Nu jau gandrīz mēnesis kā mūsu mājās nokļuva kaķenīte Basija. Mēs gan viņu saucam par Mincīti. Pirmajā dienā kaķene baidījās izkāpt no sava pārnēsājamā būrīša. Pēc tam tomēr ziņkāre ņēma pamazām virsroku. Pirmo reizi nokārtojās (pa mazam) istabā zem palodzes, bet tas laikam tāpēc, ka vēl nezināja kur ir viņas kastīte. Pēc tam tādu problēmu vairs nekad nav bijis. Sākumā kaķene bija diezgan piesardzīga, bet visu laiku ar viņu sarunājoties un glāstot esam baigi sadraudzējušies. Ar katru dienu kaķene palika arvien atvērtāka un drošāka. Viņai ļoti patīk, kad viņu glāsta. Tad viņai riktīgi kaifo. Purina gaisā saceltu asti, glaužās klāt, skaļi murrā, visādi izrādās. Un gatava to darīt ilgi un bieži. 🙂
Vēl kaķene ir ļoti tīrīga. Mazgāšanās procedūras paņem daudz laika no tā laika, kad viņa ir nomodā. Mincei ļoti patīk pagulēt. Kā jau visiem kaķiem. Gulta ir viena no iecienītākajām guļvietām. Bet labpāt to dara daudz kur! Nav runīga. Nav pateikusi nevienu “mjau”. Bet murrā gan daudz un skaļi. Uz rīta pusi Mincei patīk mētāt pa visu dzīvokli savas rotaļietu peles un pa starpai uzbrukt paklājam vai vēl kādai lietai. Apetīte Mincei laba, vienīgi sauso barību ne pārāk grib ēst. Pa biškam pagrauž, bet tā visu laiku gaida, kad viņai uzliks viņas konservus.
Tagad jau esam ļoti pieraduši pie kaķenes, viņa pie mums arī. Uzticās arvien vairāk un atraisās arvien vairāk. Ļoti forša kaķenīte! 🙂
