Laimīgie stāsti

Zuze

Februārī adoptējām sunīti Zitiņu, kuru pārkrustījām par Zuzīti. Zuzīte pie mums ir iejūtusies ļoti labi un ir visu mīlule. Kad atvedām viņu mājās, uzreiz bija skaidrs, ka viņa ir dīvāna suns – viņa uzreiz ielēca gultā un jutās kā mājās :). Viņa ļoti labprāt gulētu blakus arī visu nakti, bet esam sarunājuši, ka naktī Zuze būs savā gultiņā. Pa dienu gan var kārtīgi izdzīvoties pa dīvānu. 

Zuzīte ir ļoti gudra – ja pasaka, ka kaut ko nedrīkst, viņa saprot un to pārtrauc. Tas gan neliedz pēc laika to pamēģināt vēl. 🙂 Piemēram, “piecelties” uz pakaļkājām, uzlikt priekšķepas uz galda un noskaidrot, kas tur ir uzlikts. 😂

Zuzīte ir ļoti pieķērusies vecmammai. Reizēs, kad vecmamma aiziet, viņa nāk pie mums, sākumā priecājas par tikšanos un ļaujas glāstiem, vēlāk viņa apsēžas pie durvīm un sāk gaidīt. 
Abas ar vecmammu katru dienu dodas pastaigās uz parku. Papildus tam, jau kādas divas nedēļas viņu laižam  arī bez pavadas skrieties pa sētu. Viņai ļoti patīk izskrieties. Sevišķi, ja viņu izaicina. Mums pat ir izveidojusies tāda kā spēle, ka uzmundrinām  un iedrošinām viņu skriet.  Zuze labrāt spēlētos arī ar mūsu papilonu meitenīti Čilli. Bet, tā kā Čilli ir vecmāmiņas vecumā (11gadi), viņa nav īpaši atsaucīga.

Protams, Zuzītei ļoti patīk, ka viņu glauda. 🙂 Esam neizsakāmi priecīgi, ka esam viņu satikuši!