Vidēja auguma melnbalta sunīte, kura patversmē gaida savu īsto un vienīgo saimnieku, kuram pieglausties un ar kuru doties garās un aktīvās pastaigās.
Dzūliju uz patversmi atveda viņas saimnieks, kungs gados – par strauju, par ātru. Lai arī mitusi saimnieka aprūpē, viņa bija diezgan nervoza – vienmēr staigājusi tikai īsā pavadiņā, nav iemācīta spēlēties, par katru aušību fiziski ietekmēta. Satraukums Dzūlijā joprojām mīt, ilgstoša dzīve patversmē, jo sevišķi tik enerģiskam, cilvēka kompāniju alkstošam un gudram sunim, ir grūts pārbaudījums.
Lai arī Dzūlijai nu jau ieguvusi seniora statusu, viņa par to īsti nav informēta un joprojām gatava skriet, lekt un trakot. Lai arī pieglaudīsies visiem svešiniekiem, tomēr īstu mīlestību Džūlija dāvā tikai iepazīstot un sākot cilvēkam uzticēties.
Suņu dāmā mīt neizmērojams enerģijas lādiņš, kuru papildina asā oža un mednieka daba. Patversmes teritorijas satraukumā Džūlija nav gatava draudzēties ar suņiem, jo sevišķi tiem, kas ātri kustas, tie ir jāķer un jānomedī.
Džūlija joprojām lūkojas pēc sava cilvēka, cilvēka, kas būs gatavs ar viņu darboties, gatavs doties garās pastaigās, kura mājās viņa būs vienīgais mīlulis.
Domājams, ka dzimusi 2012.gadā.
Foto: Jānis Salmanis
