Laimīgie stāsti

Rebeka

Pirms pusotra mēneša no patversmes paņēmu kaķeni Rebeku un nu rakstu kā mums klājas.

Rebeka ir smuki iedzīvojusies un ir iemācījusies sadzīvot ar ikdienas trokšņiem – mūziku, veļas mašīnu, skaļo smiešanos un šobrīd jau mierīgi mūsu klātbūtnē guļ. Ir palikusi daudz drošāka un nāk klāt, kad gribam viņu paijāt. Obligāts rituāls ir paijāšana no rīta, kad sasveicinamies un vakarā pirms ejam gulēt. Ēd mūsu klātbūtnē. Vēl joprojām nav droša, kad jāiet mums garām – ātri paskrien garām. Bet tas ar laiku arī mainīsies. Rebeka ir atradusi sev dažādas vietas, kur dzīvoties – uz palodzes, uz skapju augšas, zem vannas, radiotorā un aiz gultas. Pa nakti smuki guļ koridora dīvānā vai uz palodzes. Nakts laikā ir ļoti aktīva – ļoti daudz spēlējas un skrien ļoti cītīgi. No rīta tik redzam mantiņas pa visu dzīvoklis, kādu apgāztu puķi un savandītas sedziņas. Meitene ir ļoti interesanta. Lai cik tas jocīgi neliktos, bet viņa atbild uz teikumiem, kas ir ar jautājuma intonāciju.

Sūtam sirsnīgus sveicienus un lai skaists pavasaris!

Rebekas jaunie saimnieki