Sveiciens!
Ar nelielu nokavēšanos sūtu ziņas par mazā Mango iejušanos mājās 🙂
Liels paldies, ka uzticējāties mums un sniedzāt mums iespēju dot Mango mājas uz visiem laikiem! Viņš ir brīnišķīgs – protams, kā jau kucēns, ar dažiem saviem niķiem, taču laimīgā kārtā iejuties ļoti labi, mums uzticas un bailīgos brīžos (vetārsta apmeklējums, negaidītas, jaunas lietas ārā, satraukums, satiekot citu suni) meklē drošību pie cilvēka. Ļoti interesanti vērot, kā viņa temperaments un raksturs atšķiras no mana iepriekšējā suņa – pat kucēna vecumā iepriekšējā sunīte nebija tik ziņkārīga! Pagaidām vēl neatstāju Mango pilnīgi vienu nekad – tajās atsevišķajās reizēs, kad tomēr kaut kur jādodas, kur nevaru mazo ņemt līdzi, viņš paliek mājās ar Alisi.
Esam izvēlējušies savu vetārstu – Dr.Normunda Fjodorova klīnika atrodas tepat ap stūri un vetārsts ir atsaucīgs, saviem klientiem gatavs izpalīdzēt jebkurā diennakts stundā, ja rastos šāda vajadzība. Esam pabeiguši vakcinācijas kursu, saņemta pote pret trakumsērgu, tāpat arī 16.maijā Mango atkārtoti attārpots ar līdzekli, kurš dod aizsardzību arī pret ērcēm.
Ikdienā smejos, ka Mango drusku ir tāds kā “velcro” suns, jo viņam vislabāk patīk būt ar mani fiziskā kontaktā – uzlikt galvu uz pēdas vai rokas, ko nu var aizsniegt, ar dibenu vai muguru piespiesties pie kājas. Kopumā viņš šķiet pārsteidzoši mierīgs un drosmīgs, ņemot vērā, ka nav nācis no drošām mājām ģimenē, bet gan no sliktiem apstākļiem tikai caur patversmi nonācis pie saviem cilvēkiem, taču ir nedaudz reaktīvs uz trokšņiem gaitenī (un tad liek lietā savu ļoti skanīgo balsi) un ļoti reaktīvs uz citiem suņiem.
Protams, ir arī bijuši šādi tādi izaicinājumi – pirmajās dienās bija grūti ar nokārtošanos – šķita, ka viņam vispār bail to darīt (iespējams, dzīvē pirms patversmes bijusi kāda nelāga pieredze saistībā ar šo?), kucēnam neadekvāti ilgi cietās, mēģināja slēpties, mūsu priekšā, kad nu tomēr kārtojās, ķermeņa valoda liecināja par bailēm. Taču nedēļas laikā izdevās pirmo reizi nokārtoties ārā un, regulāri par to saņemot apbalvojumu, pēc nedaudz vairāk nekā divām nedēļām jau lielākoties izdevās ārā. Rūpīgi viņu vēroju un lielākoties var labi nolasīt, kad laiks doties nokārtošanās pastaigā – to šobrīd darām vismaz 5x dienā. Skaidrs, ka Mango savos četros mēnešos vēl ir par mazu, lai uzskatītu, ka esam veiksmīgi izgājuši “podiņmācību”, taču pēdējās nedēļas laikā bijuši tikai divi nelieli negadījumi iekšā, pēc lielākām emocijām, tā ka var viņu tikai slavēt.
Noklausījāmies suņu treneres vadītus teorijas vebinārus, bijām uz individuālo konsultāciju, lai saprastu, kā veicināt Mango mieru un drošības sajūtu, un no 24. maija sāksim piedalīties grupas nodarbībās ar citiem sunīšiem. Pagaidām tieši saskarsme ar citiem suņiem Mango rada nepārvaramas emocijas – vienlaikus ir gan ļoti liela vēlme draudzēties, gan arī bailes. Iespējams, daļēji pie vainas posms pirms vakcinācijas kursa noslēgšanas, kad vispār nelaidām viņu satikties/saostīties ar citiem – taču nu jau kādu laiku pamazām veidojam arī attiecības ar kādiem mierīgākiem kaimiņu suņiem, un suņu skolas grupu nodarbībās noteikti arī izdosies apgūt trūkstošos suņu “etiķetes” pamatus.
Vēlreiz paldies par iespēju uzņemt Mango mūsmājās!
