Laimīgie stāsti

Oskars

Vēstule no Oskara Didija jaunās saimnieces Annemarijas:

Kopīgi vēlamies padalīties ar to kā mums iet gandrīz nedēļu kopā! 🙂
Iet mums forši, mazais ir dikti drosmīgs, interesē visi stūrīši, mēģinām vēl tomēr iepazīties viens ar otru – palēnām, murrājam dikti un tas ir superīgi, mācāmies gulēt klēpītī, kas Oskariņam dikti patīkās.
Osītim ir divas personības – nosvērtā, kad vēlas būt viens pats, un trakulīgā, mīļā, kad obligāti vajag viņam fiziski pieskarties (ne tikai ar acīm, kā saka) un ielīst kāda klēpītī. Mazulim patīk izrādīt savu punci, kā arī prasa pēc glāstiem. Ar apskāvieniem un bučām vēl cīnāmies, tomēr puisis paliek pusis (kuram tad patīk tik daudz bučas – jokojos! 😀 🙂 ). Spēlējamies cik uzziet, grīda jau uzskrullēta no ātrajiem skrējieniem! 😀

Iepazinies ar pārējiem mājas iemītniekiem, tajā skaitā dzīvniekiem, īpaša saikne ir ar suni – Bernes ganu suni. Lai arī Oskariņš ir šī suņa purna lielumā, tomēr abi labi saprotas un uzmana viens otru, gaida atkalredzēšanos. Esam priecīgi par mazo brīnumiņu un lutinām, bužinām cik pienākas! Paldies Jums! 🙂

P.S. Bildes gan mums nesanāk pieklājīgas, jo Oskariņš ir ļoti aktīvs un dikti ātrs, tāpēc pārsvarā Oskariņa bildes ir guļus stāvoklī. :)))