Padalāmies ar Grejas saimniecesSandras stāstu par pirmo kopīgo mēnesi jaunajās mājās!
Vasaras sākumā adoptēju no Labajām mājām kaķenīti Greju. Iet mums ar Greju visādi. Kopumā viņa ir savās jaunajās mājās iejutusies un pieradusi pie manis. Sagaida pie durvīm, kad nāku mājās no darba, un mūk istabā, ja izrādās, ka pa durvīm ienāk, piemēram, mana mamma, nevis es. Nāk mīļoties un murrā, un tajā ziņā viss šķiet kārtībā.
Ļoti kāra uz kaķu konserviem – kad eju uz virtuvi, uzreiz jau skrien pakaļ un glaužas gar kājām. Baroju viņu, kā man ieteicāt – sausā barība ir pieejama visu laiku, un konservus dodu 2 reizes dienā.
Ir mums diemžēl arī dažas domstarpības. No rītiem viņa mani ļoti agri modina, kožot kājā vai rokā. Šorīt iekoda degunā, un tas bija nepatīkami. Viņa nekož stipri, tikai tā, lai pamodinātu, bet tas mēdz būt traucējoši.
Dažas reizes ir arī tualetes vietā izmantojusi grīdu – nesaprotu, kāpēc viņa tā dara. Vienmēr rūpīgi iztīru tualeti, un parasti viņa tur arī nokārtojas. Bet kopā šajā laikā bijušas kādas četras vai piecas reizes, kad viņa nokārtojas zem veļas žāvējamā režģa vai tualetes ārpusē uz grīdas. Līdz šim nav izdevies saprast, kādos gadījumos viņa tā dara, un atrast kādas likumsakarības, kas to izskaidrotu.
Ilgi nekad uz viņu nedusmojos, jo uz viņu jau grūti dusmoties. Viņa māk pielabināties.
Pa laikam arī paspēlējamies, un visādas sadzīves mantiņas (diegi, bantītes un citi sīki priekšmeti) viņai patīk gandrīz vai labāk nekā speciālās kaķiem paredzētās mantiņas.
Tā nu mēs abas dzīvojam un mācāmies sadzīvot.
Nešaubos, ka mums viss izdosies.
Sveicieni arī no Grejas. Man jau liekas, ka viņai pie manis diezgan labi patīk.
