Pirmo reizi patversmē Džozija nonāca kā uz ielas atrasts, čipēts, bet gadiem no pirmajiem uz otrajiem saimniekiem nepārreģistrēts un skatā aizlaists suns. Viena iztecējusī actiņa bija teju aizcementējusies ar spalvu, strutu un netīrumu korķi, sunīte baisi smirdēja pēc urīna un attiecībās ar mums bija nīgra un kodelīga. Daudzmaz savedām kārtībā, un pēc pāris dienām viņai pakaļ atnāca saimnieki – skatā gana kārtīgi, sirsnīgi stāstīja par Džozijas raksturu un to, kā mājās viņu ar nepacietību gaida otrs sunītis. Nu tā gadījies, ka pastaigas laikā pazudusi. Nekas neliecināja par to, kas sekos tālāk…
Pēc pāris mēnešiem Džozija atgriezās patversmē. Šoreiz jau kopā ar ļoti vecu jorciņu Toto. Suņus no dzīvokļa ar pašvaldības policijas akceptu nogādāja patversmē, jo sieva esot pazudusi, bet vīrs – invalīds dodas uz operāciju, un suņi palikuši bezpalīdzīgā stāvoklī. Otrreiz atkopām nu jau abus suņus, un tad sākās… Sākās telefona zvani – kādu dienu kaimiņiene grib Toto ņemt sev, tad zvana vīrs (izrādās, ne uz kādu operāciju pat netaisījās iet, to piesaucis tikai kā ieganstu, lai no suņiem atbrīvotos), līdz atklājās, ka “kaimiņiene” ir neviens cits kā pazudusī sieva… Un abi pilnām mutēm grib atpakaļ Toto, par Džoziju pat neieminoties (interesanti, ka otreiz nonākusi patversmē, raksturā Džozija bija mainījusies – sirsnīga, priecīga, bez jel kādām nīgruma iezīmēm).
Mēs āvām kājas un devāmies uz suņu dzīvesvietu, lai paši savām acīm visu redzētu un izrunātu. No vienas puses likās – varbūt tomēr diviem cienījama vecuma sunīšiem būs labāk atgriezties mājās, nevis nīkt patversmē? Taču šī vizīte izvērtās par vienu no tām reizēm, kad skaidri saproti: ir cilvēku kategorija, kuriem nedrīkst ļaut turēt dzīvniekus. Jaunībā varbūt pietiek vien ar pabarošanu, bet vecumdienās, kad dzīvniekiem parādās dažādas kaites, nauda jātērē viņu veselībai un labsajūtai, nevis alkoholam.
Toto šobrīd jau ir atradis jaunas mājas, bet 12 gadus vecā Džozija joprojām mūsmājās. Jā, mēs zinām, ka šobrīd viņas ārējais izskats nav tas pats pievilcīgākais (gaidām rindā uz suņu frizētavu!), taču viņas būtība ir jauka, ar mazu “raksturiņa piešprici” – ja kaut kas ļoti, ļoti nepatiks, mēdz parūcināties, citādi – sirsnīga, jestra un feina suņomīte.
Džozijai nav vienas actiņas – sterilizācijas un zobu sakopšanas laikā dakteri to aizšuva.
Meklējam Džozijai vislabākos saimniekus, kuri parūpēsies par viņas vecumdienām!
- Domājamais dzimšanas laiks: 4.05.2014.
- Šķirne: bezšķirnes.
- Reģistrētā mikročipa nr.: 941000023969280.
- Veselības stāvoklis: klīniski vesela.
- Patversmē no 19.05.2026.