Labdien!

Jau ceturtā gada sveicieni no kaķa Vasīlija. Šogad tāda karsta vasara, kaķim istabā diezgan grūti. Meklē istabā iespējami aukstākos stūrus. Īsts mājas saimnieks. Iepriekšējos gados pāris reizes gadā ņēmām viņu līdzi savos izbraukumos, tagad atstājam mājās. Viņš to arī ir sapratis un vairāk, kad mēs kārtojam mantas , lai kaut kur dotos, nesatraucas, bet mierīgi vēro, kas notiek. Tā operācija klīnikā viņu ļoti iespaidoja. Arī tagad mēs ik pa trīs mēnešiem dodamies pie ārsta, bet viņš to jau uztver kā neizbēgamu darbību. Pat nesajūt briesmu tuvošanos un neiedomājas paslēpties zem gultas. Diemžēl austiņās atkal parādījušies polipi, kas gan pagaidām neprogresē. Tad jau redzēsim, kā būs turpmāk. Ja būs nepieciešams vedīsim atkal uz operāciju. Kā jau rakstīju pagājušajā gadā dakterim no Mazo Brāļu Hospitāļa ļoti uzticos. Citādi ar veselību viss kārtībā. Pirmos gadus mums bija „blusu epidēmija”, tagad esam tikuši galā un viss mierīgi. Kaķītis rūpīgi piekopj savus rituālus. Pie durvīm mums ir izliktas bļodiņas ar ēdienu āra kaķiem. Kad es no rīta izmazgāju Vasīlija trauciņus un ieberu jaunu ēdienu, viņš jau pie durvīm ( pa kaķa durvīm var labi redzēt ārā) sauc citus kaķus brokastīs.

Savu ģimeni ļoti mīl. Ja mēs kaut kur izbraucam un par viņu parūpēties atnāk bērni vai kāds, cits izturas ļoti rezervēti. Bet vispār jau viņu neviens nevar no grīdas pacelt rokās. Šajā ziņā nekas nav mainījies kopš mūsu pirmā tikšanās. Tikai pats atnāk, iesēžas klēpī, tad gan var paņemt uz pleca un panēsāt pa istabu. Tas viņam ļoti patīk, mīļi pieglaužas, ar pierīti dod „buci”. Vienmēr ļoti gaida mūs mājās.

Ar iepriekšējiem stāstiem varat iepazīties:

Vasīlijs

Vasīlijs

Vasīlijs

Vasīlijs

 

Ziņas/Sākums
 
Mājas lapu izstrāde © Guntis.lv