“Klaiņojošo dzīvnieku problēma Rīgā un Latvijā ir aktuāla. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas sabiedriskā kārtā uzņemas risināt kaut daļu no problēmām, tādējādi kopumā samazinot dzīvnieku ciešanas un bojāeju, reizē arī maksimālu uzsvaru liekot uz sabiedrības izglītošanu. Esošās (arī pašvaldību uzturētās) dzīvnieku patversmes nevar piedāvāt tik daudz patvēruma vietu, lai operatīvi reaģētu uz visiem gadījumiem, kad dzīvnieks ir pamests vai noklīdis. Ja suns ir savainots vai citādi atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī, tad tam palīdzība jāsniedz nekavējoties. Rīgā 3 esošās dzīvnieku patversmes pilnībā neatbilst visām labturības prasībām, kādas vajadzētu ievērot suņu un kaķu, kuri sastāda lielāko mājas (istabas) dzīvnieku skaitu, turēšanā”. Tā Biedrība rakstīja 2004.gadā, uzsākot lielo darbu pie dzīvnieku gaismas pils celtniecības.

Projekts-Dzīvnieku palīdzības centrs “Labās mājas” jau nosaukumā norāda tā būtību – labas mājas tiem, kuri tās zaudējuši. Ar šī dzīvnieku palīdzības centra realizāciju mūsu organizācija cerēja un cer samazināt klaiņojošo dzīvnieku problēmu Rīgā un Latvijā kopumā, sniegt operatīvu un kvalificētu palīdzību nelaimes gadījumos iekļuvušiem mājas (istabas) dzīvniekiem, izglītot sabiedrību mājas (istabas) dzīvnieku labturības, aizsardzības un apmācības jautājumos, veicināt sabiedrības atbildības paaugstināšanu par iegādātajiem mājas (istabas) dzīvniekiem. Veidot izglītojošas programmas skolu jaunatnei un organizēt projektus un seminārus. Patversmes darbībai tiks piesaistīti arī kinologi, zoopsihologi, apmācības instruktori.

Uzskatām, ka dzīvnieku patversmes netiek radītas cilvēku, kuriem rūp dzīvnieku aizsardzība, interešu apmierināšanai, bet gan visas sabiedrības labā, lai civilizēti sakārtotu vidi, kurā dzīvojam. Dzīvnieku patversmes nav slēgtas iestādes, kas slēpjamas tālu prom no sabiedrības acīm, bet gan vieta, kur pēc ģimenes mīluļa – suņa vai kaķa, nākt ģimenēm ar bērniem, kur skolēni var iepazīties ar dzīvnieku aizsardzības pamatiem.

Sabiedrības ieinteresētību dzīvnieku patversmes „Labās mājas” tapšanā un uzticēšanos biedrības aktivitātēm apliecina arī fakts, ka esošā Juglas suņu patversme, kopš tās pirmsākumiem 11 gadus atpakaļ, ir uzturēta, pateicoties vienīgi ziedotāju atbalstam. Šo gadu laikā biedrības risinātajām dzīvnieku problēmām pauduši atbalstu  tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, gan jaunie patversmes dzīvnieku saimnieki, gan ziedotāji.

Dzīvnieku patversmes „Labās mājas” tapšanai jau vairāku gadu garumā ir pievērsta liela masu mediju uzmanība, kas vērsta uz „Labo māju” atbalstīšanu un popularizēšanu. Domājam, ka Latvijā nav tādu cilvēku, kuri kaut idejiski neatbalstītu dzīvnieku patversmes izveidi, it īpaši ņemot vērā faktu, ka tā tiek uzturēta no ziedojumiem (tātad brīvprātīga ziedotāja izvēle), nevis par nodokļu maksātāju naudu.

Patversmes ēka ir projektēta, ņemot vērā tās specifisko funkciju, līdz ar to tā sastāv no vairākiem funkcijas ziņā atšķirīgiem, bet savienotiem blokiem. 40 suņu sprosti izvietoti kā atsevišķi iekštelpās noslēgti bloki, kuros suņi atradīsies nepārtraukti un bez patversmes darbinieka nevarēs iziet ārā. Teritorijā ir paredzēti arī pastaigu laukumi, kas pa perimetru ir apstādīti ar dzīvžogu, līdz ar to tie tiek norobežoti no apkārtējās teritorijas, šādi nodrošinot arī skaņas izolāciju.

Prognozējam, ka „Labās mājas” gadā patvērumu varētu dot ap 400 suņiem un 350 kaķiem, kas ne pilnībā, bet būtiski uzlabotu situāciju ar klaiņojošu un bezsaimnieka mājas (istabas) dzīvnieku izmitināšanas jautājumu Rīgā.

Fakti

Jau tālajā 2002. gada 12. 06. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sēdē nolemts atbalstīt ieceri Juglā izveidot dzīvnieku patversmi.2005. gada 23.02. noslēgts zemes nomas līgums ar Rīgas domi. Kā nomātā zemes gabala izmantošanas mērķis minēts – dzīvnieku patversmes būvniecība un apsaimniekošana. 2006.  gada 04.01. stājas spēkā Rīgas teritorijas plānojums 2006. -2018.gadam un Apbūves noteikumi. Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojuma grafisko daļu, gandrīz viss zemes gabals atrodas jauktas apbūves teritorijā. Pamatojoties uz Apbūves noteikumu 7.3.1. punktu, jauktas apbūves teritorija nozīmē gabalus, kur viens no primārajiem zemes izmantošanas veidiem ir tirdzniecības un pakalpojuma objektu būvniecība. 2006.gada 27.06. akceptēts tehniskais projekts un 2007. gada 20.04. izsniegta būvatļauja.

Zemes gabals ar austrumu robežu piekļaujas Juglas ielai, dienvidos un rietumos – Juglas mežs. Uz ziemeļiem ir neliela rūpniecisko ražošanas uzņēmumu apbūve. Zeme atrodas satiksmes maģistrāļu tuvumā, līdz ar to dzīvnieku patversmi ir iespējams sasniegt cilvēkiem (gan ar sabiedrisko, gan personīgo transportu), kas nogādā pamestos un ievainotos dzīvniekus, kā arī citiem patversmes apmeklētājiem.

Ne viena vien pašvaldības un nevalstisko dzīvnieku aizsardzības organizāciju apsaimniekotā dzīvnieku patversme atrodas sabiedrībai viegli sasniedzamā vietā, vairākas – patversme „Dzīvnieku draugs” Rīgā, Slokas dzīvnieku patversme, Ogres novada domes dzīvnieku patversme arī dzīvojamo namu rajonā, kur ir panākta izprotoša līdzāspastāvēšana.

Objekta būvniecība tika uzsākta 2007.gadā. Līdz būvdarbu pārtraukšanai tika izpildīts būvniecības darbu apjoms 600 000 LVL vērtībā (ziedojumi, Biedrības ieguldījums un aizņēmums).  Tika izbūvēti ēkas pamati un sienas, uzlikts jumts, ierīkota ūdensapgāde un kanalizācija, ielikti logi, ierīkots pastāvīgs elektrības pieslēgums. Patversmes būvniecības pabeigšanai bija nepieciešams veikt ēku ārējo un iekšējo apdari, iekšējo komunikāciju izbūvi un teritorijas labiekārtošanu.

2010. gada vasarā būvniecības uzņēmums SIA  „Arčers”  atsaucās biedrības lūgumam iesaistīties projekta realizācijas pabeigšanā un uz kredīta pabeigt patversmes būvniecību. „Arčers” daļu no iztērētajiem līdzekļiem objekta būvniecības pabeigšanai apņēmies ziedot kopējā ziedojumu klāstā.