Sveiki! Te Džo!
Tagad gan mani sauc par Kūperu jeb mīļvārdiņā Kūpīti. Nu tad nedaudz pastāstīšu par savu tagadējo dzīvi un ģimeni. Esmu ļoti mainījies no tā brīža, kad mani iepazina patversmē – lēns, kluss, pieglaustām ausīm, aste nolaista. Mani saimnieki domāja, ka es nemāku riet. Bet trešās dienas vakarā gan manējie, gan apkārtējo māju iemītnieki uzzināja, ka tagad šeit dzīvošu arī es. Piektās dienas rītā es parādīju cik lielu un dziļu bedri es māku izrakt mājas priekšā zem rododendra. Tad nu gan mani sarāja, arī Margo tika, bet mans mīlīgais acu skatiens un pieglaustās ausis mūs izglāba. Tās bedru gultas es taisu vēl joprojām, bet ne tik dziļas vairs.
Esmu ātrs kā vējš. Vislabāk savu ātrumu varu parādīt pie jūras, padzenot kādu putnu vai vienkārši sacenšoties ar vēju. Lecu es kā stirna. Varu pārlēkt pāri visam, augstu un tālu, bet dažreiz sanāk trāpīt arī puķu dobē. Īsti nesaprotu kāpēc tā puķu dobe ir kaut kāda neaizskaramā zona. Saimniece rājas, bet manas acis un ausis atkal dara savu Un, ja jūs zinātu cik eleganti es māku ielekt auto bagāžniekā, piezemējos kā pūciņa.
Vai es jums stāstīju, ka man ir blonda draudzene Margo? Nu, jā, ir! Mēs ļoti daudz laika pavadām kopā. Spēlējam ķerenes, gonkojam pa pagalmu, aprejam garām braucošos objektus. Mēs esam kā viena lieliska komanda jeb banda, arī nedarbus tagad darām kopā. Man ir arī savs kaķis Bernhards. Baigie draugi gan mēs neesam, jo viņš ir tāds izvēlīgs. Bet, ja vajag, tad varam gulēt arī vienā gultā.
Vasarā iemācījos peldēt kopā ar saimniekiem un draudzeni Margo. Viņi peldēja, un es gar upi smilkstot skraidīju, kamēr nācās sākt peldēt arī man. Labprāt kādu izglābtu, bet man to neļauj. Tad nu no ūdens iznesu krastā vismaz kādu ūdensrozes lapu.
Lielas gultas, mazas gultas un dīvāni, tie visi ir mani. Saimnieki mani sauc par dīvāna sunīti. Gultā pie saimniekiem es māku ielīst tik nemanāmi un klusi kā ūdens. Te nekā nav, un te jau esmu es blakus.
Un vēl, saimnieki lūdza pateikt milzīgu paldies Jums, ka iepazīstinājāt viņus ar mani. Es esot viena LIELA MĪLESTĪBA! Un nepamet tā sajūta, ka mēs esam bijuši kopā jau ilgu laiku. No pirmā iepazīšanās brīža es zināju, ka viņi ir manējie.
