Jūnijā adoptējām pilnīgi baltu tikai 3 mēnešus vecu kaķmeitiņu. Tagad viņa mūsmājās ir pazīstama kā Bella vai Belliņa.
Pirmās dienas nebija vieglas. Bellai bija ļoti bail un viņa pēc atbraukšanas mājās dzīvojās tikai pa dažādām slēptuvēm. Bija gandrīz sajūta, ka kaķa mums nemaz nav. Pirmās nedēļas laikā mēs katru rītu spēlējām paslēpes, jo viņa mums vēl neuzticējās un atrada arvien radošākas slēptuves. Mūsu priekšā viņa arī vairījās līst ārā no paslēptuves, tādēļ es biju noraizējusies par to, vai viņa vispār paēdīs un padzersies. Protams, ka daba dara savu, un pa naktīm un brīžos, kamēr bijām ārpus mājas, viņa gan paēda, gan aizgāja uz tualeti. Pirmoreiz tīrot kastīti, biju dikti laimīga, ka viņa ir nokārtojusies. Cik maz vajag laimei!
Mūsu trešajā kopābūšanas dienā es sāku ar viņu komunicēt zem skapīša apakšas, izmantojot rotaļlietu uz kātiņa ar spalvām un zvaniņu galā. Sākumā viņa tikai vēroja to, bet dienas gaitā arī sāka to tvarstīt, pagaidām vēl tikai zem skapja. Nākamajā dienā turpinājām spēlēties un viņa sāka jau līst ārā no skapja un pat ēst mūsu priekšā. Tā mēs turpinājām spēlēties ar viņu, un viņa sāka iejusties, uzdrīkstējās iepazīt arvien vairāk mūsu viesistabu un mūs pašus.
Nedēļu pēc paņemšanas mums bija jādodas vakcinēt viņu, ko darījām pie jums. Īsi sakot, tas nebija viegli, jo no būrīša Bellai bija bail. Bez cīņas un ielīšanas dīvānā viņa nepadevās. Pēc vakcinācijas viņa kādas dažas stundas atkal pavadīja noslēpusies un apvainojusies, bet vakarā jau atkal bija gatava rotaļām.
Tā nu dienas kopā ar viņu ir paskrējušas nemanot. Bella ir ļoti ziņkārīga un aktīva. Lai gan sākumā patversmē mums teica, ka viņa varbūt varētu būt kurla, esam diezgan pārliecināti, ka viņa tomēr dzird labi. Viņai patīk spēlēties gan ar savām mantiņām, gan mums, gan arī ar kādu papīra lapiņu, zirneklīti vai putekli, ko viņa atrod uz grīdas – viss viņai ir interesants. Tomēr visvairāk viņai patīk kurpes. Mums ir tāds kurpju plauktiņš, kur viņu bieži var sastapt, izpētot un ar zobiņiem iepazīstot kurpes. Arī pie rokām viņa nu jau ir diezgan pieradusi un ļauj sevi gan papaijāt, gan pacelt un pārlikt citur. Vakaros, kad ar draugu skatāmies TV uz dīvāna, viņa skatās kopā ar mums, dažreiz uz dīvāna malas, dažreiz klēpī.
Izskatās, ka mēs kopā sadzīvosim ļoti labi. Esmu laimīga, ka es ieraudzīju jūsu facebook ierakstu, un mūsu ceļi krustojās! Paldies jums!❤️
