Laimīgie stāsti

Rūsiņš


Nu jau pagājis vairāk kā mēnesis, kopš Rūsiņš dzīvojas savās jaunajās mājās. Jā, Rūsiņš ir ļoti liels un spēcīgs, taču dārzs ir pietiekoši liels, kur viņš var izskrieties. Tomēr pa nakti Rūsiņš guļ mājā iekšā un sargā savus jaunos saimniekus. Savā teritorijā viņš ir ļoti saprātīgs – dārzā skrien tikai pa taciņām, gados vecākajām saimes iedzīvotājām virsū nelec un saprot, kurš ar viņu spēlēsies un kurš viņu ir gatavs bužināt un ķemmēt. 

Rūsiņš ir sācis mācīties suņu skolā, jo ārpus savas teritorijas vairāk uzvedas kā apjucis un galīgi izlaidies tīnis. Zināmu paklausību Rūsiņš jau ir apguvis. Pastaigu laikā gan garām braucošās automašīnas joprojām Rūsiņš uzskata  par kaut ko tādu, kam jālec virsū un jāizpēta tuvāk. Ar saimē dzīvojošo kaķi vēl īsti sadraudzējies nav, bet uzticība jau jāizveido abpusēji.

Kopumā Rūsiņš ir ļoti draudzīgs arī pret svešiniekiem, gan cilvēkiem, gan suņiem. Ejot pastaigās, lielākā daļa ir cīkstēšanās, kur Rūsiņš gribētu iet un skriet ātrāk, bet mēs, diemžēl, neviens neskrienam olimpiskā sprinta ātrumā un maratona ilgumā. Bet tas viss vēl treniņu procesā.

Kopumā esam priecīgi, ka Rūsiņš ir ieradies mūsu saimē un ir atradis mājas pie mums.