Pagājuši divi mēneši, kopš mūsu ģimenei pievienojies Kerijs. Viņš iekrita mūsu sirdīs patversmē, kad redzējām viņu gan saldi guļot, gan draudzīgi spēlējoties ar citiem kaķēniem, gan izrādot interesi par mums. Vienīgās bažas par iedzīvošanos mūsmājās radīja tas, kā viņu pieņems mūsu galvenā, vienīgā un ilglaicīgā mājas kaķene Keta. 

Sākums nebija daudzsološs, jo Keta uz Keriju šņāca, dzina prom, kā arī pati, kā secinājām dēļ satraukuma, pirmo reizi savos 8 gados saslima – pazaudēja balsi, saaukstējoties. Šobrīd ir iestājies pamiers, kur kaķi savā starpā mēdz spēlēties, skrienot viens otram pakaļ. Keta tikai ik pa laikam uzmet Kerijam neapmierinātu un greizsirdīgu skatienu, redzot, ka viņš ir ieritinājies kādam uz vēdera vai atkal ēd no viņas trauciņa.

Kerijs lieliski pie mums iejuties. Vairākas reizes dienā viņam patīk kārtīgi izskraidīties no viena dzīvokļa gala uz otru, pa ceļam uzlecot visur, kur var uzlekt. Viņš atrod kādu kastani, bumbiņu vai ābolu, ko var ritināt un kam skriet pakaļ, tā sevi izklaidējot. 

Viņam ir ļoooti svarīgi kārtīgi paēst! Ja sākumā viņš bija gatavs raut ārā spinātus vai gailenes no mūsu šķīvjiem, tad šobrīd ir apmierināts tikai ar savu ēdienu, protams, pārliecinoties, vai tiešām mēs neēdam ko tādu, kas viņam garšotu. 

Kerijs ir mīļš, patīk gulēt uz cilvēka vēdera, skaļi murājot, vai vismaz blakus pie galvas, pēc iespējas tuvāk. Ir labi audzināts – uzreiz gāja nokārtoties savā kastītē (vai blakus esošajā Ketas kastītē). Tikai vienu reizi sanāca iečurāt puķupodā, kad laikam nevarēja paspēt aizskriet uz savu kastīti. 

Ir ļoti aktīvs, ieinteresēts par visu apkārtnotiekošo – var skriet pakaļ, lavierējot starp kājām ejošajam, tad sākt spēlēties ar dzijas kamolu, tad paķircināt Ketu, uzbrūkot viņas astei, tad ieraudzīt debesīs pilnmēnesi un ilglaicīgi to vērot. Labi satiek ar visiem ģimenes locekļiem, ar neatlaidību sasildot mūsu sirdis.

Esam ļoti pateicīgi, ka, pateicoties “Labās mājas”, ieguvām mūsu mazo mīļumiņu Keriju!