Ašu pieminot, tiek izglābta Leda, Bobs un vēl citi mazdārziņos Jaunciema gatvē

Atsaucoties uz mūsu aicinājumu ziņot par īpašnieku pamestiem sargsuņiem, kuri dzīvo pat sunim nesuniskos apstākļos, pārbaudīta tika mazdārziņu kooperatīva “Enerģētiķis”  teritorija Jaunciema gatvē. *

Starp daudzajiem pamestajiem mazdārziņiem joprojām ir tādi, kuros vasarā cilvēki audzējuši ražu, būdiņās arī uzturoties. Aukstajam laikam atnākot, degradētajā teritorijā vairs mitinās vien pāris dārziņu īpašnieki un bezpajumtnieki. Saprotams, ka bez suņa – pirmkārt jau kā sarga un arī kā drauga – šādā vidē izdzīvot, lai nosargātu savu dzīvību un mantību, tikpat kā nav iespējams. Tomēr necilvēcība pret dzīvniekiem tāpēc nav pieļaujama.

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….

Piemēram, arī ziemā apdzīvotā mājelē divi sardziņi daudzu cilvēku vērtējumā dzīvo nepiemērotos apstākļos: plānās, caurās dēļu būdelēs, īsās ķēdēs. Tomēr abus dzīvniekus saimnieki savu iespēju robežās aprūpē: suņi ir pabaroti, pieskatīti, palaisti izskrietis.

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….

Turpretim laikveidīgajam melnim, piesietam 1,5 metru garā ķēdē, īpašnieki gadiem reiz uzslieto nojumi tā arī nav gribējuši pārvērst suņbūdā, turklāt pie suņa ierodas reizi nedēļā. Par dzīvnieka turēšanu labturības normām nepiemērotos apstākļos īpašnieki tika brīdināti un šobrīd paši veic uzlabojumus. Ja pārbaudot šo mazdārziņu, izmaiņas netiks konstatētas, iesaistīsim atbildīgās institūcijas un par rezultātu ziņosim.

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….

Vienā izdemolētā un piedrazotā mazdārziņā, kas regulāri netiek apdzīvots ne ziemu, ne vasaru, skatām pavērās drūma aina: starp mēslu kalniem, no dēļu galiem saslietā nojumē pati savos izkārnījumos īsā ķēdē, kas pie kaklasiksnas pieviņķelēta ar piekaramo atslēgu, sēdēja grūsna kucīte. Šādi sunīte vārdā Leda dzīvojot jau gadiem, pārtiekot no apkārtējo mazdārziņu pensionāru labvēlības; konkrētās teritorijas īpašnieks vairākus gadus atrodas ieslodzījumā, viņa radi, izretis – kad nauda dabūta un dzērums izgulēts – parādās. Līdz šim visi sunītei regulāri dzimušie kucēni esot aizgājuši bojā. Ļoti mīlīgā rakstura rējējiņa tajā pat mirklī no ķēdes tika atbrīvota un nogādāta patversmē.

*  *  *

Apsekojot mazdārziņu teritoriju, no viena gala bija dzirdamas daudzu suņu rejas. Sastaptie cilvēki brīdināja: labāk neiet, tur dzīvo sieviete ar vismaz 11 suņiem, visi esot agresīvi, uzbrūk cilvēkiem. It kā pirms pāris dienām gan daļu suņu kāds esot apšāvis. Tuvojoties šim miteklim, mūs ielenca četri pieauguši suņi, taču pietika ar bargāk izteiktu noraidījumu tuvoties, lai dzīvnieki atkāptos – šie suņi no cilvēkiem baidās, jo jau ielāgojuši, ka viņus trenkās, sitīs. Neviens suns labprātīgi rokās nedodas, tuvāk par metru cilvēkam klāt nenāk.

Pārrunu rezultātā būdā mītošā sieviete nelabprāt, tomēr patversmei nodeva 7 kucēnus, kurus bija cerējusi pārdot pēc sludinājumiem, bet nepārdotos atstāt sev… Tika panākta arī vienošanās patversmei nodot jaunākos suņus, kā arī ļaut biedrībai izsterilizēt vienīgo kucīti suņpuišu barā, lai vairs netiktu vairoti nelaimīgi dzīvnieki. Tomēr jau nākamajā dienā sieviete viedokli mainīja: pati sterilizēšot, viņai esot maznodrošinātās statuss – tātad sterilizāciju apmaksās Rīgas dome, ar taksometru suni uz klīniku aizvedīšot, visu nokārtošot. Bet abi suņpuiši viņai tik mīļi, ka nespējot šķirties; pabarot varot, lai paliek. Patiesības labad jāatzīst: suņu miesastāvokļi neliecina par novārgumu, tomēr bars ar nesocializētiem dzīvniekiem vienā brīdī var kļūt bīstams apkārtējiem. Un arī dzīvnieki ir tiesīgi dzīvot civilizētos apstākļos. Tikai piedraudot, ka citi mazdārziņu īpašnieki suņus tik tiešām var nogalināt (suņu apšaušana izrādījās baumas) un ka biedrība iesaistīs policiju un Pārtikas un veterināro dienestu, kas nozīmētu pilnīgi visu suņu konfiscēšanu un tā kā daļa no suņiem nav socializējami, tad būtu likvidējami, sieviete piekrita sadarboties ar biedrību.

Šobrīd 7 gadus vecā Dēzija ir sterilizēta un atdota atpakaļ saimniecei, patversmē atrodas 7 viņas mazuļi, kā arī viens pieaugušais dēls – 10-12 mēnešu vecais vilkveidīgais Bobs. Vēl no šīs teritorijas centīsimies izdabūt 2 suņus, tādējādi sievietei atstājot trīs padzīvojušus, socializācijai vairs nepakļāvīgus dzīvniekus.

Pēcvārda vietā…

Iespējams, daudziem rodas jautājums: kāpēc tomēr neuzstāt uz visu dzīvnieku atņemšanu?

Pirmkārt, daļa suņu, kas raduši dzīvot pusmežoņu dzīvi, atzīstot tikai vienu cilvēku, bet no pārējiem baidoties, vecuma dēļ vairs nebūs pāraudzināmi adekvātos mājas mīluļos. Vienīgais, ko turpinot dzīvot konkrētajā vidē un vietā šie dzīvnieki apdraud, ir viņu pašu veselība un dzīvība.  Atņemti saimniecei, dzīvnieki būtu jālikvidē, tātad – suņus sodītu ar nāvi par īpašnieka bezatbildību.

Otrkārt, atņemot šos suņus, šāda tipa cilvēki pāris nedēļu laikā savāks citu suņus, kurus atkal pakļaus dzīvei neadekvātos apstākļos. Šie suņi jau ir pieraduši, paniski baidoties no normālas, socializēta suņa ikdienas dzīves izpausmēm, kamēr uz šādu vidi aizvests, piemēram, no saimnieka pamucis mājas mīlulis būs šokā par jaunajiem dzīves (ne)apstākļiem.

* Biedrība “Juglas dzīvnieku izsardzības grupa” ir tiesīga tikai uz brīvprātības pamatiem pārbaudīt, aizrādīt, brīdināt neapzinīgus dzīvnieku īpašniekus par labturības normu neievērošanu. Gadījumos, kad dzīvnieku īpašnieki nevēlas sadarboties ar biedrību, mēs piesaistām atbildīgos valsts dienestus: Pārtikas un veterināro dienestu, policiju.

Kā vari palīdzēt tieši tu!

Rīgā un visā Latvijā ir neskaitāmi šādi mazdārziņi, vasarnīcu rajoni, no kuriem pie labākās gribas visus dzīvniekus patversmēs uzņemt nebūs iespējams. Tāpēc mēģināt uzlabot daudzu suņu dzīves apstākāļus ir katra kaimiņa iespējās.

Redzot, ka dzīvnieks tiek ilgstoši atstāts viens pilnīgi nepiemērotos apstākļos, tomēr viņa miesas stāvoklis neliecina par nobadinājumu, vērsieties pie saimnieka. Ja nevēlaties konfliktēt ar kaimiņu, nosūtiet, iemetiet pastkastē vai citādi nogādājiet viņam kaut anonīmu vēstuli.

Piemēram: “Jūs pārkāpjat Latvijas dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktās dzīvnieku labturības normas: dzīvnieks, ilgstoši atstāts viens ir atstāts bezpalīdzīgā stāvoklī, sunim nav būdas, nav regulāri pieejams svaigs ūdens, pārtika, ķēdei jābūt vismaz 3, nevis metru garai, sunim  jānodrošina pastaigas katru dienu.  Ja nenovērsīsiet šos pākāpumus, par jūsu nelikumīgo attieksmi pret dzīvnieku tiks ziņots Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem, policijai un dzīvnieku aizsardzības biedrībām.”

Nereti pietiks, lai saimnieks, kurš it kā neko ļaunu savam sargsunim nevēl, viņu nebadina, nesit, vien apmeklē periodiski, uz savu rīcību palūkotos no cita skatupunkta un dzīvnieka dzīves apstākļi uzlabotos.

Ja uzlabojumi nav novērojami, tad nekavējoties rīkojieties, ziņojot kādām no dzīvnieku labturību kontrolējošām institūcijām vai sabiedriskām organizācijām.