Biežāk uzdotie jautājumi saistībā ar senioru adopciju

Adopcijas lēmums nekad nav jāpieņem tikai emociju iespaidā – tam ir jābūt pārdomātam. Tāpēc esam apkopojuši atbildes uz visbiežākajiem jautājumiem un bažām, kas rodas, domājot par vecāka gadagājuma suņa vai kaķa ienākšanu ģimenē.

No kāda vecuma dzīvnieks skaitās "seniors"?

Veterinārajā medicīnā pieņemts, ka suņi un kaķi seniora vecumu sasniedz ap 7 gadu slieksni. Tomēr tas ir atkarīgs no izmēra: mazo šķirņu suņi un kaķi noveco lēnāk un bieži nodzīvo pat līdz 15–18 gadiem, kamēr lielo šķirņu suņiem šis posms sākas agrāk.

Diemžēl patversmes skarbā realitāte rāda ko citu – mājas atrast ir grūti pat 5 gadus jaunam dzīvniekam. Adoptētāju acīs viņš nereti jau šķiet “pārāk vecs”, lai gan patiesībā ir pašā spēku briedumā. Nodrošinot labas rūpes un kvalitatīvu pārtiku, dzīvnieks vēl daudzus gadus pēc šī sliekšņa būs aktīvs, rotaļīgs un laimīgs ģimenes draugs.

Ja jau šis dzīvnieks ir tik lielisks, kāpēc viņš nonāca patversmē? Vai es neadoptēšu svešas problēmas?

Tā ir viena no lielākajām aplamībām – domāt, ka patversmes seniori ir uzvedības vai veselības ziņā “brāķēti”. Lielākajā daļā gadījumu dzīvnieka nonākšanai patversmē nav nekāda sakara ar viņu pašu, bet gan ar krīzēm saimnieka dzīvē.

Biežākie iemesli ir cilvēku stāsti:

• Saimnieka pēkšņa slimība vai aiziešana viņsaulē.
• Finansiālas grūtības vai dzīvesvietas maiņa (īrētāji neļauj turēt mājdzīvniekus).
• Alerģijas vai ģimenes sastāva izmaiņas.
• Cilvēka neapdomība – kucēns vai kaķēns nopirkts mirkļa vājumā, bet, kad tas izaudzis un prasa laiku, pret to zaudēta interese.

Dzīvnieks seniors nav “problēma” – viņš ir apstākļu upuris, kurš visvairāk par visu ilgojas pēc stabilitātes un sava cilvēka.

Kādas ir seniora priekšrocības salīdzinājumā ar kucēnu vai kaķēnu?

• Paredzamība (saņem to, ko redzi): Viņa raksturs, izmērs un temperaments jau ir pilnībā izveidojies. Nekādu pārsteigumu par to, “cik liels izaugs kucēns” vai “kāds raksturs būs kaķēnam”.

• Mājas etiķete: Suns jau zina, ka dabas procesi jānokārto ārā un mēbeles nav domātas graušanai. Kaķis seniors jau sen saprot, kam domāta tualetes kastīte un ka aizkari nav paredzēti kāpšanai. Piezīme: pirmajās dienās stresa dēļ dzīvnieks var nedaudz apjukt, taču, sajūtot māju mieru, viņš ātri atcerēsies visas manieres.

• Miera oāze: Vecāks dzīvnieks “neskries pa sienām”. Viņš labprātīgi sēdēs blakus dīvānā vai klusi murrās klēpī, kamēr lasi grāmatu, palīdzot arī savam cilvēkam pazemināt dienas gaitā uzkrāto stresu.

Vai dzīvnieka seniora medicīniskā aprūpe man neizmaksās dārgāk?

Vizītes pie veterinārārsta un profilakse ir nepieciešama jebkura vecuma mājdzīvniekam. Kucēnam vai kaķēnam tās ir pirmās vakcīnas, čipēšana, kastrācija un neizbēgamie “jaunības nedarbu” negadījumi. Senioram tā var būt hronisku kaišu vai locītavu kontrole vecuma dēļ.

Lai nebūtu jāzīmē kafijas biezumos, pirms adopcijas ir pilnīgi normāli lūgt patversmes darbiniekiem dzīvnieka veselības izvērtējumu. Tā tu skaidri zināsi patreizējo stāvokli, saņemsi dakteru rekomendācijas un varēsi objektīvi izvērtēt savas finansiālās iespējas.

Vai tiesa, ka vecam dzīvniekam jaunus trikus un noteikumus neiemācīsi?

Pilnīgas muļķības! Dzīvnieki mācās visa mūža garumā. Turklāt senioriem ir daudz labāka koncentrēšanās spēja nekā mazuļiem, kuru uzmanību novērš katra kustība.

Jaunajā mājvietā vecāks suns vai kaķis ļoti ātri sapratīs, ko no viņa sagaida, jo viņa dzīves pieredze ļauj labāk nolasīt cilvēka emocijas un vēlmes. Viņi vēlas izpatikt un sargāt to mīļumu, ko beidzot atkal ir ieguvuši.

Cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai seniors pierastu pie jaunā režīma?

Katrs dzīvnieks ir unikāla personība ar savu dzīves bagāžu, tāpēc universālas formulas nav. Tam var vajadzēt dažas dienas, bet varbūt pāris nedēļas vai mēnešus. Patversmē piedzīvotais stress sākumā var radīt nelielu apjukumu.

Mūsu ieteikums: Plāno adopciju laikā, kad pats vari paņemt dažas brīvdienas. Pirmās dienas ir kritiskas – sunim vajadzīgas mierīgas pastaigas apkārtnes iepazīšanai, savukārt kaķim jādod laiks netraucēti un droši pabūt kādā klusākā, tumšākā stūrī, kamēr viņš pats nolemj iznākt ārā. Ar mieru, pacietību un gardumiem tu ieliksi pamatu tai īpašajai uzticības saiknei, kas ilgs visu atlikušo mūžu.

Kāpēc izvēlēties senioru, ja mazulim visa dzīve vēl priekšā?

Izvēloties vecāku dzīvnieku, tu izdari kaut ko lielāku par vienkāršu mājdzīvnieka paņemšanu – tu parādi līdzjūtību un apliecini, ka dzīvībai ir vērtība jebkurā vecumā. Tas ir arī kluss protests pret nekontrolētu un nehumānu dzīvnieku pavairošanu peļņas dēļ.

Pats galvenais – tu burtiski izglāb dzīvību, pasargājot šo suni vai kaķi no ilgstošas uzturēšanās patversmes būrī un vientulīgas vecuma nogales.

Mans iepriekšējais mīlulis nomira no vecuma. Es baidos, ka, adoptējot senioru, man drīz atkal būs jāpārcieš tās pašas sēras...

Sēras ir smagas, un tās ir neizbēgamas jebkurā gadījumā. Taču daudzi adoptētāji atzīst – seniora glābšana ir bijis labākais un skaistākais veids, kā godināt sava aizgājušā drauga piemiņu. Apziņa, ka esi iedevis laimīgas vecumdienas tam, kuram cerību vairs nebija, sniedz milzīgu sirds mieru.

Garantijas nav nevienam – arī jauns dzīvnieks var pēkšņi saslimt vai gūt traumu. Kopā pavadītā laika kvalitāte un sirsnība vienmēr ir daudz svarīgāka par gadu skaitu kalendārā. Viņam tie var būt pēdējie daži gadi, bet tie būs viņa dzīves paši labākie gadi. Un tas ir tā vērts.