Notikumu arhīvs

Labdarības orientēšanās sacensības „Robins mežā” pavasara posms – 21.05.2017.

04.05.2017

Programma 11:00 – 12:00 – Reģistrācija 12:00 – 12:15 – Sacensību atklāšana 12:15 – 14:30 – Sacensības visās dalībnieku kategorijās 14:30 – 15:00 – Atpūta: siltas tējas un zupas baudīšana, ekskursija pa patversmi, stafetes un mini konkursi 15:00 – Sacensību noslēgums un apbalvošana Programma var atšķirties no plānotās atkarībā no dalībnieku skaita. Sacensību vadītājs: LNT […]

Lasīt vairāk

Devušies mājup

Kā pirmās dienas, pirmās nedēļas jaunajās ģimenēs vadījuši mājup aizbraukušie mūsējie, tagad jau citu ļaužu mīluļi?

PEITONI 2016. gada augustā uz patversmi atveda kādi ļaudis: vairākas dienas gada vecumu vēl nesasniegusī sunīte dzīvojusies pie daudzdzīvokļu mājas Viestura prospektā, Rīgā. Pēc sunes uzvedības spriedām, ka būs bijusi vienaldzīga saviem īpašniekiem: neaudzināta, nervoza…

Patversmē iedzīvojoties, Peitone atklājās kā strauja, pašpietiekama un gudra sune, kurai obligāti jāapmeklē suņu skola. Peitoni noskatījusī Zūlu ģimene no Burtnieku novada sākotnēji mums viesa šaubas: vai straujā sune šai ģimenei nekļūs par apgrūtinājumu, Peitonei ir jāmācās, viņai vajadzīgs respektējams saimnieks. Taču, kad mums šauboties un pat nedaudz tā kā mēģinot atrunāt tieši no Peitones izvēles, izdzirdējām striktu: “Suņu skolas apmeklējums Valmierā mums nebūs problēmas!”, sapratām, ka šī ģimene sev vēlas gudru, krietnu suni. Un kārtīga saimnieka azotē Peitone par tādu arī kļūs.

Pēc pāris dienām jau jaunajās mājās Zūlu ģimene teic: “Esam ļoti priecīgi par mūsu satikšanos! Peitone, tagad viņu sauc Lora, ir ļoti kārtīga, vien pāris reizes mums vēl iekštelpās sanācis nokārtoties, bet mācāmies to nedarīt. Ir mazliet tramīgāka no svešākām lietām, taču visu vēlas iepazīt, izzināt, izpētīt. Lieliski klausa, jau atsaucas uz jauno vārdu. Sadraudzējusies ar otru suni, no kura mācās blēņas. Mums viss ir kārtībā un ar katru nākamo dienu noteikti būs vēl labāk. Paldies!”

***

  1. gada jūnijā pelēcīgo skaistuli ČĀRLIJU atrada klaiņojam Allažu pagastā un neviens suni tā arī nemeklēja. Trīsgadīgais Čārlijs saistīja daudzu interesentu skatus, taču visus atturēja pelēča nosacītās veselības problēmas: iedzimta pataloģija siekalu dziedzeros, proti, daļa siekalu neaiztek tur, kur tām organismā jāaiztek, bet krājās pakaklē, veidojot nelielu bumbuli. Veiktā operācija pilnībā šo anomāliju nespēja novērst, bet dzīvot Čārlijam tas netraucē.
  2. gada decembrī patversmē ieradās jauna ģimene tieši pie Čārlija. Nekas viņus nebiedēja – nedz veselības stāvoklis, nedz iespējamība, ka suns nesadzīvos ar otru rējēju (uzcelsim katram savu sētu), nedz prasība apmeklēt suņu skolu. Tā nu Čārlijs aizbrauca mājās un sākotnēji visas patversmes prasības tika ievērotas. Ar laiku savu uzmanību atslābinājām, likās, Čārlijs nonācis savā ģimenē.

Taču pēc pusotra gada pēkšņi uzstājīgi tika pieprasīts suņi ņemt atpakaļ : nesadzīvo ar bērnu, proti, lec mazajam virsū (bet kā tad apmācība?!), nesadzīvo ar otru suni (bet kur tad žogs un kā tad fotogrāfijas, kurās bija redzamai divi draudzīgi suņi?!) un ravē dārzu, apēdot visus burkānus. Protams, ņēmām Čarliju atpakaļ. Čārliju, kura ķermenī visas ribas varēja saskaitīt… Nodomājām, suni vajag barot, tad burkānvagas netiks izravētas…

Un atkal Čārlija virzienā skati tika raidīti, bet līdz ko stāstījām par siekalu bumbuli pakaklē, tā… Līdz pēc deviņu mēnešu atkaldzīvošanas patversmē, šoreiz nekas nenobiedēja Lutkevicu ģimeni no Ulbrokas. “Tieši tāds sabiedrotais tēvam ikdienā ir vajadzīgs – aktīvs, draudzīgs. Pagaidām mums klājas lieliski un domāju, ka būs vēl labāk. Ar kaimiņu aziātu aiz žoga, par laimi, neplēšas, abi sadzīvo – par to visvairāk baidījāmies. Vārdu nemainījām – ko tur suni mocīt, turklāt viņš atsaucas. Klausa uz vārda, zina komandas. Tētis ir apmierināts.” Un kā ar dārzniecības darbiem?  “Rok jau rok un tieši dobēs. Bet mēs žodziņus uzliksim un viss būs kārtībā”.

***

Mazā auguma saulstariņu RODŽERU marta nogalē atrada Garkalnē nekustīgi guļam pie parka. Lēsām, nu tik jauku suņvīreli jau nu noteikti meklēs, taču dienas ritēja, bet no saimniekiem ne ziņas.

Lielās talkas dienā pēc palīdzēšanas patversmē kāda ģimene tik ļoti iemīlējās Rodžerā, ka vēlējās ar suni braukt mājup. Piebremzējām, jo redzējām, ka lēmums tikai emocijās balstīts. Likām vien mājās braukt vieniem, visu vēlreiz rūpīgi pārdomāt, jo suns dzīvi izmanīs ļoti, ļoti un, ja lēmums nemainīsies, rīt jau sagatavotiem ierasties pēc Rodžera. Ģimene atbrauca, taču atzina, ka iepriekšējās dienas lēmums bijis pārsteidzīgs, tik tiešām gatavība mainīt dzīvi, daudz ko pakārtojot suņa vajadzībām, vēl nav…

Tomēr jau pēc nedēļas Rodžers aizbrauca mājās! Tiesa, uz citām. Baložu ģimene, kuru mājās Kauguros jau mīt divi liela auguma āra suņi (bijušie Slokas patversmes iemītnieki) un vairāki peļu junkuri, brauca pie Dorisa. “Mums vienmēr bijuši istabas sunīši, tagad, kad aizsaulē aizgāja pēdējais, mājaslapā ieraudzījām Dorisu. Mums vajag, lai gultā guļ, pa dienu mammai sabiedrību nodrošina.”

Lai arī Doriss ir jauks, tomēr viņa termperments neatbilst gulēšanai gultā – jautrs, straujš, paskaļš un obligāti skolojams, lai reizumis nepalaiž zobeļus. Viņa vietā piedāvājām iepazīties ar Rodžeru – maigu saldumiņu. “Vai, mums savulaik bija divas māsiņas, nu mats matā līdzīgs”, nopriecājās ģimene un aizbrauca kopā ar tīģerkrāsas suņuku.

Kā nu klājas? “Lieliski! Ar lielajiem suņiem sadzīvot nav problēmu, no viena kaķa dabūja pa degunu, tagad visiem peļu junkuriem mājās iet ar līkumu, ir paklausīgs, mīļš, kārtīgs. Tikai viena problēma – neguļ gultā! Pat nemēģina ielēkt. Bet nekas, mēs iemācīsim,” smej Baložu ģimene, tencinot par Rodžeru.

***

DEMIJU, īstajā vārdā Ditu, kāds vīrietis šausmīgos apstākļos ieraudzīja Auces pusē. Sunīte dzīvoja slēgtā telpā biezā savu mēslu slānī un īpašniekiem pilnībā nerūpēja. Demija, neskatoties uz vājprāta turēšanas apstākļiem, par laimi, nebija fiziski ietekmēta – īsts saulstariņš. Un ilgi nebija jāgaida uz jaunu māju piedāvājumu.

Rīdzinieku Vītoliņu ģimenē Demija ir jau trešais no mūsu patversmes adoptētais suns! Iepriekšējos divus ģimene apzināti ņēma jau pusmūža gados – lai dzīvnieks ir prātīgs, gudrs, nosvērts un mūža novakari var pārlaist mīlēts. Pirms pāris gadiem pie Vītoliņiem aizbrauca no cietuma uz patversmi atvestā vilkveidīgā Ēra, kur līdz zināmam laikam sunei bija ļauts dzīvot, līdz pārāk bieži kucēnus sāka “ražot”. Tagad, kad Ēra devusies uz labākiem medību laukiem, Vītoliņi atkal ieradās patversmē.

“Kad Ēriņa aizgāja, dēls ļoti pārdzīvoja. Ļoti. Iedomājos, varbūt tomēr šoreiz ņemt jaunāku suni, lai tie kreņķi tik ātri nenotiek,” neslēpa Vītoliņas kundze. Taču mājaslapā ģimene tik un tā bija noskatījusi vairākus pusmūža suņus, ar kuriem tad vēlējās iepazīties. Taču, tā kā ģimene dzīvo pilsētas centrā, tad viņu iecerētie, mūsuprāt, īsti šai dzīvei nederēja. “Ēra bija lieliska sune, mums bija tikai viena problēma, kad gājām staigāt, visi no mums baidījās. Ēra citus suņus nikni aprēja. Bet pilsētas centrā visiem kaimiņiem pārsvarā ir mazie sunīši. Tad nu šoreiz mums ir tikai viens nosacījums – lai suns ir draudzīgs ar citiem sugasbrāļiem.” Tajā mirklī mums bija skaidrs, kurš suns ar Vītoliņiem jāiepazīstina.

“Jestra, jestra sunīte, bijām pieraduši pie mierīgākiem, tagad nu jādomā, kā mums kārtīgi izskrieties. Būs visiem jāsporto,” smej trīsgadīgās Demijas jaunā ģimene. “Netālu ir suņu pastaigu laukums, varētu tur laist, bet pagaidām vēl baidos – reizēm tur tik nopietni suņi skraida, ka tik nenodara Demijai pāri.” Un kā Demija komunicē ar kaimiņu suņiem? “Pagaidām mums joprojām neviens netuvojas, laikam vēl atceras Ēras nīgrumu. Citādi mums viss ir lieliski. Pirmajās dienās, kamēr visu iepazina, bija satrauktāka, nu jau sāk nomierināties. Paldies par Demiju!”

***

AUCĪTE tika izglābta no kādas mājas, kurā vājprāta apstākļos dzīvo daudzi dzīvnieki. Mazsunīte pa dienu tika turēta ķēdē, naktī laista iekšā. Gadu vecā smukulīte patversmē nonāca pēc tam, kad izdevās cienījamā vecuma īpašnieci pierunāt sunīti sterilizēt, lai dzīvnieku skaits vēl nepalielinās. Skaidrs bija viens – uz šādiem apstākļiem Aucīti atdot atpakaļ nedrīkst. Negribīgi sirmgalve tomēr beigu galā piekrita.

Aucīte, tagad Stella, esot “brīnišķīga, kolosāla, mīļa, gudra, paklausīga sune,” ar lielu sajūsmu stāsta jaunā saimniece – Matuzeles kundze. “Stelliņa ciena un respektē kaķus, kas mūsmajās bija obligāts nosacījums suņa izvēlē. Klausa uz vārda. Esmu tik laimīga, ka man viņa ir! Paldies, paldies!”

Lasīt vairāk

ĒRCĒM UN ODU TĀRPIEM DZĪRU NEBŪS!

02.05.2017

Palīdzi mums palīdzēt! Nebūs cilvēka, kurš nebīstas ērces. Un jau pāris gadus aiz vien vairāk suņu saimnieku Latvijā pārliecinās, ka tas ir novecojis mīts: suņiem ērces nav kaitīgas. Diemžēl, rējējiem (var saslimt arī kaķi) ektoparazītu kodums var būt ļoti bīstams vai pat nāvējošs. Patversmē cauru gadu regulāri visus dzīvniekus apstrādājam pret blusām, taču, sākoties siltajam […]

Lasīt vairāk

“Labo māju” zelta rokas, dakteris Hauss un eņģeļi jeb Godinām mūsu dakterus!

28.04.2017

29. aprīlī, kad pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā veterinārā diena*, “Labās mājas” vēlas dzīvniekmīļu skatus vērst to dakteru virzienā, kuri ar savām zināšanām, pieredzi, ikdienas darbu vienmēr ir nesavtīgi palīdzējuši patversmes iemītniekiem. Šiem dakteriem pienākas ne tikai mūsu, bet arī visu patversmes atbalstītāju un daudzu jo daudzu jauno dzīvnieku saimnieku “PALDIES!”. Bez mūsu veterinārārstiem šajos septiņpadsmit […]

Lasīt vairāk

Lielā talkošana “Labajās mājās”

24.04.2017

Sestdien, 22.aprīlī, visā Latvijā norisinājās Lielā talka, kuras ietvaros talkošana notika arī dzīvnieku patversmē “Labās Mājas”. Esam pateicīgi kuplajam talcinieku skaitam, kuri spītējot laikapstākļiem bija ieradušies. Pa visiem kopā – strādājot aptuveni 100 čakliem darba rūķiem – tika “spodrinātas” patversmes iekštelpas, sakopta apkārtējā teritorija un Rīgas pilsētas mežu teritorija, kurā brīvprātīgie staidzina suņus. Īpašu paldies […]

Lasīt vairāk

Aicinājums kļūt par Patronu!

28.03.2017

Uzņemot kaķi vai suni dzīvnieku patversmē “Labās mājas”, mēs vienmēr ceram, ka to atrašanās patversmē būs īsa, jo tās ir pagaidu mājas. Kā mēs zinām, dažos gadījumos nekas nav pastāvīgāks par pagaidu risinājumu… Mūsu pastāvīgākais kaķis Mega patversmē nodzīvoja 3 gadus, 11 mēnešus un 21 dienu, kas patversmei izmaksāja 2 628 Eur. Mūsu pastāvīgākais suņa […]

Lasīt vairāk

“Labās mājas” izstādē PET EXPO 2017

21.03.2017

Starptautiskās suņu un kaķu izstādes, visdažādāko mājdzīvnieku, zooindustrijas preču un pakalpojumu ekspozīcijas, un turpat centrā mēs – dzīvnieku patversme “Labās Mājas” – bijām starptautiskajā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē “PetExpo 2017”, kas norisinājās 18. un 19.martā Ķīpsalas izstāžu hallēs. Šajās divās dienās patversmes brīvprātīgie stāstīja apmeklētājiem par patversmi, tās iemītniekiem un viņu ikdienu. Esam ļoti priecīgi […]

Lasīt vairāk

LIKTENĪGĀS SEKUNDES DŽENNAS DZĪVĒ…

10.03.2017

Palīdzi mums palīdzēt!  Tās bija tikai pāris sekundes, kad mazs suņbērns no vienām bezatbildīgām rokām pārceļoja otrās tikpat bezatbildīgās rokās, bet šīs pāris sekundes kļuva liktenīgas visā turpmākajā Džennas dzīvē… Tās bija tikai pāris sekundes, kad jau dažus mēnešus paaugušais un kā vienmēr nepieskatītais suņbērns viens pats draiski cilpoja pāri lielajai šosejai. Un šīs pāris […]

Lasīt vairāk

ATVADĀMIES MĪLOT TEVI, RIKIJ…

01.03.2017

Tas bija 2015. gada 10. janvāris, kad kāda mūsu brīvprātīgo ģimene uz patversmi atnesa sešus gadus veco ugunīgi rudo kaķenīti Rikiju. Savulaik atraduši uz ielas un, protams, paņēmuši uz mājām. Viss bijis lieliski līdz brīdim, kad ģimenē piedzima bērniņš – Rikija sākusi nokārtoties pa malu malām, ko ģimene bija gatava pieciest, taču trakākais bijis tas, […]

Lasīt vairāk

Lattelekom ciemos “Labajās mājās”

28.02.2017

17. februārī “Labajās Mājās” ciemojās Lattelekom kolektīvs, ko mēs labprāt uzņēmām un centāmies atbildēt uz visiem daudzajiem jautājumiem 🙂 Sakām lielu paldies Lattelekom pārstāvjiem par daudzajām dāvanām mūsu iemītniekiem! Mums bija prieks Jūs uzņemt “Labajās Mājās”!

Lasīt vairāk