Seko mums: Instagram Facebook Twitter
    Draugi
    • Arčers
    • Binders
    • Borisa un Ināras Teterevu fonds.
    • RIX
    • Royal Canin
    • DinoZoo
    • Zoo Centrs
    • Ķepa uz Sirds

Labdien!
Tuvojoties 20. novembrim, gribam vēlreiz pateikties par iespēju nu jau 5 gadus dzīvot kopā ar ļoti neparastu suni. Proti, 2013. gada 20. novembrī, ne bez pūlēm, ievilināju mūsu dzīvoklī sunīti, kuru patversmē sauca par Figaro. Un sākās!

Kopš pēdējās reizes, kad stāstīju par to, kā mūsu Trollītim klājas, dzīve nav stāvējusi uz vietas. Suņa kaislība vēl ar vien ir ļoti garas un ļoti nesteidzīgas pastaigas, vēlams – ar rakšanas un peļu ķeršanas elementiem, bet mēdz jau gadīties arī dienas, kad vispār nekur negribas iet. Braukt velopiekabē vairs nešķiet īpaši satraucoši, braucieni uz vasarnīcu ar 2 transporta līdzekļiem drīzāk izsauc entuziasmu, tikai uzpurnis apbēdina.
Dīvainā kārtā, salūti un raķetes biedē arvien mazāk un tagad, ja negaidīti atskan skaļš blīkšķis, Trollis tikai atskatās, vai viņa cilvēki ir redzes lokā. Savukārt, no pērkona negaisa bailes ar katru vasaru kļūst lielākas un lielākas un ir jābūt ļoti piesardzīgam, lai nepalaistu garām pirmos, knapi dzirdamos pērkona grāvienus – suni ir aši jāved iekšā, kamēr viņš vēl neko nav pamanījis, jo pēc

tam būs jau par vēlu. Trollis, pēkšņi izdzirdējis pērkonu, daudz nedomādams, metas prom, kur acis rāda, vēlams – prom no mājām. Istabā pērkona laikā Trollītis arī mēģina pierunāt izlaist viņu ārā. Ja tas neizdodas, grib ieritināties kādam blakus gultā un lai viņu glauda, glauda…
Ideja par rāpšanos gultā arī ir pavisam jauna. Agrāk suņulis pat nemēģināja neko tādu darīt, bet tagad, acīm redzot, ir nospriedis, ka padzīvojušam suņuvīriņam pienākas vairāk komforta.
Interesanti, bet Troļļa komunikācijas prasmes ir būtiski augušas un tagad viņš itin mierīgi paskaidro, ko grib un spēj būt ļoti uzstajīgs. Piemēram, pamodināt cilvēku nakts vidū, jo izdzerts viss ūdens un gribas padzerties, vairs nav problēma. Vēl pirms gadiem 2 Trollis šajā situācijā, visticamākais, gaidītu līdz problēma pati kaut kā atrisināsies.
Tā kā suns visu laiku mācās jaunas lietas un situācijās, kad ir ieinteresēts, var būt ļoti ātrs, izturīgs utt, viegli aizmirst, ka būtībā viņš nav nekāds jauneklis. Par vecumu atgādina arvien dilstošā apetīte, pakāpeniskā kustību aktivitātes samazināšanās, problēmas ar redzi (Trollītis labi redz tikai ar 1 aci), ļoti nodilušie zobi un kažoks, kuru uzturēt kļūst arvien grūtāk.
Manuprāt, situāciju vislabāk raksturo manas meitas jautājums: “Vai mēs arī nevarētu turēt mājās kādu mājdzīvnieku?”. Vārds pa vārdam, atklājās, ka meita nebija īsti apsvērusi, kas Trollītis mūsu ģimenē ir. Viņa nekad nav dzīvojusi pasaulē, kurā nav suņa. Manuprāt, ir brīnišķīgi, ka, lai gan viņa ir vienīgais bērns ģimenē, ir Trollis, kurš māca, ka ir jādala uzmanība, laiks, jāpielāgojas kāda vajadzībām utt. Viņiem abiem ir abpusēji diezgan aizbildnieciskas attiecības un tas mēdz būt ļoti smieklīgi.
Vienīgais, ko Trollītis tiešām no visas sirds nevar ciest un pārdzīvot – ja mēs ejam ciemos pie cilvēkiem, kam majās ir suņi. Nevar būt ne runas par to, ka Trollis varētu nākt līdz, bet, mājāspārnākušus mūs sagaida ļoti bēdīgs un apvainojies sunītis, kurs visus rūpīgi izosta, tad aiziet un saļimst kādā stūrītī kā nelaimes čupiņa (diezgan demonstratīvi). Trollītis negrib mūs dalīt ne ar kādiem citiem suņiem un ļoti smagi pacieš arī mūsu došanos ceļojumos – viņam vēl arvien ir drusku bail iet kadam citam līdzi āra no dzīvokļa vai pagalma, kamēr mūsu pašu nav – ja nu mēs pārnāksim, kamēr sunīša nav mājās?!
Kā jau minēts – vēlreiz milzu paldies par iespēju! Mēs nespējam mūsu ģimenē iztēloties citādāku suni un esam ļoti priecīgi, ka pirms 5 gadiem pieņēmām lēmumu, kas, īpaši neparspīlējot, izmainīja visu mūsu dzīvi.

 

Iepriekšējo Troļļa stāstu varat lasīt: https://patversme.lv/trollis/

 

 

Ziņas/Sākums
 
Mājas lapu izstrāde © Guntis.lv