Šobrīd teju visos ziņu portālos un daudzās sociālo tīklu grupās tiek tiražēta ziņa par mūsu patversmē esošās deviņgadīgās kaķenītes izsoli. Ažiotāža nav jāceļ par šo konkrēto kaķi – tā ir jāceļ par kroplo sistēmu, kas gadiem nemainās: par cietsirdību vai labturības pārkāpumiem izņemtie dzīvnieki pēc tam, kad patversmē ir atveseļoti un aprūpēti, tiek nodoti valsts izsolē tam, kurš samaksās visvairāk.

Visus mūsu aprūpē nonākušos konfiscētos dzīvniekus patversme “Labās mājas” vienmēr ir izpirkusi. Arī par Anci esam iesnieguši savu pieteikumu. Ceļot tukšu ažiotāžu, tiek vienkārši uzdzīta cena valsts aklajā izsolē, kur solītāji neredz citu piedāvātās summas un uzvarētāju uzzina tikai beigās. Valstij galvenais ir nauda, jo pircēja profils netiek pārbaudīts vispār – par ieguvēju var kļūt jebkurš: kaktu vairotājs, gadījuma cilvēks vai tas pats bijušais pāridarītājs.

Neviens no iespējamajiem Ances “glābējiem” kaķenīti acīs nav redzējis un nav ieradies patversmē ar viņu iepazīties. Neviens! Ko tieši cilvēki taisās pirkt? No kā glābt? Anci neviens negrasās likvidēt – mēs viņu izārstēsim līdz galam (vēl jāoperē vienai actiņai uz iekšu augošās skropstas) un atradīsim atbildīgus saimniekus. Taču šīs mākslīgās ažiotāžas dēļ mēs vairs nevaram būt droši, ka kaķi izdosies izpirkt mums, nevis kādam nezināmam pārsolītājam.

Mēnešiem, nereti pat vairāk nekā pusgadu, patversme no ziedotāju līdzekļiem konfiscētos dzīvniekus ārstē, uztur un socializē, kamēr valsts sedz tikai pašu minimumu. Tiklīdz dzīvnieks ir atdabūts uz kājām, valsts to izliek izsolē, faktiski piespiežot patversmei no sabiedrības ziedojumiem vēlreiz samaksāt valstij par iespēju šo dzīvnieku izglābt.

“Labās mājas” jau vairākkārt ir saukušas pēc palīdzības, uzrādījušas sistēmas robus un vērsušās pie likumdevējiem – gan 25 Jūrmalā pamesto suņu gadījumā, gan ar suni Lunu, kur pastāvēja reāls risks, ka bijusī saimniece viņu šādā izsolē vienkārši atpirks atpakaļ, gan arī pēdējā skaļajā gadījumā ar malamutiem, ko cita patversme neizpirka, pieļaujot dzīvnieku nonākšanu anonīmu interesentu rokās (par laimi, cik zināms, tos pārsvarā atpirka dzīvnieku aizsargi). Toreiz valdīja klusums, un medijus tas neinteresēja, izņemot “malamutu gadījums”. Tagad pietiek ieraut virsrakstos vienu izsolē izliktu kaķi, lai par to ražotu ziņas, taču atkal bez jebkāda konteksta un bez vēlmes panākt, lai šādas situācijas neatkārtotos.

Lūdzu, neceliet tukšu ažiotāžu, tādējādi kaitējot dzīvniekiem. Lūdzu, iesaistieties un pieprasiet valstij apturēt šīs izsoles, līdz tiek mainīta kārtība! Tā nedrīkst turpināties! Dzīvnieks nav manta!