Sveiciens visiem murrrājošiem “Labo māju” iemītniekiem, un, protams, arī visiem kuri par Jums katru dienu rūpējas.

Ir atkal 23. decembris. Taisni neticas, ka jau aizritējuši pieci gadi, kopš es tur satiku un adoptēju savu saimnieku. Atceros, kā viņš toreiz ienāca, un sāka pētīt būrus, man nepiegriezdams nekādu vērību. Nācās iet un paraustīt viņu aiz bikšu staras. Un kad viņš pietupās, uzlēcu uz kājas un ielīdu viņam zem jakas, liekot saprast, ka ārā vairs nelīdīšu. “Nu, ko, braucam uz mājām?!!”

 

 

unknown (17) unknown (2)

 

 

 

 

 

 

 

Tā es nokļuvu jaunās ļoti labās mājās. Man te ir ļoti daudz mīļu vietiņu. Un, ja kaut kas man traucē, nākas pabīdīt nost. Bet visvairāk neciešu, ja man traucē gulēt. Mani vismīļākie draugi ir Cālītis un Delmiņa. Laikam, jau vismīļākais bija Cālītis, jo viņš aiz lielas mīlestības zaudēja vienu aci.

unknown (16) unknown (12) unknown (9) unknown (7) unknown (6) unknown (4)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Un ļoti patīkami, kad ārā ir ļoti auksts, sildīt savas pēdiņas pie radiatoriem. Un vēl es ļoti mīlu tās vietas kur ir iespējams tikt pie ūdens.

unknown (13) unknown (8)

 

 

 

 

 

 

 

Man vislabāk garšo no krāna tekošs ūdens, nevis tas kas trauciņā ieliets.
Bet ja vannā tiek palaists ūdens, tad ir svētki. Tad es varu uz nebēdu plunčāties un šļakstīties. Tikai pēc tam mani nelaiž istabā. Liek slaucīties, un ja vēl paņem to pūtēju, kas man visu kažoku sabužina, tad man visi prieki ir beigušies.

unknown (5) unknown (1)

 

 

 

 

 

 

 

Un kad pagāja ziema un pienāca pavasaris, es teicu ka jāiet ārā pastaigāties. Pietiek gulšņāt mājās.

unknown (3) unknown (14)

 

 

 

 

 

 

 

Es viņu ilgi vadāju pie pavadiņas, bet nu jau pusotru gadu kā palaidu brīvsolī. Zinu, ka nekur nenoklīdīs. Vienmēr atradīšu. Man savas teritorijas jāapstaigā. Viena es to varu ātrāk izdarīt.

Pagaidām, ar sveicieniem, Princesīte.
Sveicieni arī no Aivara.

Ziņas/Sākums
 
Mājas lapu izstrāde © Guntis.lv