10.DIENA

Ārā ir tiiiiik karsti, ka mazs kucēns pilnībā nefunkcionē, tikai slaistās pa dārzu. 😀

Vakar pie mums bija pērkons un zibens, un ziniet ko? Man nemaz nebija bail. Vai es neesmu viens drosmīgs suns?

Šodien iepazinos ar kaimiņu suni, izrādās, ka šis ir viens makten feins suns. 🙂

Man ļoti patīk dzīvoties ārā. Tur ir tik forši! Svaigs gaiss, saule, taureņi, zāle… Tas ir super! Un es esmu ļoti pašpietiekama jauna dāma. Protu arī viena spēlēties. Un mana pagaidu saimniece saka, ka es kā tāds kaķis ar peli spēlējos – metot savu mantu gaisā. Es gan nezinu vai man patīk salīdzinājums ar kaķi… Un tāpēc es lieku savai pagaidu saimniecei sevi ļoti pierunāt nākt iekšā uz nakti vai no rīta kad viņa dodas uz darbu, jo man tiiik ļoti patīk ārā.

Labi, jādodas peldēt uz upi, lai atvēsinoties kucēns atkal spēj funkcionēt šajā karstumā.

P.S. Ja vēlaties mani saukt par savu suņuku, sazinieties ar patversmi, zvanot pa tālruni – 26617636 un sarunāsiet tikšanos ar mani.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


8.DIENA

Šodien jūtos mazliet sentimentāla, tāpēc pastāstīšu kā es nokļuvu patversmē… Kā man tika stāstīts, tad mēs ar māšeli piedzimām šī gada 15.februārī kādā Gulbenes novada Rankas pagasta viensētā. Mūsu mamma bija ļoti skaista sunīte un zinātāji saka, ka viņa esot īsts Sibīrijas haskijs, tāpēc laikam mums ar māšeli katrai pa vienai zilai actiņai. Bet tētis mums it kā esot kādas laikas šķirnes pārstāvis. Patversmē saka, ka manam jaunajam saimniekam ir jāapzinās manu vecāku šķirņu skaistums un problēmas, lai mums būtu laba saprašanās.

Mammas īpašnieks vairs nevarēja mūs paturēt, tāpēc sarunāja mums vietu patversmē (ar nosacījumu, ja mammīte tiks aizvesta sterilizēt) un tā mēs aprīļa vidū nokļuvām patversmē. Brauciens no mājām uz patversmi bija garš, kaut kādi 150 km, un mums tika teikts, ka mēs tagad dzīvošot galvaspilsētā… Bet suņa bērnam tas jau neko neizsaka.

Atbraucot uz patversmi mūs sagaidīja pārsteigums, jo šeit ir ļoti daudz citi suņi un kaķi, pa dienu mēs spēlējamies pastaigu laukumos, ejam pastaigāties ar brīvprātīgajiem un vispār jau ir forši, bet tomēr ļoti pietrūkst tā sava Cilvēka, kurš samīļotu pirms miedziņa, kuru no rīta varētu nepieklājīgi agri modināt, ar kuru varētu doties garās pastaigās utt.

Šobrīd esmu foršās pagaidmājās. Man patīk. Ir forši, šeit ir citi suņi un kaķi, ir cilvēki, visi pret mani izturas labi un daudz ko māca, bet tomēr gribās uz mājām un gribās satikt cilvēku, kuru saukt tikai par savu, kurš mazos šaubu mirkļos palīdzēs saņemt drosmi, kurš samīļos un uzslavēs.

P.S. Ja vēlaties mani saukt par savu suņuku, sazinieties ar patversmi, zvanot pa tālruni – 26617636 un sarunāsiet tikšanos ar mani.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


5.DIENA

Esmu pilnībā pārliecināta, ka tas mazais, špāsīgais suns vārdā Čiepa šajās mājās tomēr ir galvenais. Interesanti… Man gan patīk Selivana – liels, jauks un normāls suns.

Šovakar pagaidu saimniece teica, ka iesim iepazīt vietējā miesta centru. Es jau sabijos – kur tas būs, kas tas būs… Tur bija daudz dažādu ceļu, automašīnas un cilvēki, bet es biju drosmīga, labi piesardzīga, bet drosmīga. 🙂 Tātad bijām līdz miesta centram, šķērsojām lielu ceļu ar intensīvu satiksmi, tad gar dzelzceļu līdz stacijai un atpakaļ pa ceļam uz mājām nogājām gar veikalu, sporta laukumu un visur bija daudz cilvēku un man nemaz nebija bail. Vai es neesmu malace?!

Atpakaļceļā satikām arī vienu mazu puiku ar tēti, viņi pagājās kādu gabaliņu ar mums. Un man nebija bail. Pirms tam tas pats puika gan pa priekšu dauzījās ar skrituļdēli (tā man stāstīja pagaidu saimniece, ka to koku tā sauc), tas gan man lika saausīties un noskatīties uz izdarībām. Tā arī nesapratu kur tas prieks no tāda koka, ja to nevar grauzt. 😀

Labi, skriešu ar Selivanu spēlēties un pavāļāties dārzā. 🙂

P.S. Ja vēlaties mani saukt par savu suņuku, sazinieties ar patversmi pa tālruni – 26617636 un sarunāsiet tikšanos ar mani.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


4.DIENA

Es palieku arvien drosmīgāka un drosmīgāka. 🙂 Šodien pārsteidzu savu pagaidu saimnieci un apgūlos viņai blakus, kad viņa lasīja grāmatu. Un tas stikla durvju briesmonis paliek arvien mazāks un mazāks… Un šodien pati uzkāpu uz terases…

Ziniet cik tas viss ir grūti suņa bērnam, kurš aug apstākļos, kur to visu neredz. Nē, nē, Jūs nepārprotiet patversmē ir forši kopēji un mūs mīļo, baro un esam drošībā, bet patversmē ir ļoti daudz astu un visi vēlas mīlestību un uzmanību…

Es tagad saprotu cik forši ir mājās… Es tā gaidu, kad mani ieraudzīs mani Cilvēki un vedīs mājās. Mēģinu sadraudzēties ar Čiepu, bet tas gan ir viens maza izmēra špāsīgs it kā suns… Gribēju ar viņu padaudzīties, bet šī tik kaut kā dīvaini sarēja uz mani. Labi, ignorēšu viņu.

Iepazinos ar kaķiem, tie gan tādi interesanti ne suņi. Un man patīk pastaigas, garas pastaigas ar peldēm, tad nu gan viens suņa bērns ir taaaaa noguris. Labi, nav vaļas vairs rakstīt, jāiet nosnaust, tomēr mazam suņa bērnam daudz jāguļ.

P.S. Ja vēlaties mani saukt par savu suņuku, sazinieties ar patversmi pa tālruni – 26617636 un sarunāsiet tikšanos ar mani.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


3.DIENA

Mana pagaidu saimniece saka, ka es esmu malace! Man patīk, ja mani slavē! Sāku aprast ar cilvēkiem un apkārtni, un arī pati jūtu, ka palieku drošāka, jo zinu, ka visi pret mani labi izturās, viss būs kārtībā un nav jābūt piesardzīgai.

Šodien “nogaršoju” kaut ko dīvainu, ko cilvēki sauc par āboliem. Jocīgi gan tie cilvēki, ja viņiem garšo tādas lietas. Nē, nu panašķoties jau var, bet ne jau ēst… Ziniet, kas bija labāks? Tāds liels kociņš ar lapām! Hehe! Tas gan labi smeķēja. 😀 Bet to gan man neatļāva grauzt…

Tā kā ārā ir karsti, tad mums suņiem ir atļauts spēlēties ūdens vannītē. Tas ir tiiiik forši!

Un es varu palielīties!!! Tās stikla durvis vairs nešķiet tik biedējošas. Vēl mazliet un būšu uzvarējusi to stikla durvju briesmoni. Katram bērnam taču ir kāds mošķītis no kura bail… 😊

Labi, vairs nav vaļa rakstīt, jāskrien izpētīt pagalms un vēl jau vakara pastaiga!

P.S. Ja vēlaties mani saukt par savu suņuku, sazinieties ar patversmi pa tālruni – 26617636 un sarunāsiet tikšanos ar mani.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


2.DIENA

Pasaulē ir tik daudz interesantu un jaunu lietu, kas mazam kucēnam vēl jāmācās un jāiepazīst. Pagalmā, kur mēs varam dzīvoties, ir daudz dažādu jokainu lietu – puķes, āboli, dažādi krūmi un dīvaina konstrukcija, ko cilvēki sauc par siltumnīcu, un visam ir sava smarža un skats. Tādus brīnumus es agrāk nebiju redzējusi!

Suņu dāmas – Selivana, Dženija un Čiepa (joprojām uzskatu, ka tas nav suns) mani uzņem labi. Es gan viņas pārāk netraucēju, jo man labāk patīk vienai spēlēties ar savām mantiņām vai vienkārši raudzīties uz pārējiem. Pagaidu saimniece gan saka, ka es pārāk turoties nost un visu laiku aicina bariņā, bet man tā patīk labāk.

Es tomēr esmu liela un pašpietiekama meitene! Tā es domāju līdz šodien pie manis ciemos atbrauca pazīstams cilvēks no patversmes laikiem. Viņu ar māšeli mēs jau bijām satikušas daudzas reizes. Un es viņu atcerējos, tad varēju iedot daudz, daudz bučas un sēdēt klēpī un piespiesties, tas man patīk… Tā, ka zini saimniek, tad kad Tu iegūsi manu uzticību, es būšu arī mīļdraugs!

Pagaidu saimniece saka, ka man esot mednieces deguntiņš. Jā, tāds man ir… Man interesē viss un visas jaunās smaržas un tad es mēdzu aizrauties un nedzirdēt, bet tieši tāpēc es gribu iet suņu skolā, lai iemācītos saprasties ar savu saimnieku un otrādi.

Man ir bail (nu ļoti bail) no stikla durvīm, tas ir kaut kas nesaprotams. Pagaidu saimniece man stāsta un rāda, ka nav no kā baidīties, un arī pārējās suņu dāmas rāda, ka viss ir kārtībā un varu droši iet, bet es vēl tam īsti neticu un vēroju… Un arī vīrieši mani nedaudz biedē… Varbūt tas ir vēl no vecās dzīves, bet to jau kucēns vairs nevar atcerēties…

Šodien bijām pastaigā – varēju papeldēties un ošņāties uz nebēdu, tas man patīk. Bet ziniet, kas man vēl patīk? Sapnis par savām mājām un saimnieku, kuru es mīlēšu un kurš mīlēs mani! Es ļoti ceru, ka drīz mans sapnis kļūs par īstenību.

P.S. Ja vēlaties mani saukt par savu suņuku, sazinieties ar patversmi pa tālruni – 26617636 un sarunāsiet tikšanos ar mani.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


1.DIENA

Hei, hei, visiem, mani sauc Ronda un es esmu Rejas/Rūnas vecākā māsa (tā man vismaz gribas domāt, ka vecākā), jo esmu pašpietiekamāka un nosvērtāka nekā mana māšele.

Bet par visu no sākuma… Šodien pamodos patversmē kā ierasts no savu draugu rejām, paēdu brokastis, padauzījos pastaigu laukumā un sāku gaidīt brīvprātīgos, lai dotos pastaigās un nekas neliecināja, ka šodien būs savādāka diena, bet… atnāca tā foršā sieviete, kura paņēma manu māšeli un teica, ka tagad esot mana kārta braukt mācīties suņu gudrības uz pagaidu mājām un viņai arī esot priecīga ziņa ko man pastāstīt par māšeli. Kas ir braukt? Kas ir pagaidu mājas? Kas ir suņu gudrības? Un kur ir mana māšele? Es esmu mazliet aizdomīgāka nekā mana māšele… Bet interesanti, viņa tomēr smaržo pēc māšeles…

Nu, tad braucam ar! Ziniet, braukt ir tiiiik forši! 🚙 Man ļoti patika! Pagaidu saimniece mani slavēja kā priekšzīmīgu suni un teica, ka es tāpat kā mana māšele esot vienkārši ideāli auto suņi. Foršs kompliments, ne?!

Mēs piebraucām pie mājas un pagaidu saimniece teica, ka mani tagad gaidot pārsteigums… Ejam iekšā un tur ir daudz suņu un man stāsta, ka tā ir Čiepa (saka, ka tas esot suns, bet pēc suņa nemaz neizskatās), tā ir Dženija un viņa arī esot šīs pašas patversmes (tas jau ir nedaudz lielāks un sakarīgāks suns), tā ir Selivana un viņa arī no šīs pašas patversmes (tas jau ir liels un sakarīgs suns) un… pārsteigums – mana māšele Reja/Ronda. Tāds prieks bija viņu atkal satikt! <3 Izrādās, ka viņa tagad dzīvos pie pagaidu saimnieces dēla. Šodien viņi esot bijuši patversmē un sakārtojuši papīrus. Lai arī kas būtu papīri, man kā suņa bērnam ir saprotams tikai, ja saka – Tu tagad būsi mūsu suns! Un māšele esot saņēmusi šādu solījumu un viņa dzīvošot kopā ar vēl vienu suni no šīs pašas patversmes – Tumsu. Tā jau mazam suņa bērnam var sagriezties galva no visiem šiem jaunumiem…

Pārējie suņi mani uzņēma labi. Bijām pastaigā un peldēties. Man patika atveldzēties… Pagaidu saimniece saka, ka es esot liela medniece. Nu, kas tur vainas, ja lieku lietā savu degunu?! Un vēl viņa saka, ka es esot ļoti gudra un ātri mācoties un man vajagot iet suņu skolā un tad es būšot vienkārši priekšzīmīgs suns! Jā, es gribu būt tāds suns! 🏆

Eh, labi, šodien vairs nav vaļa rakstīt. Vēl jāizpēta jaunā māja un suņi… arī tas mazais, dīvainais suns…

P.S. Ja vēlaties mani saukt par savu suņuku, sazinieties ar patversmi pa tālruni – 26617636 un sarunāsiet tikšanos ar mani.

Ziņas/Sākums
 
Mājas lapu izstrāde © Guntis.lv