Klēra (patversmē Zifa) mājupbraucienu pārcieta ļoti labi, it kā būtu braukājusi katru dienu. Siguldā iedevām ēst un padzerties. Tad līdz mājām visu ceļu grauza gardumu, ne mazākā diskomforta. Sākumā izstaigāja pa visu māju, iepazina. Viss interesēja. Īpašu interesi izrādīja par televizoru un veļasmašīnu. Nu jau divas naktis arī grīda “sausa”. Naktīs guļ ļoti labi, nerej, neraud. No rītiem mēs paši ceļamies pirmie, tad tikai Klēriņa. Pirmajā dienā baroju noteiktos laikos kā viņa radusi, bet vakar viņa ēda, kad gribēja, jo uzreiz silto ēdienu neizēda, ēda vēlāk pa drusciņai un ēd patiešām maz (jā, vistiņa viņai garšo). Sausā barība un protams ūdens pieejami visu laiku (paldies par dāvaniņu, Klēriņai īpaši mīļš pleds). Ļoti patīk mantas un spēlēties. Jau iepazinusi arī teritoriju ap māju, lec, skrien un priecājas.
Šorīt uz pusstundu bija atstāta mājās viena, bija godīga meitene. Bet, vispār Klēra nesmādē arī kādu galda stūri, kādu krēslu, malkas pagali.. maza grauzēja viņa ir😃kā jau mazs bērns ar saviem niķiem😘 Klēriņa ir iedzīvojusies ļoti, ļoti labi. Bezgala mīļa, gudra sunenīte. Nepārtraukti tiek mīļota un mēs saņemam viņas mīlestību. Man šķiet es jau tagad varētu uzrakstīt romānu, par šīm trim dienām esot kopā ar Klēriņu. Telefons jau pilns ar Klēras bildēm un video.
Paldies par Klēriņu, esam ļoti iemīļojuši mazo sirsniņu.
