Apmēram pirms mēneša adoptējām Esteri no patversmes “Labās Mājas”. Kad atvedām Esteri mājās, viņa uzreiz nobijusies noslēpās aiz dīvāna un mēs jau domājām, ka viņai vajadzēs ilgu laiku, lai saņemtu drosmi un iznāktu ārā, taču jau naktī draugs, ejot uz virtuvi pēc ūdens, pieķēra viņu uzrāpušos uz augstākā plaukta un skatoties lielām, izbrīnītām acīm. : ) Tālāk jau jo dienas, jo drošāka Estere likās. Ņemot viņu no patversmes Jūs brīdinājāt, ka viņa slikti ēd sauso barību – ar prieku varu ziņot, ka tagad viņa to ēd labprāt, lai arī pagāja laiciņš līdz atradām barību, kas viņai tiešām garšo.
Ļoti priecīgi arī jutāmies, kad viņa pirmo reizi ieleca gultā un naktī gulēja pie mūsu kājām – tagad viņa to dara diezgan regulāri. Liekas, ka Estere pie mums jau ir pieradusi un labi iedzīvojusies, lai gan rokās viņai tāpat nepatīk doties, ko mēs arī nespiežam. : ) Rūpējamies arī, lai viņai būtu pietiekami daudz spēļmantiņu un vietu, kur asināt nagus, kā arī lai būtu sava vietiņa uz palodzes, no kuras vērot apkārtni un putnus. Kopumā gribēju teikt lielu paldies, ka ļāvāt mums adoptēt Esteri un līdz ar viņu ienest lielu prieku mūsu dzīvē! : )) Mājās devām viņai vārdu Zīle.
Ar cieņu un pateicībā Liene
