Paldies Ronijas saimniecei Lindai par mincītes laimīgo stāstu un sveicienu!
Nu jau ir pagājis kāds laiks, kopš no jūsmājām uz mūsmājām pārcēlās mana skaistule Ronija. Gan jau atceraties jaunkundzi ar ar melni kuplo kažociņu, kuru, starp citu, joprojām īsti neatļauj izķemmēt.
Jau pasen rakstīju, ka mums pievienojās vēl viena kaķu dāmiņa – Mia. Un ar laiku sapratu, ka es tik ļoti neesmu vajadzīga. Jautri abām mincēm – draiski paskraida un pat, ja gribas, uzkaujas. Bet tas tā – meiteņu nesaskaņas.
Patīk Ronijai parādīt savu punci un skatīties acīs. Sarunājoties pievērt actiņas un pateikt: “Es tevi saprotu un paldies, ka varam tā čilot.”
Tāpēc sūtam sveicienus visiem, visiem no mūsmājām un vēlam no sirds, lai katrs tās iemītnieks atrod savu, to īpašo, kam piemiegt ar aci un pateikt: “Paldies.”
