Viņas bija divas, nešķirams duets – Pača un Aiza. Abu saimniece uzrakstīja atvadu vēstuli no dzīves, nolika līdzās suņu pases un aprakstu, izgāja no dzīvokļa un pazuda. Policija viņu meklē joprojām. Tikmēr mēs, patversme, sākām
Satiekot Loru mežā bez pavadas, varētu nodomāt – vilcene! Arī savā uzvedībā vidēja auguma sunīte “meža suni” mazliet atgādina, lai gan tagad, jau kādu laiku dzīvojot patversmes “maizē”, viņa ir atkopusies tiktāl, ka viennozīmīgi redzams:
Palielā auguma (34 kg) suņvīram īpašnieks miris. Iepriekš Diks dzīvojis Rumbulas dārziņu rajonā un bija radis gana brīvas dzīves. Neskatoties uz savu it kā neizteiksmīgo ārieni, savā būtībā lielā auguma rējējs ir izteikts mīļlācis –
Vidējā auguma smalkas miesasbūves (18 kg) suņjaunekli policija izņēma no pagrabtelpas, kur tumsā, nevests ārā kopā ar vēl otru suni un pat reptili, kāds jauns vīrietis dzīvnieku turēja, pats arī tur it kā dzīvojot. Pagaidām
Šarpeja jauktenīti Maiklu patversmē nodeva kopā ar franču buldodziņu Miku. Savulaik suņi piederējuši bērniem, bet sadzīves apstākļiem pamainoties, kā nereti latviešiem pierasts, visu nevajadzīgo prom uz laukiem mammām, omēm. Bet mammas, omes ne vienmēr ar
Vilkveidīgās rudules Džesikas saimnieks nomira pirms pāris gadiem. Suns palika mātes aprūpē, taču sieviete pati viņu ārā neveda – reizi dienā ieradās dēla draugi, lai suni izstaidzinātu. Tad mūžībā devās arī Džesikas otrā saimniece, un
Līdz vidēja auguma melnbrūnais suņvīrelis Skipers patversmē nonāca pēc īpašnieka nāves. Iepriekš bijis mīlēts un lolots suns, dzīvojis dzīvoklī, pieprot iet pavadā, ir mēreni aktīvs, draisks, rotaļīgs. Šobrīd palēnām Skiperu iepazīstot kārtīgāk, viņam apkārtlūkojam pēc
Pēc saimnieka nāves patversmē nonācis vidējā auguma melnītis Žuks, suņopis cienījamā vecumā – 13. gadi! Šo informāciju zinām, jo suns bija čipēts un reģistrēts. Iespējams, mūža lielāko daļu dzīvojis pat laukos, Rēzeknes pusē, vien pēdējos
Uz šosejas, kas ved Tukums – Ķesterciems – Mērsrags -Kolka posmā, kas atrodas Engures pagastā, cilvēki pamanīja suni. Vienu dienu… Otru dienu… Aptaujāja vietējos iedzīvotājus un pat uzmeklēja mežsargu – neviens suni neatpazina. Tikai tad
Četri suņbērnus – Makss, Elī, Lee un Rūta (jau adoptēta) – vieno fakts, kas sekas atstās uz visu atlikušo mūžu, vien vienam vairāk tās būs jūtamas, citam mazāk, proti, mazuļi savas dzīves būtiskākajā vecumā, kad
Palielā auguma rudzeltainais skaistulis Lācis savulaik bijis čigānu suns. Paņemts kā kucēns un līdz 3 mēnešu vecumam, dzīvojot dzīvoklī, ar mazo iets staigāt. Pēc tam, it kā bīstoties, ka cilvēki no suņa baidīsies, turēts tikai
