Valsts rīcība ar konfiscētiem dzīvniekiem rada augstus labturības riskus

Dzīvnieku aizsardzības memoranda biedri aicina steidzami mainīt tiesisko regulējumu, kas nosaka rīcību ar konfiscētiem mīļdzīvniekiem. Pašreizējā kārtība ļauj Nodrošinājuma valsts aģentūrai dzīvniekus, kas dažādu labturības pārkāpumu vai citu iemeslu dēļ konfiscēti, pārdot personai, kura izsolē vienkārši piedāvā augstāko cenu, vispār nevērtējot pircēja nolūkus un iespējas pienācīgi parūpēties par dzīvniekiem. Tas rada augstus labturības riskus, tostarp risku, ka dzīvnieki tiks pakļauti negodprātīgai pavairošanai vai nonāks pie cilvēkiem, kuri par dzīvniekiem nevar parūpēties.

Tāpat pašreiz spēkā esošie normatīvie akti paredz – ja NVA izsolē dzīvniekus nav izdevies pārdot, tos iznīcina. Šāda pieeja ir klajā pretrunā ar Eiropas vērtībām un Dzīvnieku aizsardzības likuma būtību ar tajā nostiprināto principu, ka dzīvnieks ir dzīva un jutīga būtne, nevis vienkārši manta. Valstij ir pienākums nodrošināt, ka no ciešanām izglābti dzīvnieki nenonāk jaunās ciešanās.

“Konfiscēto dzīvnieku pārdošana izsolē par augstāko piedāvāto cenu rada atkārtotu ciešanu risku. Dzīvniekus var iegādāties jebkurš, arī negodprātīgs pavairotājs, pārpircējs, kurš tos tālāk iztirgo sludinājumu portālos, cilvēks bez nepieciešamās pieredzes darbā ar smagi traumētiem dzīvniekiem, cilvēks bez nepieciešamajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu cietušajiem atbilstošu aprūpi, sākot no kvalitatīvas barības līdz veterinārajai palīdzībai. Tomēr pašlaik valsts Nodrošinājuma valsts aģentūras personā konfiscētos dzīvniekus vienkārši pārdod izsolē, kurā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona. Pārdot šādus dzīvniekus par izsolē piedāvātu cenu, nepārliecinoties par pircēja iespējām un nolūkiem, nozīmē faktiski nolemt viņus atkārtotām ciešanām. Turklāt tas rada risku, ka pēc laika šie paši dzīvnieki atkal būs jāglābj no sliktiem turēšanas apstākļiem,” skaidro Dzīvnieku memoranda biedre, patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa.

Problēma īpaši uzskatāmi redzama nesenā gadījumā, kad administratīvā procesa ietvaros Jūrmalā policija konfiscēja 25 mazsunīšus, kas ilgstoši bija turēti smagos apstākļos – aukstā mājā bez elektrības un ūdens, pilnīgā tumsā un netīrībā. Dzīvnieki bija nekopti, nobadināti, ar pāraugušiem nagiem un pilni ar parazītiem. Turklāt šie apstākļi būtiski ietekmējuši arī viņu psiholoģisko stāvokli: daudzi konfiscētie suņi ir ļoti bailīgi, nesocializēti un izrādīja agresiju pret cilvēkiem. Šādiem dzīvniekiem nepieciešama ilgstoša rehabilitācija, profesionāla socializācija un regulāra veterinārā aprūpe.

Memoranda dalībnieki aicina atbildīgās ministrijas un Saeimas deputātus nekavējoši pārskatīt normatīvo regulējumu un ieviest kārtību, kas nodrošina, ka konfiscētie dzīvnieki primāri tiek nodoti patversmei vai atbildīgiem turētājiem, izvērtējot viņu spēju nodrošināt dzīvnieku labturību.

Memoranda dalīborganizācijas (http://ej.uz/memorands-lolojumdzivnieki).