Vērtīgi raksti

Mona, 9 gadus veca Britu šķirnes kaķenīte bez ciltsrakstiem. Vairotājai, izbraucot no valsts, kaķis kļuva lieks. Deviņus gadus dzemdējusi kaķēnus, kas pārdoti, bet priekš sevis Mona tā arī nav nopelnījusi infekcijas rezultātā iztecējušās acs iztīrīšanu

Divas māsiņas apkārtlūko pēc saimniekiem ar pieredzi kaķu audzināšanā, jo būs jāturpina patversmē uzsākto socializāciju. Meitēni it kā atrasti kāda lauku ceļa malā kopā ar vēl trīs mazajiem, lai gan mūsuprāt, tie pārējie tomēr ir

Gadu vecā jaunule viendien uzradās kontrolētā ielu kaķu kolonijā Upesciemā, turklāt meitēns meklējās… Par Svea nokristītā mince ir komunikabla, rotaļīga, mīlīga, bet gan pati nobriestot kā kaķpersonība fiziski un garīgi, gan briedinot savu raksturu, dienās

Tīģerkrāsas kaķenīte, kuru nosaucām par Billi, vienkārši kļuva kādam lieka – tā arī nespējām izkristalizēt, kam kaķis pieder un kāpēc jāšķiras. It kā kaimiņiem, it kā jaunai sievietei, bet laiku pa laikam dzīvoja te vienā,

Trīskrāsu skaistule vasarā pieklīda svešā lauku mājā Krapes pagastā Ogres pusē, iemitinājās siltumnīcā un “paziņoja”: še tagad dzīvošu. Ļaudis komunikablo kaķenīti baroja un aprūpēja, tomēr ilgtermiņā mājas piedāvāt nevarēja, jo gana pašiem savu mīluļu. No

Melnbaltais Buris ir bijušais ielu kaķēns, kura socializācijā patversmē ieguldīts darbinieku un brīvprātīgo darbs, un nu laiks apkārtlūkot pēc saviem saimniekiem, kuri līdz galam Buri padarīs par mīļkaķi. Jau šobrīd runčuks labprāt spēlējas ar cilvēku,

Omulīgais kaķpuika ir bijušais ielu kaķēns, kura socializācijā patversmē ieguldīts darbinieku un brīvprātīgo darbs, un nu laiks apkārtlūkot pēc saviem saimniekiem, kuri līdz galam Leo padarīs par mīļkaķi. Vēl jau puikucis brīžiem var sabīties, taču

Trīs pusaugu kaķenītes, sabāztas konteinerī, Līgo svētku brīvdienās slepus tika noliktas pie patversmes vārtiem. Ja sākumā minču bailes, šņākšanu, liesmu spļaušanu norakstījām uz stresu, tad nu jau, mēnešiem ritot, kļuvis skaidrs, ka iepriekš viņas bijušas

Trīs pusaugu kaķenītes, sabāztas konteinerī, Līgo svētku brīvdienās slepus tika noliktas pie patversmes vārtiem. Ja sākumā minču bailes, šņākšanu, liesmu spļaušanu norakstījām uz stresu, tad nu jau, mēnešiem ritot, kļuvis skaidrs, ka iepriekš viņas bijušas

Vai visās patversmēs laiku pa laikam darbinieki visumam izkliedz jautājumu, kas paliek bez atbildes: kāpēc nopietnas veselības problēmas piemetas raksturā foršiem, mīļiem dzīvniekiem, kamēr agresīviem vai nesociāliem nekas?!?!? Labi, labi, it kā jau tā nedrīkst