Sveicināti!
Ir pagājis gads, kopš kaķenīte Žužiņa ir pie mums. Jau no pirmās dienas iepazina jaunās mājas. Nesēdēja zem gultas, bet iepazinās ar telpām un to iemītniekiem. Sākumā bija piesardzīga no vīriešiem, lai gan tāpat gāja un pieglaudās, – ne klēpī. Ātri iejutās kā saimniece, mīļa, bet neatkarīga. Pirmo pusgadu vai ilgāk ( tagad retāk), Žužiņa katru vakaru aicināja mani iet gulēt (ik pa laiciņam atskrien, paskatās acīs, noņurd un aiziet uz istabu, lai varētu uzgulties uz krūtīm, murrāt, tikt glaudītai). Doma, ka būs mājas kaķenīte ātri pagaisa, pamazām vedu ārā pastaigāties, kamēr kļuva par īstu āra kaķi: viņai ir savs lodziņš, kur var staigāt ārā un iekšā. Ir medīga, gadās gan putniņi, gan pelītes. Strādājot man dārzā, vienmēr mani sargā un reizēm baida ar ātru skriešanu garām uz priekšu, atpakaļ. Protams, ir bijuši dažādi kuriozi ar pazušanu vai noslēpšanos.
Liels paldies, par Žužiņu. Ticiet vai ne – pēc pirmās mūsu tikšanās pie Jums, Žužiņa visu laiku ir mani gaidījusi! To varēja noprast pēc viņas reakcijas un mīļuma.

Ziņas/Sākums
 
Mājas lapu izstrāde © Guntis.lv