Laimīgie stāsti

Maksis

Kad veicām ceļu mājup no patversmes, kas bija vairākus kilometrus garš, Maksis izdomāja iekāpt saimniekam klēpī un ar viņu vadīt auto. Tā kā mašīna mūsu draugu lokā tika saukta par “semaku”, tad arī Maksis ieguva otru vārdu – Semaks.  

Iesaku visiem, kas vēlas dzīvnieciņu, ņemt to tieši no patversmes un dot tiem jaunas mājas. Mēs ar draugu vēlējāmies suņuku un meklējām patversmes, kur varētu paņemt savu mīluli. Šobrīd esam ļoti apmierināti un pat nevaram iedomāties, ka Makša vietā būtu kāds cits suns. Makism patīk darīt arī blēņas, jo viņš tomēr vēl ir kucēns, taču par laimi nekas īpaši svarīgs nav sagrauzts. Maksim ļoti garšo dažādi gaļas kauliņi, ar ko bieži vien palutinām. Mežs arī mums ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lai gan izpriecas patīk, sunītis ir arī klausīgs – gan atsaucas uz vārdiņu, gan zin pāris citas komandas. Esam ļoti laimīgi!

Liels paldies! 

Makša saimniece