Nu jau pagājis gads kopš Rozīte dzīvo pie mums – savās mājās. Pirmo nedēļu kaķenīte bija ļoti piesardzīga un uztvēra cilvēkus ar bijību. Pēc nedēļas, kad bija kļuvusi drošāka, ļāvām iepazīt visu māju. Sākumā viņa bija ļoti bikla un uzmanīga – bet ziņkāre ņēma virsroku un tad parādījās mednieces instinkti – viss, kas rāpoja (zirnekļi, mušas utt) tika uzreiz medīts. Pamazām tika izrādīta interese par to, kas notiek aiz loga – it sevišķi interesēja putni, kas lidinājās ārā. Patika atnākt blakus uz dīvāna baudīt glāstus – bet ar mēru. Patika rotaļas ar “makšķerīti”, kur izrādīja apbrīnojamu veiklību un graciozus lēcienus.
Ar pavasara iestāšanos atvērās arī logs – un sākām iepazīt lielo pasauli (dzīvojam privātmājā). Pirmie nedrošie soļi zaļā zālē, saule, tauriņi, putni un tad skriet un skriet no viena dārza stūra līdz otram. Lielākais prieks kopā ar samniekiem ir pastaiga pa mežu, kad var kārtīgi izskrieties, pakāpelēt pa kokiem.Iepazināmies ar kaimiņu kaķiem – sākumā uzvedās diezgan agresīvi, bet viss beidzās ar mierīgu līdzās pastāvēšanu un kopīgām rotaļām. Labāk patika pastaigas ārā nakts aizsegā un tad no rīta pie mājas mūs sagaidīja medību trofejas.
Pirmais sniegs – nu nekādi nevarēja saprast, kas tas tāds ir. Mainījās arī dienas kārtība – ārā ejam pa dienu, bet naktī guļam mājās. Mīļākā guļas vieta ir uz krēsla, kas pārklāts ar Labo Māju dāvāto sedziņu…Pamazām arī iepatikās ņemšana rokās – no sākuma gan mēģināja izrauties, bet pēc pāris reizēm tikai ērtāk iekārtojas un skaisti murrā. Mūsu mrrājošais “mājas gariņš” Rozīte! :)))
