Leniju iesaucām par Lenī. Viņa jau mēnesi ir pie mums.
Esam ļoti pateicīgi, ka liktens un sagadīšanās mūs ir saveduši kopā. Jau kādu laiku bijām tieši rižas kaķenītes meklējumos un tad pēkšņi sociālajos tīklos ieraudzījām viņu, tik skumīgu, ka sirds sažņaudzās un nolēmām – braucam skatīties un vest mīlulīti mājās.
Jau uzreiz, kad atvedām mājās, Lenī bija tik ziņkārīga, ka izlīda no kastes un sāka apkārtnes iepazīšanu. Tik daudz interesanta un jauna ko atklāt. Protams, bailīga, bet ziņkāre ņēma virsroku. Pirmās divas nedēļas novērojām, ka vakaros, kad paliek tumšs, viņa paliek tāda tramīga, un sajūta, ka baidījās pati no savas ēnas. Mēģinājām viņu lieki nesatraukt, un pārdzīvot šo laiku. Tagad jau viņa jūtas ļoti droša un satraukums vairs nav manāms.
Lenī ir tik mīļa kaķenīte, kādu vispār ir grūti iedomāties. Dauzonīga, rotaļīga, maiga, labprāt izvēlas cilvēka tuvumu, kad laižas miegā. Jau pirmajā naktī gulēja gultā blakus zem segas, uz galvas, uz kakla uz kājām – visur ka tik tuvāk mums! Jau šobrīd ir izveidojies rituāls katru rītu katru mājinieku samīļot, kad ceļamies augšā. Un jau mierīgi esam viņai nogriezuši nagus, paklausīga, jo sajūta, ka saprot, kas jādara, tas jādara.
Milzu paldies no visas ģimenes par šo laimes un prieka kamoliņu!!
