekļusūcēja. Man ir ļoti pieķērusies. Bieži pat sēž un gaida, kamēr iztīrīšu zobus, visur seko. Bet nu joprojām var atrast zābakus un drēbes sagrauztus, izvandītus. Taču viņai ir lieliska kauna sajūta, un jau kā ienāku pa durvīm, ielien stūrī un ar ķepām nosedz galvu. Kopumā mums iet labi. Domāju,...
Lasīt vairāk »
Paldies no Dēzijas!
Dēzija – vilkveidīga suņmeitene vecumā līdz gadam patversmē nonāca īpašnieku vesta: ģimene šķiras un sieva, nespējot noskatīties, kā vīrs par ķēdē iekārto suni ņirgājas, lūdzu rējējiņu uzņemt patversmē. Acs traumu īpašniece izskaidroja: savulaik kaķis ieskrāpējis. Ārsts noteica citu diagnozi: labdabīgs audzējs, kas jāoperē. Lūdzot sabiedrībai palīdzību segt operācijas izdevumus, Dēzija tika pie veselas actiņas un visai drīz arī pie jauniem saimniekiem. Tagad rējējiņa dzīvo privātmājā, ķēdi nepazīst un, neskatoties uz hiperaktīvo dabu, dzīvo mājā iekšā. Šobrīd Dēzija mācās arī suņa pieklājīgas uzvedības gudrības.
Paldies visiem, kas palīdzēja sunītei tikt pie veselām acīm – teic Dēzijas jaunie saimnieki un smejot, aizgūtnēm vien stāsta par suņmeitenes...
Lasīt vairāk »
Sirsnīgi Jums sveicieni no Titurgas!
Īpaši sveicieni no mūsu mīļās Čikas. Čikai iet labi. Nu jau vairāk kā gadu viņa ir mūsu ģimenē! Čika ir klausīga, mīļa, gudra un mēs visi viņu lutinam un mīlam.
Paldies Jums!
...
Lasīt vairāk »
Sirsnīgus sveicienus no Orsona Jaunajā gadā sūta saimnieki.
...
Lasīt vairāk »
Riko (patversmē saukts par Timo) klājas ļoti labi – sporta pēc patīk padzenāt kaķus, spalva spīd, dzīvespriecīgs un ziņkārīgs.
...
Lasīt vairāk »
Liels, sunisks sveiciens manām mīļajām meitenēm un pārējiem patversmes iemītniekiem!
Forši, es sagaidu Jauno gadu savās jaunajās mājās. Esmu ĻOTI apmierināta. Nav man nekādas nojausmas, kas ir ķēde vai uzpurnis. Mani pat neved pie pavadiņas, jo……man ir divu lauku sētu teritorijas ar plašu izskriešanos. Siksniņa gan man ir, “mamma” man speciāli uz Ziemassvētkiem notamborēja tādu mīkstu, krāsainu, kur piekarināt telefona numuru, ja nu man kas ieskrien prātā un es pazaudējos…….Negribas jau gan, jo otrreiz to visu piedzīvot, nenovēlu nevienam!!!!!! Patversmē jau nebija slikti, bet………. mājās tomēr labāk!
Tā drusciņ atzīšos: es pa šiem diviem mēnešiem esmu tā kā izlaidusies. Negaršo šis un negaršo tas. Sauso...
Lasīt vairāk »
Mīļus sveicienus Jums sūta bijušais Līču patversmes iemītnieks aprikožu krāsas pūdelītis Kriksis un viņa ģimene. Kriksim tagad nav garlaicīgi, jo jau gadu ir jauna draudzene – Čiepa, gadu veca sunīte, kurai mamma pekiniete. Tā sanāca, ka viņa atrada mājas pie mums. Abi saprotas labi, kopā dara palaidnības, dzenā kaķus, brauc uz laukiem un dara visu, ko vien divi suņu bērni var sadarīt. Nosūtam dažas abu bildes sveicienam.
Vēlam laimīgu, veiksmīgu un pārticīgu Jauno gadu, labu veselību, spēku un izturību.
Kriksis un viņa ģimene
...
Lasīt vairāk »
Labdien, Juglas patversmes kolektīvs!
Sūta sveicienus Jaunajā gadā un novēla visu to labāko JŪSU bijušā iemitniece SISE!
Paldies, ka jūs esat!
Cienam un vienmēr atcerēsimies JŪS!
...
Lasīt vairāk »
Gaišus un Sirsnīgus Ziemassvētkus Jums vēl Minces (Zilenītes) Jaunā ģimene!
Mince pie mums ir ļoti labi iejutusies, dienas paiet rotaļās-patīk visas lietas, kas čaukst un kustās. Tiek iepazītas jaunas skaņas un sajūtas. Mince ir ļoti mīlīga-mīl gulēt saiminiecei uz vēdera murrāt un labpatikā kustināt ķepiņas. Nedaudz ir saglabājies biklums un bailīgums pret svešiem cilvēkiem, bet domājam, ka tas ir tikai laika jautājums, kad Mince spēs draudzīgi pieņemt jebkuru cilvēku.
Vēlam Jums laimīgu un veiksmīgu Jauno gadu!!!
...
Lasīt vairāk »
Sirsnīgi sveicam visu Jūsu div un četrkājaino kolektīvu Jaunajā gadā, novēlam – veselību, veiksmi gan darbos, gan nedarbos! Paldies par Jūsu sirsnību un iejūtību! Laimīgu Jauno gadu! Mēs jūtamies tīri labi . . .
...
Lasīt vairāk »
Kas gan ir lauku mājas bez suņa ķepiņu soļiem, kas iestaigā savas taciņas kā mājās, tā arī cilvēku sirdīs un ātri vien kļūst par mājas dvēselīti.
Mammīte ir tas cilvēks, kas savējos mīl no visas sirds un viņas suņi arvien dzīvojuši labā maizē un tikuši lutināti kā neviens.
Mūžīgs jau nav neviens, un aizsaulē devās mammītes vecā uzticīgā sunīte.
Pēc skumīgām asaru dienām un dažu tuvāko pamudinājuma mammīte saprata, ka sirdī bez suņa mīt tukšums. Savs laiks bēdām, savs laiks priekam un dzīvnieki nu reiz ir tie, kas spēj mums dāvāt tik daudz prieka!
Un tā nu ceļš veda uz patversmi, kur daudz mitru degunu un cerīgu acu gaida,...
Lasīt vairāk »
Neliela atskaite par suneni vārdā Bona, kuru adoptēja jūsu patversmē apmēram pirms gada (decembra divdesmitajos datumos, pirms Ziemassvētkiem).
Bona dzīvo Sējas pagastā, privātmājā. Ir tikusi pie jauna vārda – Beta.
Iesākumā sunīte bija ļoti bailīga. Varēja redzēt, ka dzīve meitenīti nav lutinājusi. Mīļākā vieta viņai bija zem virtuves galda, pie saimnieces kājām. Tādu arī es viņu iepazinu, kad pirmo reizi ar manu dēliņu aizbraucām uz Sēju. Visi bija pat ļoti izbrīnījušies, ka Betiņa ir saņēmusi drosmi izlīst no pagaldes un iedot kādu buču man un manam puikam.
Taču nu jau ir pagājis krietns laiciņš, kad Betiņai lielās bailes zudušas, viņa var izskraidīties pēc sirds patikas pa dārzu (visapkārt...
Lasīt vairāk »
Sveiciens no Boras!
...
Lasīt vairāk »
Nododam Jums apskatei bildītes, kurās redzamas šnaucermeitenes Tīnas brīnumainās pārvērtības!
...
Lasīt vairāk »
Gribēju pastāstīt, kā jūtas rudais kaķēns, kas pie mums ieradās 08.11. Nu jau mūsu Čips ir kļuvis par saimnieku.
Kā teica ārste: “Jums ar viņu garlaicīgi nebūs!” Un tiešām tā arī ir – Čips mājās pārvietojas vairākos stāvos – nu jau visas durvis un skapjaugšas ir izlūkotas, un mūsu luteklītis ir jānēsā ne tikai uz rokām, bet arī uz kakla.
Ar ēšanu neiet tik viegli kā “kāds” vēlētos. Sausā barība ir laba, bet taču kāpēc nedod gaļu!? Un tomāti arī ir tik garšīgi! Tagad jau ir daudzmaz pieradis, bet pirmajās dienās mums vajadzēja uzmanīties, lai mūsu vakariņas nepazūd Čipa vēderiņā.
Lasīt vairāk »
Pirmā diena pēc vannas! Un ar draugu! UN graužot pašas izvēlēto mantiņu – kastani
...
Lasīt vairāk »
Beris ir šrota galvenais šefs. Esot pieņēmies miesās, un austiņas nu vairs neesot noļukušas, bet stāvot tā sāneniski katra uz savu pusi. Vaigi arī esot tumīgāki. Beris sākumā neesot rējis, bet nu labi rejot, un viņa iemīļota guļamvieta esot veca mašīna, kura atrodas tuvāk pie vārtiem – tātad – degpunktā. Viņam gan esot pašam sava koka būda, bet mašīna ar labi patīkot. Šķiet, ka Beris ar dzīvi ir apmierināts. Saimnieks apstiprina, ka noteikti Beris esot apmierināts.
...
Lasīt vairāk »
Jums ir dota brīnišķīga iespēja apskatīt Dinas (patversmē saukta par Lapsiņu) fotosesiju.
„Foto: D.Teļnovs, 2011”.
...
Lasīt vairāk »
Mēs adoptējām suni ar patversmes vārdu „Podziņš”. Tagad viņa vārds ir Bonik.
Sākumā suņuks bija bailīgs un nerunīgs, bet jau pēc 3 dienam sāka spēlēties, pat dzirdējām pirmos rējienus! Tagad mums šķiet, ka viņš ir laimigs, un mēs ar viņu arī esam laimīgi! Ir kļuvis aktīvs, draudzīgs, bet mēdz arī ierūkties, izpilda arī dažas komandas kā : iedod ķepu, sēdi, guli, mājās, fu un lēkā! Ķer kaķus un putnus, ar suņiem uzvedas mierigi vai rotaļājas. Mēs bieži dodamies pastaigās.
PALDIES!
...
Lasīt vairāk »
Sveicienus mums sūta melnbaltais suņu puika Šako un viņa ģimene!
...
Lasīt vairāk »
Paldies sunenītes Grētas saimniekiem par bildēm!
...
Lasīt vairāk »
2011.gada 11.augustā adoptēju suni vārdā Kuka (dobermaņu jauktenīte ar noļukušajām austiņām), nosaucu viņu par Bellu Donnu.
Bella nu ir iepazinusies arī ar otru mūsu suni Taisonu, kas, tāpat kā viņa, ir bijis patversmes sunīts. Arī ar to viņa saprotas lieliski. Jo dienas, jo Bella kļūst aizvien drošāka un patstāvīgāka. Nu jau viņa ir apzinājusi visu pie mājas teritoriju un pat sadraudzējusies ar kaimiņu suni. Ik pa laikam gadās arī kāds nedarbs, piemēram, ņemot paraugu no lielajiem suņiem, viņa, laiku pa laikam, mēdz uztriekt kādu no mūsu kaķiem kokā. Tāpat arī Bellai patīk mums neredzot nospert kādu saimniecības priekšmetu, parasti tā ir slota, kuru tad izmanto rotaļām...
Lasīt vairāk »
Sveiciens manai pirmajai mājai!
Nododam arī Jums apskatei bildes, kurās ir redzama Lōriņa, kā viņa ir izaugusi un iejutusies jaunajās mājās.
...
Lasīt vairāk »
Dear friends at the petshelter,
I want to tell you that Poga (Lola) seems to love her new home with me (already from the first minuit she entered the appartment), so I’am very happy for her.
Everything is fine and she has found some favorite spots to sleep on, she eats well and is generally doing very well.
I’ll send you some pictures from the first 24 hours here with me and will keep you updated on how she is doing.
I would like to thank you so much again for giving me the opportunity to give her the life she deserves.
...
Lasīt vairāk »
Pirms 2,5 nedēļām paņēmām no patversmes kucēnu, kuru nosaucām par Spartu.
Pirmajā dienā sunīte, protams, bija mazliet bailīga un apmulsusi, bet salīdzinoši ātri aprada ar jauno mājvietu, ātri iemācījās gulēt savā vietiņā, un saprata, ka jānokārtojas tikai ārā (pa visu šo laiku “neveiksmītes” gadījušās tikai pāris reizes).
Sparta ir ļoti apķērīga (jau trešajā/ceturtajā dienā sāka atsaukties uz jauno vārdiņu; māk jau “sēdēt” un saprot, ko nozīmē FU!, uz ielas iet pie siksniņas), arī ēšanas ziņā problēmu nav – Sparta ir visēdāja
Ļoti rotaļīga, īpaši patīk skriet un dauzīties, ļoti labi saprotas ar bērniem, ar citiem suņiem drīzāk grib spēlētie, varbūt kādreiz no sākuma ir sabijusies, bet...
Lasīt vairāk »
Sirsnīgas bildes esam saņēmuši no Džozes (patversmē saukta par Dusju) un viņas draugiem!
“Džozei patiešām iet labi un kā saka visi apkārtējie – viņa izskatās ļoti laimīga. Un es patiešām ceru, ka tā tā ir, jo pastāstīt pati viņa nevar! ”
...
Lasīt vairāk »
Jaukus foto sveicienus mums sūta Filipa ģimenīte.
...
Lasīt vairāk »
Pēc vasaras saulgriežiem mūsu kuplajai saimei pievienojās baltā suņu dāma, kuru mēs nosaucām par Pūčuku – Pūcīti.
No patversmes braucām ar sabiedrisko transportu. Man par pārsteigumu viņa nebaidījās kāpt jebkurā transportā, kuram bija atvērtas durvis. Līdz nokļuvām mājās, interesējās par jauniešiem, kas pulcējās bariņos, par tantīšu iepirkumu somām, smaržām, ko saoda gaisā un visu pārējo, kur var dabūt ko ēdamu. Mūs vienoja tikai pavada, kuras vienā galā bija pūcīte, otrā es, nosakot ceļojuma virzienu.
Mājās atnākot, apostīja bērnus, istabu, tad apgūlās. Ja es pārvietojos pa māju, Pūčuks visur sekoja un nogūlās blakus, bija apātiska un pret visiem vienaldzīga. Otrs mūsu suns visu laiku mēģināja ar viņu sadraudzēties...
Lasīt vairāk »
Sveicieni no topošā lauku zēna Čārlija!
Mums klājas labi – apgūstam jaunās dzīves gudrības un pamazām kļūstam arvien mīļāki viens otram.
Veiksmi jums un paldies par Čārlīti!
...
Lasīt vairāk »
Pagājušā gada rudenī adoptējām Rozīti – baltu kaķenīti ar rudiem “radziņiem” un kādam citam nozagtu asti ). Ir piepildījies aprakstā norādītais – sākumā kautrīga, bet atrodot īstās mājas, atplauks par vienīgo prieku saviem saimniekiem. Tas tiešām ir noticis!
Apbrīnojami mīļa, draudzīga un paklausīga. Tikai kā mantojums no “iepriekšējās dzīves” – joprojām baida straujākas kustības vai skaļākas skaņas…
Darbdienu rītos piestrādā par modinātāju (bet tikai pēc zvana signāla atskanēšanas), kad murrādama nāk iedot “rīta buču” ) Nu, kas tad vēl – dzīvojamies pa visām palodzēm, bet nemaz negarlaikojamies pēc ārpasaules, ķeram mušas, pavadām un sagaidām mājniekus...
Lasīt vairāk »
Nu jau gads, kā no patversmes paņēmām suņuku Odi (Odiss).
Sākumā gāja grūti, bija doma pat šķirties, jo Rīgas centrā un ar pirmo suni mājās radās daudz problēmu.
Tagad jau gandrīz gadu dzīvojam ārpus Rīgas, privātmājā. Suns ir mājas dzīvība un enerģijas neizsmeļams avots. Vēl tas ir arī ”aste”, kas seko man visur – dārzā ravēt, mājā strādāt, sauļoties uz terases, ierāpjas arī gultā, jo kā tad viņš gulēs citur …
Ar nedarbiem jau esam apraduši – nolauzti stādi, izraktas bedres, „samīnēts” zāliens. Puķudobēs viņš stāda zeķes un kurpes, aprej garāmgējējus (sargā māju), vārdu sakot – viss, kā nākas. Ziemā Odis ķēra peles, kas līda no sniega alām...
Lasīt vairāk »
Esam saņēmuši sirsnīgus Uno ģimenes foto. Uno esot mīļš bezgala, un galvenais ir padauzīties. Reizēm aizmirstas, ka jāklausa, bet tā jau jaunuļiem gadās.
...
Lasīt vairāk »
Jaunie saimnieki mums ziņo, ka Džefrijs ir lielisks, un pateicas iepriekšējiem saimniekiempar dresūru – ļoti gudrs un paklausīgs suns.
...
Lasīt vairāk »
Kerija tika izņemta no patversmes, kad bija apmēram 3 mēnešus veca. Tagad jau viņa ir krietni paaugusies un izskatās pēc lielas un spēcīgas dāmas. Kerija ir ļoti mīlīga un vienmēr visus sagaida mājās tā, it kā nebūtu redzējusi ilgu laiku, tāpēc vien ir vērts atgriezties mājās, lai redzētu to prieku. Viņa arī ir ļoti klausīga, bet reizēm arī spītējas pretīm. Kerijai patīk diedelēt ēdienu, tādos brīžos uztaisot savas lielās brūnas acis tik skumīgas, ka pašam paliek grūti ēst. Patīk arī plunčāties pa ūdeni, spēlēties ar kociņu, bumbām, ar lielāko prieku sēž mašīnā, jo zina, ka brauks peldēties....
Lasīt vairāk »
Esam saņēmuši foto sveicienus ar Rondu (Radu).
...
Lasīt vairāk »
Sveiciens no Ozolniekiem!
Mazais Riko uz Ozolniekiem no Jūsu patversmes devās pagājušā gada augustā, kā mazs 2 mēnešu vecs kucēns. Riko ātri kļuva par ģimenes mīluli. Sunīts ir ļoti draudzīgs, ārkārtīgi mīl bērnus un citus suņus Šobrīt ir uzņēmies rūpes par vēl vienu 2 mēnušu vecu kucēnu Rembo. Viņi abi dzīvo kopā mūsu mājās. Riko ir viens labs hobijs: izravēt pa nakti visas puķes, ko saimniece iestādījusi un ar tām noklāt saimnieku mājas trepes. Radu un draugu pulkā viņu jautri sauc par “dārznieku”; Riko labprāt atsaucas uz abiem vārdiem. Riko ir izaudzis liels, stalts un sprigans suns....
Lasīt vairāk »
Esam saņēmuši jaukus sveicienus no Kurzemes, kur Leo devās aptuveni pagājušā gada oktobrī.
Tā jau Leo esot dikti jauks suns, bet ļoti patīkot grauzt krūmus un rakt bedres. Ir ļoti labsirdīgs, kā arī ir labs sargs (vismaz no attāluma)
...
Lasīt vairāk »
Gribu pastāstīt par mūsu ģimenes jauno locekli Siāmas kaķenīti Tipu (apmēram 3 gadi), kura nu jau vairāk nekā gadu dzīvo laukos Kandavas novadā. 2010.gada februārī iepazināmies Jūsu patversmē un tai pašā dienā devāmies mājās.
Sākumā kaķenīte bija ļoti nobijusies. Patika, ka viņu ņēma rokās un mīļoja, bet tiklīdz no rokām ārā, uzreiz gribēja kaut kur ielīst un paslēpties – zem gultas, aiz plīts, uz skapja u.c. Pēc apmēram mēneša bija kļuvusi jau daudz drošāka. Tipa baidās no dažādiem trokšņiem, nepatīk arī daudzu cilvēku sabiedrība. Labāk patīk klusumā un mierā.
Patversmē mums stāstīja, ka Tipa esot bijis istabas kaķis. Bet tagad Tipai ir iepaticies dzīvoties pa lauku, skraidīt...
Lasīt vairāk »
Sveicieni no Niko! Paldies par to, ka devāt iespēju tik brīnišķīgam suņupuikam satikt mūs! Vai pareizāk- mums viņu. Tieši šobrīd viņš gan nav diez ko apmieirināts, jo puikas pagalmā spēlē bumbu, bet viņu negrib ņemt kompānijā, staigā pa istabu, sūdzas. Drīz jau iesim uz Ziedoņdārzu pastaigā. Suņi vēl joprojām interesē ļoti, bet te lielāk daļa vietējo tādi draudzīgi un lādzigi, un kuri ne, tos saimnieki nemaz nelaiž tuvumā runāties.
Niko ir liels mīļums un šausmigi amizants suņuks. Tā vien liekas, ka viņā ir sakrustoti daudzi dzīvnieki- kaķis, krokodils (visu laiku mute vaļā un grib dauzoties kaut kur ieķerties), lecīgais Tīģeris no Vinnija...
Lasīt vairāk »
Hārlijs sūta sveicienus! Viņam iet labi, ir ārkārtīgi liels mīlulis visai ģimenei, patreiz joprojām centrālā figūra…… Ar saviem stiķiem un niķiem, taču savējos ļoti mīl, sargā, respektē un mācās arī klausīt. Ļoti labs puika, paldies!
...
Lasīt vairāk »
2009 gada jūlijā no Juglas patversmes paņēmām sunīti Elmo, toreiz viņu tā sauca. Mēs viņu nosaucām par Reno. Reno dzīvo laukos pie labiem saimniekiem, kam pieder zemnieku saimniecība. Tur viņam ir ļoti daudz ko darīt. Vasarā ļoti patīk ganīt govis, ir ļoti labs ganu suns. Reno ir ļoti atraktīvs un kustīgs, patīk spēlēties un ir ļoti gudrs suns.
...
Lasīt vairāk »
Mani sauc Nero. Esmu trīsarpus gadus jauns suņuvīrs.
2008.gada pavasarī mani no Jūsu patversmes adoptēja jauna ģimene.
Tagad dzīvoju mājā un esmu apguvis dažādas gudrības.
Ļoti patīk pie pirmās izdevības kādu nogāzt no kājām, bet kam gan nepatīk…:).
Par spīti savam ļoti emocionālajam un mākslinieciskajam raksturam esmu ļoti uzticīgs, kārtīgi sargāju savus saimniekus, cenšos pie pirmās izdevības sabučoties.
Es ļoti mīlu savus saimniekus un viņi ļoti mīl mani.
...
Lasīt vairāk »
Tā kā norunājām, ka došu ziņu par Scharlotti fon Katzen-Kaiser – trīskrāsu kaķenīti, ko paņēmām 06.11.2010. Ir iemācījusies spēlēties (mīļi, nagus nelieto!), guļ pa dienu, jandalē pa nakti – vārdu sakot, viss kārtībā. Vienīgi ekskursijas pa pasauli mincītei gan nepatīk – pat uz meitas dzīvokli 3 stāvus augstāk bija grūti pierunājama doties, tomēr tur uzvedās bez panikas – iekārtojās dīvānā un gulēja, kamēr “viesošanās” beidzās. Nadziņus “asināt” patīk dīvāna galos, nevis šai nodarbei atvēlētajos Kaķu mājas stabiņos, bet gan jau ar laiku sapratīs. Kaķuks ir mīlīgs un gudrs (kad neesmu mājās, piezvanu, vīrs pieliek telefona klausuli minkai pie auss un viņa atņaud pretī,...
Lasīt vairāk »
Paldies Jums par šo jauko kaķenīti, un novēlam Jums veiksmi tālākajā darbā!
Kā arī novēlam, lai citiem dzīvnieciņiem atrastos jaunas mājas, kurās tie sniegtu cilvēkiem tādu prieku, kā mums sniedz Glorija!
...
Lasīt vairāk »
Pagājušā gada 4. septembrī no Jūsu patversmes paņēmām kucēnu, kuru nosaucām – Reno.
Viņš ir ļoti mīļš. Mēs viņam mācām labi uzvesties, taču vēl viņam daudz jāmācās.
Reno patīk rakt bedres un nēsāt pa pagalmu mūsu apavus. Ar viņu tiešām nav garlaicīgi.
...
Lasīt vairāk »
Mīļi sveicieni no Brenča!
Brencis ir bijušais Veldres ielas puika, kas pameta Jūsu patversmi pagājušā gada 13. martā. Pieņemot mājās gadu vecu kaķīti, kas jau daudz ko ir piedzīvojis, mazliet baiļojos, kā sapratīsimies, taču viss izrādījās pavisam vienkārši. Sākumā Brencis bija tīrais eņģelītis, nevis kaķis, vienīgi spēlēties viņš neprata. Nevarēju vien sagaidīt, kad viņš atdzīvosies un atklās savu īsto raksturu. Pēc pāris nedēļām jau varējām teikt, ka pazīstam viens otru.
Brencis ir ļoti mīlīgs, ļaujas, lai viņu ņem rokās, taču klēpī gulēt nevēlas. Vislabprātāk apgulsies blakus un piespiedīs muguriņu. Šķiet, ka Brencis ir uzaudzis kopā ar suni – daudz kas viņa uzvedībā liecina par viņa “suniskumu” –...
Lasīt vairāk »
Pagājušā gada ziemā mūsu suņu komūnai pievienojās jaunākais biedrs no Juglas suņu patversmes. Sākumā suņu meitenei patversmē bija dots vārds Rida, taču redzot viņas maigo raksturu nolēmām pārdēvēt viņu par Ringlu. Tik bailīgs suns mūsu mājās vēl nebija bijis, adaptēšanās jaunā vidē Ringlai bija ļoti nopietns pārbaudījums, jo ilgu laiku viņa pavadīja slēpjoties zem virtuves galda un izliekoties, ka viņas tur nemaz nav. Taču pat sunim skaidrs, ka visu mūžu tā nevarēs un kaut kad nāksies to degungalu izbāzt arī ārpasaulē. Soli pa solim ar pārējo ģimenes locekļu palīdzību viņai tas arī izdevās.
Ja ar mūsu takšu meiteni Boniju draudzīgas attiecības izveidojās uzreiz, tad ar pagalma...
Lasīt vairāk »
Nu jau tik liels ir paaudzies pie Jums paņemtais Brālis, kā Jūs bijāt viņu nosaukuši. Tagad sunītis ir ticis pie jauna vārda – Rembo.
...
Lasīt vairāk »
Fotovēstījumā varam aplūkot, kā jaunajās mājās ir iedzīvojies Čils.
Čils ir sadraudzējies ar otru ģimenes mīluli, apguvis savu teritoriju un ja nepieciešams parāda apkārtējiem, ka šajā sētā ir vēl viens saimnieks, un tik vienkārši bez atļaujas ienākt nedrīkst.
Čils ticis arī pie savas jaunās būdas, kurā jūtas diezgan omulīgi.
...
Lasīt vairāk »
Esam saņēmuši sveicienus no Pifa!
Pifs ir draudzīgs ar otru ģimenes mīluli Tedi, kuram ir viens gads, bet, ja uz galda ir gaļa, tad Tedis īpaši tuvu nākt nevar.
Citādi viss ir labi un visi sadzīvo draudzīgi.
...
Lasīt vairāk »
Nu jau ceturto gadu Muhtars ir mūsu ģimenes loceklis. Kopā braucam ekskursijās, sēņot.
Nosūtām Jums bildes no aiz-Baldones meža. Kad ir izskrējies, tad sargā mašīnu, ceļā uz mājām guļ kā nabaga izskata bruņinieks – kā nekā palīdzēja salasīt 71 baraviku!
...
Lasīt vairāk »
Sveiki!
Mani sauc Bruno!
Jūsu patversmē nonācu 2009.gada 12.decembrī un 2010.gada 20. martā mani adoptēja Iveta un Jānis. Vārdiņš man nebija, dažkārt meitenes mani sauca par Brālīti. Saimnieki mani sauc dažādi – Bruno, Buncīc, Suncīts, Cuncīc, es atsaucos uz visiem, bet pases vārds man ir tas pirmais – Bruno.
Jaukās patversmes darbinieces mani ieteica kā vispiemērotāko suņuku saimnieku dzīvesveidam un es savus suņa pienākumus pildu godam! Viņi mani iemīlēja uzreiz un es viņus arī. Mājās mani sagaidīja kaķenīte Tince. Sākumā bija grūti sadzīvot, Tince no manis baidījās un es viņu vairs neaiztieku, saimnieki mūs ilgi radināja un mācīja, ka jādzīvo draudzīgi, to esam likuši aiz auss!:)
Mēs esam tikpat...
Lasīt vairāk »
Nu jau pagājis kāds laiciņš, kopš paņēmām no Jums lielisko melno runcīti, kuru bijāt iesaukuši par Cukuru. Cukurs nu ir kļuvis par Oziju un savu mīlīgo un pateicīgo būtību nav zaudējis.
Iejutās viņš pie mums ātri. Jau pēc 10min. kopš atvešanas paēda, izstaigāja dzīvokli, sāka spēlēties un ļāva apgriezt nadziņus.
Patiesībā esam tikuši pie Ideāla kaķa – mīlīgs, vienmēr ļauj sevi samīļot un pamurcīt, izturas ar draudzību arī pret ciemiņiem.
Tagad pa brīvdienām vedam viņu uz laukiem, kur arī viņš jūtās kā mājās un dārzā dabon` izskrieties. Ozijs mūs no rītiem modina ar matu laizīšanu, un ja pēc pusstundas nereaģējam, tad spēlējoties kož kājās.
Vēl viņš ir traks...
Lasīt vairāk »
Sveicieni no Džambo (patversmē saukts par Džoni) Vidzemes pusē!
...
Lasīt vairāk »
Nododam Jums apskatei bildes, kur Deksters sabildēts savas ģimenes ziedošajā pagalmā.
...
Lasīt vairāk »
Nu jau gandrīz pusgadu pie mums dzīvo angļu seters Luiss. Esam viņu ļoti iemīļojusī. Daudz staigājam, radinām viņu pie ūdens, no kura viņš baidījās. Nosūtu jums pāris fotogrāfijas, kuras uzņemtas pirms dažām dienām Ogrē. Ceru ka viņam arī pie mums ir labi, bet viņš jau to nestāsta ……
Paldies. Veiksmi jūsu cēlajā darbā.
...
Lasīt vairāk »
2010.gada 2.jūnijā no patversmes paņēmām pelēku kaķi, kas tika saukts par Runci.
Mēs to nodēvējām par Dorianu Greju (grey – pelēks, tāpēc tāds vārds), īsumā saukts par Doriku.
Dorians izrādījās nemaz nav nekāds vientuļnieks, kā tika stāstīts patversmē, bet gan ļoti sabiedrisks. Guļ tikai gultā pie kājām, vienmēr grozās tur, kur ir kāds cilvēks.
Viņam negaršo sausā barība, bet labprāt ēd mīksto barību, jēlu gaļu, zivis, ābolu kūku, zāli, odus, mušas un ķer baložus.
Tā kā dzīvojam privātmājā, tad Dorianam ir tā iespēja pastaigāties ārā, ko viņš labprāt izmanto, dažreiz pat uz visu nakti kaut kur pazūd, bet no rīta ir kā...
Lasīt vairāk »
Esam saņēmuši jauku bijušā patversmes iemītnieka Čipendeila (tagad Bareta) un viņa saimnieka fotosveicienu.
...
Lasīt vairāk »
Sveicieni no Jūsu audzēknes Villes Ķekavas pagastā!
...
Lasīt vairāk »
Nu jau ir pagājuši vairāki mēneši kopš tās dienas, kad mūsu kaķu praidam pievienojas Benders.
Nosūtu dažas bildītes, kurās var redzēt, ka viņam labi klājas.
Runcītis labprātāk ēd liellopu gaļu, vārītu zivi, bet, ja nevaktē savu šķīvi, var apēst gan picu, gan kūku, gan sausās brokastis! http://www.vimeo.com/13820571
Vēlreiz paldies par mūsu mīluli!
...
Lasīt vairāk »
Jums droši vien interesē, kā klājas no Jūsu patversmes 09.04.2010. (piektdienas vakarā) paņemtajam 7-8 mēnešus vecajam suņu bērnam (tagad saukts Šerifs) …
Uz mājām aizbraucām ļoti labi. Šerifs uzvedās tā, it kā visu savu īso mūžiņu to vien būtu darījis, kā braukājies ar mašīnām. Mājās vecā sunīte Simba sagaidīja ar bāršanos. Bārās gan vairāk uz saimniekiem, nevis uz jauno iemītnieku. Bet nu jau ir samierinājusies un piedevusi, iesākumā mazliet baidījās no jaunā suņa (lai gan to, ja neņem vērā asti kājstarpē, neizrādīja). Tagad Simbai ir uzlabojusies apetīte un parādījies lielāks dzīvesprieks (rudenī bija zudis pēc vecāko suņu aiziešanas uz labākiem medību laukiem).
Nu, tagad par...
Lasīt vairāk »
Ziedonis ieradās pie mums, vai drīzāk mēs pie viņa 2010.gada 7.maijā. Tad viņš bija aktīvs un nenogurdinošs. Izrādās, ka pēc mēneša viņš ir tieši tāds pats. Tikai klāt var pielikt īpašības- mīļš, labsirdīgs, lielisks skrējējs un visnotaļ smieklīgs.
Vēl komunikablāku un draudzīgāku suni mūsu sirdis nebija piedzīvojušas, kā reiz arī mūsu kaķkunga Rūda sirds. Ziedonis, naivuma pilns, katru dienu mēģina spēlēties ar Rūdkkungu, bet viņš, tolerants būdams, tikai pagriež pakaļpusi prom un turpina gulēt. Bet Ziedonis jau pēc stundas mēģina sadraudzēties ar kaķkungu atkal. To sauc par naivumu, bet Rūdis piedod.
Par Ziedoņa hiperaktivitāti varētu stāstīt daudz un dikti. Pirmajās dienās, kad gājām uz virtuvi, viņš nāca...
Lasīt vairāk »
Jums sveicienus sūta Turbo – Džordžiks un viņa draudzene Nika!
Abiem suņiem iet ļoti labi. Tikai Turbo jau otro gadu neizdodas iemācīt peldēt, bet Nika to dara bez mācīšanas.
Uzcēlām katram savu būdu, bet visu bargo 2010.gada ziemu abi pārlaida vienā būdā. Tā siltāk un mīļāk. Iestājoties siltam pavasarim, abi pārcēlās uz otru, mazāko būdu, kas bija domāta Nikai. Mēs smejamies, ka pārvākušies uz vasarnīcu. Nosūtam dažas bildītes, atpūtas brīdī….
...
Lasīt vairāk »
Ar lepnumu ziņojam – ar Līziņu viss ir vislabākajā kārtībā – ļoti kustīga, ziņkārīga, mīlīga…..vispār princese – visu laiku jābūt uzmanības centrā, klēpī, gultā, pat dušā .
Tā kā Līziņa ir augumā maziņa, palaidām garām īsto brīdi un galvā sākās pavasaris – nu tad nogaidījām, kad trakums pāries un nu jau viņa ir izoperēta.
Paldies par pelēko brīnumu.
Lai Jums veicas, labos darbus darot.
...
Lasīt vairāk »
Podziņas veiksmes stāsts.
Podziņa jeb suņu meitenīte, kura ir piedzīvojusi savos 3 gados ļoti daudz. Viņa pavadīja savu bērnību pie saimnieces, tad gan veselības, gan materiālo apsvērumu dēļ saimniece Podziņu nodeva patversmes apgādībā. 2010. gada ziemā Podziņa atrada savas jaunās mājas. Viņa iedzīvojās ļoti ātri, iemīlēja savu jauno saimnieku un saimnieci. Jau pirmās pastaigas laikā Podziņa parādīja savu dāmas raksturu, viņai interesē viss, kas notiek apkārt – gan cilvēki, kuri paiet garām un kurus o b l i g ā t i vajag pasveicināt ar apostīšanu, gan mašīnas, gan tramvaji – viss. Pēc pastaigas Poga uzreiz izskrien visu dzīvokli un pārbauda, vai kaut kas nav nepareizi,...
Lasīt vairāk »
Blusas Bagijas, tagad Gretas Bagijas pirmā diena jaunajā ģimenē!
...
Lasīt vairāk »
Sveiciens patversmei no Džera Subatē, Daugavpils rajonā.
...
Lasīt vairāk »
Sirsnīgi sveicieni Jums no Martas!
Martu paņēmām 2010.gada 11.aprīlī. Vārdu nemainījām, viņai piestāv. Martas mājas tagad ir Rāmavā, Rīgas rajonā. Pirmajā vakarā viņa bija priecīgi satraukta un nedaudz sabijusies – brauciens ar mašīnu un daudz nepazīstamu cilvēku, jaunas smakas, jauna vieta. Bet šķiet, ka jau pēc pāris stundām, ko pavadīja mūsu mājās, viņa bija paspējusi iemīlēt visas tās mīļās rokas, kas nāca viņu apmīļot un pabužināt. Man arī ātri zuda bailes, ka viņa varētu bēgt atpakaļ vai vienkārši paņemt patvaļu, jo pirmās naktis viņa gulēja pie mājas durvīm uz lieveņa, vaktēja tās durvis kā visdārgāko un ārkārtīgi priecājās par katru, kas iznāk pa tām.
Es (Martas saimniecīte)...
Lasīt vairāk »
Sveiki! Te raksta Jūsu mazā mīļā suņu Meitene. Tagad mani sauc Brenda un man iet ļoti labi. Dzīvoju es kopā ar kaķi Miķeli un toiterjeru Pifu, sadzīvojam labi, tikai dažreiz es ar savu lielo sparu visus gāžu nost no kājām, jo gribu dauzīties. Saimnieki man ir labi, bet vienlaikus stingri, ir arī ķērušies pie manas audzināšanas un komandu mācīšanas – nu iet visādi, bet viņi visiem stāsta, ka es esot apķērīga. Vēl man ir fantastiska pastaigu kompānija – saimnieku bijušā sunīša brālis Sairons un viņa dzīvesbiedrene amerikāņu buldogs Kāra. Brīvdienās visi trīs jožam pa mežu tā, ka smiltis un skujas put un arī mans mazais...
Lasīt vairāk »
Esam saņēmuši jaukus foto sveicienus no Rūda!
...
Lasīt vairāk »
Nesenā pagātnē Pele, jaunajā dzīvē Budzis. Beidzot tā pa īstam ir iedzīvojies jaunajā mājvietā. No ...
Lasīt vairāk »
Sveiki!
Es esmu Feja!
Šis ir mans portfolio!
Būs gandrīz gads kopš esmu pie jaunajiem saimniekiem, taču vēl joprojām atceros jaukos cilvēkus Juglas patversmē:) Noteikti aizbraukšu ciemos:)
Nosūtu Jums šī gada īpašākos notikumus!
...
Lasīt vairāk »
