Laimīgie stāsti

Meisijs

Labdien, „Labās mājas”!

Šobrīd ir pagājis jau ilgs laiks, kopš mūsu ģimenei pievienojies Meisijs, taču vēlos Jums atkal un atkal teikt paldies par iespēju satikt mūsu mīļo kaķēnu.
Bijām pie Jums novembra sākumā, lai pirmajā reizē tikai aprunātos par māju došanu kādam mīlulim, tomēr mums bija iespēja ne vien aprunāties, bet arī satikt tos minčus, kuri gaidīja savu ģimeni.

Vienā no telpām satikāmies ar Meisiju. Meisijs gan nebija no tiem kaķiem, kuri steidzās klāt ienākušajiem ciemiņiem. Gluži pretēji – runcītis sēdēja stūrī un pat neļāvās mūsu centieniem sadraudzēties. Tomēr neraugoties uz to, tieši viņš iekrita sirsniņā Andrejam. Savukārt Viktorija gribēja vest mājas gan Meisiju, gan Melisu. Lai arī ar sirdi gribējām dot mājas abiem minčiem, tomēr nejutāmies gana gatavi uzreiz divu kaķu ienākšanai ģimenē. Tādēļ pēc ilgākām pārdomām un sarunām vienojāmies doties pie Jums atkal, taču nu jau lai vestu mājās Meisiju.

Atbraucot mājās, Meisijs bija ļoti satraukts par pārmaiņām un pat neiznāca no pārvadāšanas kastes, kamēr vien bijām nomodā. Runcītis vakaru pavadīja kastē stūrītī ierāvies, lielām, lielām nedrošības pilnām acīm visu vērtējot un neļaujot sev tuvoties. Saprotot mūsu mazā mīluļa nedrošību, nemēģinājām viņam traucēt aprast ar jaunajiem apstākļiem. Nākamajā dienā mums mājās bija uztraukums – runcis pazudis! Atradām, ka Meisijs bija paslēpies aiz Viktorijas gultas un vēl joprojām neizrādīja vēlmi ar mums draudzēties vai nākt ārā no savas drošās paslēptuves. Trešā un ceturtā diena bija ļoti līdzīga, vien nu jau runcis bija ar mieru atnākt pie savas ēdiena bļodiņas arī tad, kad bijām nomodā. Ļāvām palēnām runcītim aprast ar mūsu klātbūtni, nebāžoties virsū, bet vienkārši parunājot ar viņu, atrodoties, runčaprāt, drošā attālumā.

Pirmie lielie prieki mums bija pēc 12 dienām, kopš runcītis bija ienācis mūsu ģimenē. Viņš bija ierāpies Vikas gultā un jau gana droši ļāva mums sevi paglāstīt! Vēl pēc nedēļas viņš labprāt gulēja atpūtas krēslā, nevairoties no būšanas kopā un mīļošanās. Vēl pēc 5 dienām Meisijs naktī atnāca pie mums, jo bija izdomājis, ka kompānijā gulēt ir siltāk – pat vīrs sastinga nekustīgi, lai neiztraucētu runča nodomu iekārtoties blakus!

Decembra sākumā mūsu mīlulis jau apzinājās, ka ir pilntiesīgs ģimenes loceklis un droši staigāja pa māju kā karalis. Runčuks regulāri palīdz bērniem mācīties, guļot uz grāmatām, kā arī ir atbrīvojis sev vietu uz palodzes, likvidējot traucējošos puķu podus, par ko vīrs bija īpaši priecīgs!

Tagad Meisijs pievienojas mums visos ikdienas mājas darbos, sekojot burtiski visur pa pēdām. Viņam nav iebildumu braukt mašīnā, ja dodamies garajās brīvdienās, taču pārvadāšanas kaste gan Meisijam ļoti nepatīk, tādēļ retajās braukšanas reizēs ļaujam runcītim iekārtoties mašīnas salonā, pēc izvēles atrodot ērtāko vietu braukšanai. Viņam ļoti patīk mīļoties, gulēt blakus, iekārtojoties azotē un viņam noteikti jābūt uzmanības centrā, jo viņš taču ir galvenā persona ģimenē!

Tādēļ nešauboties varam teikt, ka mūsu ģimenē ir ienācis vismīļākais runcītis, kādu vien varētu vēlēties, taču tas noteikti nebūtu bijis iespējams bez Jums! Paldies par Jūsu nenovērtējamo darbu un iespēju satikt Meisiju!!!

Dārznieku ģimene