Patversmē uzņemti 136 suņi un 216 kaķi. Starp šiem simtiem, daļas četrkāju likteņi mūs ietekmēja neaizmirstami.
Divas (cik vēl tādu Latvijā) mājas, kurās regulāri vairojās suņi, teju “iztīrītas”. No vienām uzņēmām ap 10 rējējus un to varēja izdarīt tikai pēc nozieguma, kad kārtējais “labās rokās” atdotā kucēna īpašnieks par to, ka mazais pievēma auto, to nodūra. Arī baidoties no soda, nesaimniece beidzot piekrita mammu ar vairāku metienu kucēniem atdot patversmei…
Otrs gadījums – pamestā ciemā meža vidū vairs tikai vienā mājā dzīvoja sieviete un pulks suņu, kaķu, citu mājdzīvnieku. Pa kādai kucītei ar sadzimušiem mazuļiem izdevās izdabūt, taču ne visus. Gada nogale nāca ar atklāsmi: māja pamesta ar visiem dzīvniekiem! Kopumā no šīs vietas patversmē uzņemti 13 pieauguši suņi un kucēni…
Satricinoši izvērtās sākumā it kā nevainīgs stāsts par jauku sirmgalvi un viņa suni Valmieras pusē. Ar vārdiem: veselības dēļ nevaru vairs aprūpēt savu astoņgadīgo zeltaino retrīveru Persiju, onkulis vērsās pēc palīdzības. Uzņēmām, ātri vien saprotot, suns ir agresīvs, kas šķirnei netipiski. Kamēr “brīnījāmies”, skarbu patiesību par suni un saimnieku sāka atklāt kaimiņi, tostarp – tieši suns saplosījis onkam rokas, nevis slimība un, ka mājās vēl viens suns, kuru arī sit. Izdabūjām no vīra otru suni, domājām: viss, dzīvnieki drošībā! Tomēr pirms mēneša Valmieras dzīvnieku patversme sazinājās ar mums: kāds vīrs gribot suni ņemt, atsaucas uz sadarbību ar “Labajām mājām”… Kas notiktu, ja valmierieši noticētu vīram uz vārda un iedotu jaunu suni?
Ap Lieldienām patversme piebira pilna ar šķirnes sunīšiem – PVD tos konfiscēja no audzētavas, kurā turēja vairāk nekā 100 suņus. Kas “trakākais” bija mums? Ne aprūpējamo skaits. Cilvēku kvantums, kas vēlējās viņus adoptēt, nerespektējot šķirnēm raksturīgās fizioloģiskās vajadzības un savu piemērotību dzīvniekam…
Maija beigās patversmē uzņēmām kārtējos kara suņu – no Harkivas apgabala Ukrainā, kur agresori tobrīd no zemes virsas slaucīja nost ciemu aiz ciema. No vienas puses viņi suņi kā suņi, no otras – zinot, ko rējēji pieredzējuši… Smacējoša bezspēcība.
Vasara aizritēja kaķēnu zīmē. Tiesa, jāatzīst: mazumā gājis “manai kaķenei gadījās”, jo lielāko vairumu kaķēnu patversmē veidoja ielu kaķeņu bērni.
Vasaras nogalē “Labās mājas” kopā ar brīvprātīgajiem sniedza palīdzīgu roku Jelgavas patversmei, kad gada spēcīgākajā vētrā pilsēta applūda. Vairāk kā 20 suņi un kaķi nonāca pie mums. Līdzcilvēku atsaucība palīdzot – kopā mēs tiešām dzīvnieku dēļ spējam kalnus gāzt!
Aizejošā gada laikā par mūsmāju dzīvniekiem stāstījām spēcinošus stāstus. Lai atceramies īpašnieku nodotos baisā veselības stāvoklī esošos vācu aitsuņu jaunuļus Partosu un Romiju… Mežā atrasto nobadināto pusaudzīti Cēzaru… 16gadīgais Dadzītis… Stāstījām kā brīvprātīgo palīgu neatlaidīgais darbs “Robina akadēmijā”, socializējot bailuļus Atamanu, Lesliju, Radu, šiperkes un citus, vainagojās ar jaunām mājām… Par mājup aizbraukušajiem ilgsēdētājiem patversmē: Buzi, Suzi, Rafaelu, Argo… Arī kaķu socializēšanā iesaistītie brīvprātīgie līdzēja rast mājas šķietami neiekārtojamiem junkuriem…
Uz desmitiem laimīgo stāstu fona var likties, ka pāris zaudētas cīņas ir nieks. Tomēr mūsu sirdīs tās ienesa sāpes. Pieminētais Persijs – viņa sirsniņa neizturēja visus pārbaudījumus, lai gan tik daudzi cilvēki centās viņam palīdzēt… 💔
Un Nigra… Sirmgalvei nespējot aprūpēt, sune nonāca patversmē. Pieteicās divi gribētāji – priekš pusmūža liela izmēra ķēdes suņa fantastiski piedāvājumi. Izvēlējāmies mājas bez suņa (otrās bija rējējs, bet Nigrucis bijās tā, lai gan saimnieki bija gatavi strādāt pie saradināšanas). Pāris dienas pēc adopcijas sunes veselība pēkšņi pasliktinājās. Pakāpeniski dakteri atklāja retu slimību – organisms pats sevi iznīcināja. Asins pārliešana, zāles un vienbrīd likās: izdosies slimību uzvarēt. Gaidīja un cerēja jaunie saimnieki. Tad pārstāja gaidīt. Turpināja gaidīt “noraidītie” ar otru suni, ar apbrīnojamu neatlaidibu ik nedēļu jautājot: kā Nigrai? Tomēr viendien Nigras dzīvotgribu slimība pieveica…💔
Mēs, “Labajās mājās” ar jūsu, mūsu atbalstītāju palīdzību 🫶, esam gatavi katru dienu un nakti strādāt ar dažādu skaitu dzīvnieku patversmē, saspiesties, kad vajag un uzelpot, kad viņu mazāk, tīrīt viņu kakas, barot, paciest skrāpējumus un zilumus, ārstēt un socializēt, vien, lūdzu, 2025., esi žēlīgāks, neliec tik daudz un tik daudziem dzīvniekiem ciest! 🙏
