Pēc Rīgas dzīvnieku patversmes “Labās mājas” iniciatīvas uzsākts normatīvo aktu regulējuma izvērtējums par vecuma ierobežojuma noteikšanu personām, kas tiek reģistrētas par mājdzīvnieku īpašniekiem.
Šobrīd Latvijā vienīgi dzīvnieku patversmēm ir uzlikts pienākums adoptējamo mājdzīvnieku nodot tikai pilngadību sasniegušām personām. Visiem citiem mājdzīvnieka īpašumtiesību iegūšanas veidiem (pirkšanai, dāvināšanai) vecuma ierobežojuma nav. Par mājdzīvnieka īpašnieku var kļūt jebkura vecuma bērns. To praksē pierādīja arī konkrēts atgadījums dzīvnieku patversmes “Labās mājas” darbībā 2022.gada nogalē, kad pēc sava suņa patversmē ieradās 15 gadus veca meitene. Lai izzinātu, cik plaši šāda prakse ir ieviesusies visā Latvijā, dzīvnieku patversme “Labās mājas” lūdza tikšanos ar Zemkopības ministrijas profesionāļiem. Tikšanās gaitā uzzinājām, ka gadījumu skaits, kad suņa (par citiem mājdzīvniekiem datu nav) reģistrētais īpašnieks ir persona līdz 16 gadu vecumam, ir dubultojies pēdējo divu gadu laikā – no 69 gadījumiem 2020. gadā līdz 123 gadījumiem 2022. gadā.
Pēc 2023.gada 31.janvārī notikušās tikšanās ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem nav pieņemti konkrēti lēmumi, taču izteikta virzība uz 18 gadu vecuma sasniegšanas nosacījuma vienādu piemērošanu visos mājdzīvnieku atsavināšanas gadījumos, kas varētu tikt nostiprināts Latvijas normatīvo aktu regulējumā iespējami pārskatāmā nākotnē.
Papildus tam tika uzsākta publiska konsultācija tiesiskās informācijas platformā: https://lvportals.lv/e-konsultacijas/28221-no-cik-gadu-vecuma-var-registret-majdzivnieku-2022
Veicot aptauju Eiropas dzīvnieku aizsardzības organizāciju vidū, ieguvām informāciju par dažādām pieejām – par 16 vai 18 gadu vecuma ierobežojumu, vai ja bez formāla ierobežojuma, tad ar skaidri izteiktu vecāku piekrišanu, kā tas ir paredzēts Eiropas Konvencijā par mājdzīvnieku aizsardzību.
Dzīvnieku patversme “Labās mājas”, pamatojoties uz savu ilggadīgo pieredzi un novērojumiem, uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams 18 gadu vecuma ierobežojums, lai cilvēks kļūtu par mājdzīvnieka īpašnieku. Tas ir saistīts ar nobrieduša cilvēka izpratni par labturību, atbildību par mājdzīvnieka uzturēšanu, ārstēšanu, administratīvo un kriminālo atbildību pārkāpumu gadījumos. Mūsu sabiedrībā kopumā eksistē augsts risks, ka mājdzīvnieka īpašnieka nosaukumu uzņemās personas, kas līdz galam nesaprot šī pienākuma būtību. Tā rezultātā tiek pieļautas dzīvnieku ciešanas, notiek dzīvnieku tiesību pārkāpumi, kā arī zeļ bezatbildība dažādās formās (dzīvnieku klaiņošana, nekontrolēta dzīvnieku vairošana, dzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošana), pēc kā sekas ir jāuzņemās visai pārējai sabiedrībai, tai skaitā par liekiem kļuvušo mājdzīvnieku uzturēšanu dzīvnieku patversmēs.
Būtisks faktors Latvijas situācijā ir arī plašais dzīvnieku aizsardzības biedrību loks. Noteikumi, kas regulē dzīvnieku patversmju darbību (tai skaitā pienākums adopcijai nodot dzīvnieku tikai pilngadīgām personām), attiecas tikai uz mazliet vairāk kā 20 dzīvnieku patversmēm. Taču vēl ap 100 dažādas biedrības Latvijā darbojas ārpus dzīvnieku patversmju regulējuma, bet faktiski veic patversmju funkciju. Arī uz šīm organizācijām būtu jāattiecina pienākums par mājdzīvnieka adopcijas pieļaušanu tikai pilngadību sasniegušām personām.
Aicinām dzīvnieku aizsardzības organizācijas, mājdzīvnieku audzētājus un veterinārārstus, kas datu bāzē veic mājdzīvnieka reģistrāciju, jau tagad, negaidot formālus normatīvo aktu grozījumus, mājdzīvnieku īpašniekiem vairāk skaidrot un uzsvērt atbildības nozīmi, tādējādi samazinot gadījumus, kad par mājdzīvnieku īpašniekiem kļūst nepilngadīgas personas.
Attēls ilustratīvs, atsauce: www.pinterest.com/pin/charming-photos-capture-little-kids-bonding-with-protective-big-dogs–22166223147427625/
