1. Pārdomā un vēlreiz pārdomā visus PAR un PRET dzīvnieka iegādei! Tava dzīve pilnībā mainīsies nākamos 10-15 gadus. Tavā dzīvē būs atvaļinājumi, ceļojumi, kāzas, bērna ienākšana ģimenē, slimības, mācības utt. + Tev būs arī dzīvnieks, ar kura vajadzībām nāksies rēķināties, risināt arī ar viņu saistītas problēmas. Vai būsi tam gatavs?

2. Esi gatavs mainīt savu komforta līmeni! Mājās būs spalvas, smiltis un, iespējams, arī sagrauztas, saskrāpētas mantas, mēbeles un stenderes. Izvēloties suni, katru dienu jebkādos laika apstākļos būs jādodas pastaigās, savācot tā izkārnījumus. Ik dienu būs jātīra kaķa tualete. Suns būs jāapmāca, kaķis būs jāpieņem tāds, kāds nu tas būs: mīlīgs un mierīgs vai palaidnīgs un nešpetns.

3. Esi gatavs tērēt naudu mājdzīvnieka vajadzībām. Mājdzīvnieks ik dienu ir jābaro ar kvalitatīvu barību. Kaķiem jāiegādājas smiltis tualetei, suņi jāmāca, jāved uz suņu skolu. Jāatvēl līdzekļi mājdzīvnieka sterilizēšanai, dzīvnieki regulāri jāvakcinē, jāattārpo, jāapstrādā pret parazītiem, viņi slimos un tie būs iespaidīgi veterināro pakalpojumu izdevumiem.

4. Esi pārliecināts par izvēli! Bērnam dzīvnieks mēdz būt iegriba, visa kustonīša aprūpe, skološana, apkopšana parasti gulst uz vecāku pleciem. Mazā intereses mainās ātri, savukārt ne vienmēr dzīvnieks un bērns kļūst par labākajiem draugiem. Vai esi gatavs risināt visas ar dzīvnieka un bērna kopā dzīvošanu saistītās problēmas? Savukārt akceptējot, ka padzīvojušie vecāki iegādājas dzīvnieku vientulības kliedēšanai, jāatceras, ka brīdī, kad sirmgalvji kļūs nevarīgi, atbildība par vientulības kliedētāju būs jāuzņemas pašiem – iedomājies, tik tiešām būsi gatavs savās mājās ievest vecāku kaķi vai suni? Ja atbilde ir noraidoša, neļauj savai omei vai opim ņemt kucēnu, kaķēnu, gados jaunu dzīvnieku. Patversmēs dzīvo ari pusmūža dzīvnieki – ideāli kompanjoni sirmgavjiem.

5. Nesteidzies ar iegādi! Dodies uz sev tuvāko dzīvnieku patversmi un kļūsti par brīvprātīgo palīgu! Tur iepazīsi realitātē visus „PAR” un „PRET” dzīvnieka iegādei, tajā pašā laikā neuzņemoties nekādu atbildību ilgtermiņā. Un, iespējams, tieši patversmē satiksi savu nākamo mājdzīvnieku.

6. Izzini savu mājdzīvnieku! Sniegbalts kažoks, gaiši zilas acis un līksma astes luncināšana vai skaļa murrāšana nevar būt iemesls, kādēļ vēlies tieši šo dzīvnieku! Detalizēti iztaujā patversmes darbiniekus par dzīvnieka raksturu, temperamentu, paradumiem, niķiem un stiķiem, kā arī – veselības problēmām. Neko neslēpjot, izstāsti par savu ikdienas dzīves ritmu, mājas apstākļiem un citiem mājiniekiem. Ieklausies ieteikumos, izvēloties konkrēto dzīvnieku. Neķer un negrāb dzīvnieku patversmē gluži kā veikalā kāroto preci pirmo emociju iespaidā. Labāk vairākas reizes dodies uz patversmi un sadraudzējies ar dzīvnieku, izproti to labāk un iepazīstini ar sevi, tikai tad pieņem lēmumu! Neapvainojies, ja patversme atsaka tev adoptēt četrkāji. Patversmes darbinieki uzņemas atbildību par katru dzīvnieku un tā piemērotību jaunajiem apstākļiem – ja Tev kāds dzīvnieks nav piemērots, nespītējies un ieklausies!

7. Padomā par dzīvnieka jaunajām mājām! Viss nepieciešamais ir jāiegādājas pirms dzīvnieks tiek adoptēts. Suņiem jābūt kakla siksnai, pavadai, guļvietai, ēdamtraukiem, barībai, kārumiem, spēļu mantām, līdzekļiem pret parazītiem un „kaku savācējam”. Ja suns dzīvos ārā, nepieciešama arī siltināta būda. Ja īpašums nav iežogots, vajadzīgs ir voljērs. Kaķiem vajadzīgs pārnēsājamais konteiners, guļvieta, spēļu mantas, nagu asināmais, tualete, smiltis, barība, kārumi un līdzekļi pret parazītiem. Tie ir „standarta” izdevumi. Ar nedaudz mazākiem (ja radīsies veselības problēmas – krietni lielākiem) līdzekļiem nāksies rēķināties visu dzīvnieka atlikušo mūžu. Laikus noskaidro, kur vērsīsies pēc veterinārās palīdzības. Izvēlies suņu skolu un atrodi kādu speciālistu, ar kuru varēsi konsultēties jautājumu gadījumā.

8. Izvēlies īsto! Ja iepriekšējie baušļi nav bijuši šķērslis vēlmei kļūt par saimnieku, dodies pēc sava mīluļa! Patversmē ierodies ar visu nepieciešamo dzīvnieka pārvadāšanai – adoptējot suni, mājup noteikti nevar braukt ar sabiedrisko transportu (tur dzīvniekam jābūt uzpurnim, pie kura tas pakāpeniski jāpieradina, turklāt suns var bīties autobusa un atteikties tajā iekāpt, brauciena laikā var vemt, no bailēm apčurāties u.tml.). Dzīvnieku mājup ved pirms brīvdienām, lai pirmās dienas vari pavadīt ar to kopā, iepazīstinot ar jauno mājvietu un sadzīves noteikumiem.

9. Palīdzi iedzīvoties! Adoptējot dzīvnieku patversmē, uzklausi darbinieku ieteikumus pirmo stundu un dienu adaptācijas periodam! Izstaigā ar suni tuvāko apkārtni. Ja suns dzīvo ārā, pirmās naktis tomēr ielaid to iekštelpās, no kurienes dzīvnieks nevar izkļūt un bailēs aizmukt. Apkārtne jāizstaigā gadījumam, ja dzīvnieks aizbēg – tā tas spēs orientēties un atrast ceļu atpakaļ. Kaķim noteikti vairākas stundas (pat vairākas dienas) ļauj pabūt kādā tumšākā, klusākā stūrī – “peļu junkuri” smagi pārdzīvo vietas maiņu. Ja kaķim būs iespēja iet arī pastaigās, nelaid to ātrāk ārā, kamēr mincis mājas iekšpusē nejutīsies kā pilntiesīgs saimnieks, pretējā gadījumā dzīvnieks var bailēs pazust. Apzinies – suns vai kaķis nesaprot, ka ticis pie mājām. Par savām mājām dzīvnieki uzskata patversmi, no kuras tad nu sveši cilvēki to aizveduši projām. Ar pacietību, iejūtību, mīļumu, maigumu, kārumiem iedrošini dzīvnieku uzticēties un palīdzi iejusties jaunajā ģimenē.

10. Saimniek, mīli savu dzīvnieku kā sevi pašu! Patversme nav vieta, kur “pa lēto” paņemt dzīvnieku! Patversme ir pagaidu mājvieta pamestiem, nodotiem, nereti mocītiem, badinātiem, sistiem, neārstētiem dzīvniekiem. Tā ir vieta, kas glābj dzīvniekus un, adoptējot mīluli no patversmes, Tu arī esi palīdzējis kādu izglābt. Turklāt Tu izglāb pat divus dzīvniekus – gan savu jauno mīluli, gan to dzīvnieku, kuram nu ir atbrīvojusies vieta patversmē. Mīli savu dzīvnieku kā sevi pašu, un dzīvnieks Tevi mīlēs vēl vairāk – ar beznosacījumu mīlestību un bezgalīgu uzticību. Vienīgā atšķirība starp Tevi un dzīvnieku – Tu esi atbildīgs par to, ko pieradināji.