Katra diena ir jauna laba diena!
Nez vai mani kāds vēl atceras, bet es tik gribēju pateikt, ka mani tik tiešām ir atradis un es esmu atradusies savam ĪstajamCilvēkam.
Pagāja brītiņš, līdz es pārliecināju DīvainKaķus, ka es esmu labs suns un nemaz viņus neapcelšu. ĪstaisCilvēks gan laikam daudz ātrāk saprata, ka ir mans ĪstaisCilvēks kā es, bet tagad es zinu! No tiesas zinu.
Ne vien man ir pašai savi ĪstieCilvēki, bet ar savi kaķi un savi draudzīgi pastaigu biedri!
Ak, jā, nu ar man ir savs jauns vārds Melānija vai saīsinot Mel C un šad tad vienkārši Melsija!

Paldies visiem, visiem, visiem, kas man palīdzēja satikt savu ĪstoCilvēku

24296802_1492078150910865_6129156167251162898_n

 

DIENASGRĀMATA

21.diena Atvadu un jaunas tikšanās diena!
Šī man bija diena pilna satraukumu!
Šī bija diena, kad mēs ar PagaidCilvēku devāmies atpakaļ uz patversmi. Mēs izstaigājām daudz jaunu nepieredzētu vietu. Es biju dikti satraukta, satraukta, bet sabijos es tik no tā traki bļaustīgā onkuļa, kas neļāva mazajam savādajam sunītim nākt iepazīties.
Neiešu noliegt,pēc māju miera es biju pavisam sabijusies no patversmes! Viss tas satraukums un riešana. Bet tad notika, kas savāds – patversmes JaukCilvēks mani paņēma un aizveda satikt kādu cilvēku. Man tas cilvēks dikti iepatikās es viņam pat sabučoju seju. Un tad notika, kas pavisam savāds – viņš mani aizveda uz citām mājām. Te ir ar tie savādie kaķi, nu tie, kas nemaz no manis nemūk prom. JaukCilvēks sakās,ka tas tādēļ, ka minkas raduši dzīvot ar suni. Te man ir sava gultiņa, man samīļo punci un iedod garšīgumus!
Neiešu noliegt, man bija bail, bet es zinu,ka PagaidCilvēks man stāstīja,ka tā notiks, kad es satikšu savu ĪstoCilvēku. Es dikti centīšos un dikti cerēšu, ka šis JaukCilvēks būs mans ĪstaisCilvēks!

2

20.diena

Šodien bija traki piedzīvojumiem pilna diena!
Mēs negājām uz parasto parku, mēs pat negājām uz to vietu,kir skatās rudeni. Mēs gājām uz pavisam otru pusi. Katreiz, kad mēs uz to pusi gājām man bija dikti bail.
Šoreiz gan bija savādi. Mēs bijām tur kur man ir bail un gājām vēl tālāk. Tur bija savādi. Es visu laiku centos parādīt, ka jāiet pa otru ceļa pusi. Tur bija smuki koki un krūmi. PagaidCilvēks teica, ka tur nav ietves un tur mēs neiesim. Es jau esmu ievērojusi, ka PagaidCilvēkam patīk ietves un viņš pa tām staigā daudz labprātāk. Kas ietvēs ir labāks kā krūmos un zālītē? Man jau labāk patīk zālīte!!
Bet nu ja, mēs dikti ilgi gājām un uz beigām man jau likās, ka man nāks virsū panika? Bet tad notika, kas lielisks! Mēs nonācām citā parkā! Šis bija pavisam citādāks parks kā tas pie mājām. Tur bija mazāk koku, bet vairāk cilvēku. PagaidCilvēks saka, ka es esot savāda, jo parkā cilvēki man neliekas tik biedējoši kā uz ielas, pat ja viņu ir vairāk!
Un tad mēs bijām vēl citā parkā. Tas esot pavisam citādāks, jo esot domāts suņiem. Un suņu tur tik tiešām bija daudz! Mēs satilām ar divus JaukCilvēkus, kas mani vareni samīļoja!
PagaidCilvēks ļāva man paskrieties bez pavasiņas. Man jau labāk būtu pativis, ja PagaidCilvēks ar mani būtu vairāk paskrējis, jo vienai man nepatīk tā doties prom un pētīt. Un tad tur vēl izradās tās traki biedējošās radības, viņas spīdēja un vienā laidā rēja. Man nemaz nepatika un PagaidCilvēks ar teica, ka tāda nu nemaz nav pieklājīga suņa uzvedība. Nevar nepiekrist! Fui!
Vēl mēs ar braucām ar mašīnu. Sākumā es drebēju kā apses lapa,bet kad tiku PagaidCilvēka klēpī man palika daudz drošāk!
ĪstaisCilvēk, kad tu mani atradīsi? PagaidCilvēks saka, ka nu ir laiks atgriesties patversmē, bet man tik ļoti patīk būt mājās. ĪstaisCilvēk – es tevi ļoti, ļoti, ļoti gaidu! Jā, sākumā es no tevis ar sabīšos, jo es taču nezināšu vai tu esi vai neesi mans ĪstaisCilvēks, bet pēc tam es tev būšu uzticamākais draugs pasaulē!

1

 

19.diena 
PagaidCilvēks atkal mūūūūžīīību nenāca mājās un, kad mēs izgājām ārā jau bija pavisam tumšs.
Šodien parkā mums nesanāca satikt nevienu JaukCilvēku,tik cilvēkus no kuriem tik viens bija traki biedējošs, jo traki izmācīgi nāca klāt un tvarstīja savu suni. Nu kāpēc tā jādara? Tā cilvēka suns tik gribēja iepazīties un padauzīties. Nekad nesapratīšu tos SvešCilvēkus. Kā nākas, ka daži ir tik jauki, bet daži nemaz nesaprot ko es saku un neļauj man pašai viņiem pienākt! PagaidCilvēks gan saka, ka šajā gadījumā tas suns bija noziedzies un nemaz neklausīja savu cilvēku, kuram bij bail, jo mums tuvojās dikti dusmīgs mazsuns. Kad man būs savs ĪstaisCilvēks, es gan viņam no visas sirsniņas centīšos klausīt. Kā man beidzot gribas savu ĪstoCilvēku, nu tādu, kas būs ar mani līdz mūža galam!

1

 

 

18.diena 
Es nemaz nezinu vai es varu tā visu pastāstīt, es pat nezinu vai es pati visu varu aptvert! Šodiena es iepazinos ar tik daudz jauniem cilvēkiem un suņiem,es nemaz nezinu vai tā jelkad savā dzīvē esmu darījusi! Ne vien tas, bet ar izstaigājusi tik daudz skaļu ielu.
Viss jau sākās kā parasti, PagaidCilvēks teica, ka šodien iepazīsimies ar jauni cilvēku, tik piemirsa pateikt, ka tur būs arī suns! Viņi abi bija varen draudzīgi! Man tik liekas, ka tā cilvēka draudzība man patika labāk kā suņa, jo suns man bija drusku par uzmācīgi draudzīgs, bet tā jau ar tiem kucēniem ir. Es jau vairs neesmu kucēns un tik traki enerģiska es ar vairs neesmu. Bet tas cilvēks man patika! Viņa mani samīļoja, jā, sākumā es sabijos, jo nezināju vai tas ir JaukCilvēks, viņš bija!
Nu tas jaunais suns bija traki draudzīgs un tā kā es negāju draudzēties, viņš gāja! PagaidCilvēks saka, ka pateicoties viņam man bija iespēja iepazīties ar visma 5 vai pat vairāk jauniem suņiem. Es tā īsti skaitīt nemāku, vienbrīd man likās, ka tur ir vismaz 100 jauni suņi! Viņa tā joza un dauzījās, es pavisam samulsu, bet pie iespējas devos ar kādu mierīgāku saostīties!

Un es ar uzzināju par vēl veseliem 5 JaukCilvēkiem! Viņi visi teica, ka es esot varen jauka un mīļa, un smuka! Man dikti patika! Iespējams, nu tik iespējams, ka ir daudz vairāk JaukCilvēku kā es biju iedomājusies!!

Vienīgais no kā es sabijos bija traki bļaustīgais SvešCilēks! Tādi nu man nemaz nepatīk!! Nu kāpēc viņiem jābļauj manā virzienā? PagaidCilvēks gan saka, ka nebļauj jau uz mani, bet tiem suņiem, kas nāk iepazīties. Bet man ir pavisam bail, ka uz mani bļauj! Nu pat ja uz mani nebļauj, bļaušana man nemaz nepatīk!
Pagaidcilvēks ar teica, ka mums jābūt pieklājīgiem un jāpavada JaukCilvēks! Tā nu mēs bijām ne vien uz Brīvības ielas, bet arī Pērnavas un Barona! PagaidCilvēks teica, ka es turējos kā īstens malacis. Ar JaukCilvēks teica, ka es patiesībā esmu īsteni drosmīgs suns!

22549829_1449197988532215_6050557297611330758_n

17.diena 

Es jau esmu sapratusi,ka katra diena nāk ar jauniem piedzīvojumiem. Šad tad man tie patīk un šad tad, nē.
Nu šodien man patika un nepatika ar. Pie manis ciemos bija atnācis, kā izrādās vēl viens JaukCilvēks. Jā, jā, man prasīja brītiņu līdz to sapratu, bet tas bija varen jauks JaukCilvēks. Viņš izveda mani pastaigāt un varen labi samīļoja!
Man gan nepatika, ka bija atkal jāiet uz tās Brīvības ielas. Pietika tak, ka es jau uz viņu paskatījos pastaigas laikā! Bet PagaidCilvēks dikti mani saslavēja, jo šodien es jau ļoti labi un fiksi māku apsēsties visās tajās biedējošajās vietās un negriežos tik traki kā vilciņš, un, pats svarīgākais, daudz fiksāk vai nemaz nedrebu kā apšu lapa rudens vējā!
PagaidCilvēks un JaukCilvēks ar nosprieda, ka ar laiku un pacietību es varētu staigāties pa tām lielajām, trakajām ielām, bet daudz drošāka es būtu kādā mierīgākā vietā, kur es pavisam labi klausītu savu ĪstoCilvēku un sagādātu viņam tik prieku. Man jau ar’ pašai tā liekas, man nemaz nepatīk baidīties. Nemaz!

20171018_091607

 

16.diena

Tā nu man bija piedzīvojumiem pilna! Ne vien mēs satikām daudz SvešCilvēkus, bet viens no tiem atnāca ar pie mums mājām. PagaidCilvēks saka, ka es biju īsti drosmīga, jo es pat gāju mīļoties!
Bet, protams, ka gāju. Mēs taču sākumā satikāmies uz ielas, tas bija varen biedējoši! PagaidCilvēks izmēğināja iedot pavadu SvešCilvēkam kā to dara patversmē.
Neiešu noliegt, es sākumā gandrīz nomiru no bailēm! Man daudz labāk patīk,ja to pavadu SvešCilvēkiem iedod, kad mēs ejam un tad paietās strēķīti līdzi, tad ir daudz drošāk un man jau galu galā dikti patika ar šo SvešCilvēku, domāju, ka tagad tas būs JaukCilvēks.
Mēs varen jauki paskrējām un bijām ar pie mašīnām. Phe, mašīnas tak nav trakot biedējošas, viņas sāk biedēt tik tad, kad no viņām izlien cilvēki!
Vēl bija dikti jauki, jo vēl viens patversmes JaukCilvēks bija ciemos ar! Nu es jau nesaprotu kāpēc, bet ar viņš ņēma rokās dīvaino kantaino lietu un lika man degungalā. PagaidCilvēks saka, ka tas taisa smukas bildes… kas ir bildes?

22561337_1448025641982783_1460932687_o

15.diena

PagaidCilvēks teica, ka es cilvēku skatījumā bieži tieku atzīta kā biedējoša. Nu es jau zinu, ka cilvēki ir dīvaini, bet kā var tā sajaukties? Viņi ir biedējoši nevis es! PagaidCilvēks centās skaidrot, ka esot tādi cilvēki, kas vienkārši baidoties no suņiem (dīvaini) un esot tie, kas baidoties no lieliem suņiem.
Es neesmu liela! Es māku būt pat ļoti neliela un kompakta! Es ar PagaidCilvēkam regulāri to demonstrēju, es tik nesaprotu kāpēc viņš tad katreiz smejās….
Visu to par cilvēkiem es stāstu, jo es esmu nedaudz samulsusi! PagaidCilvēks,man neļauj iet pētīt tos cilvēkus,kas man liekas interesanti un apostīšanas vērti. Es pat visu daru dikti pieklājīgi! Es tomēr esmu pieklājīgs suns, kas zina pareizo etiķeti! PagaidCilvēks saka, ka sākumā viņam esot jāpaprasa pirms mēs tā daram. Eh, cilvēki ir pavisam mulsinoši un dīvaini!

22467758_1446711122114235_3827047250312967041_o

13. un 14.diena

PagaidCilvēks sāk slinkot. Lai kā es dīcu, ka gribu pastāstīt kā man gāja, jo galu galā viņš taču pats teica, ka man iet daudz reiz labāk kā pirmajās dienās, viņš tā pat neko neko nepierakstīja. Un tā jau ir. Piestājot un ejot pa mazajām ieliņām es vairs tā nedrebu. Jā, jā, man ir dikti bail, bet tik reizums ir tik traki bail, ka nezinu kur likties un cenšos lekt uz ielas pie mašīnām vai brāzties prom ko kājas nes. PagaidCilvēks gan saka, ka tā es darot tik īsā pavadiņā un piestājot, kad tik ļoti gribas diegt prom ko kājas nes. Tā man palika daudz mazāk bail no tām spīdīgajām lietā. PagaidCilvēka teica,ka tā esot tik reklāma pieturā un man neko nenodarīs. Nenodarīja, bet tā reklāma tā pat neliekas neko uzticama. Nu kāpēc tik pēkšņi jākustas? Man nu nemaz nepatīk viss tā pēkšņi!
Un laikam jau jāatzīst, PagaidCilvēkam bija tiesa, tas ceļš līdz parkam nav nemaz mūūūūūžību ilgs! Ir ilgāks kā PagaidCilvēks cenšas man iestāstīt, bet nav tik ilgs un garšs!
Vēl mēs atklājām, ka rudenis ir atnācis līdz pat mūsu durvjpriekšai! PagaidCilvēks saka,ka varam priecāties te pat… man jau labāk patīk tur prom, jo tad ir mazāk pilsētas trokšņu un es varu labāk priecāties par to rudeni.. un tur ir visas tās interesantās takas un pēdas ko ostīt… eh…
Tagad es gribu zināt ko citu – kāpēc PagaidCilvēks tik traki neļauj man lekt gultā? Tas ir visiem cilvēkiem tā vai tik PagaidCilvēks tāds dīvains gadījies? Ek, kā man gribētos gulēt gultā… nu, laikaim jau man vairāk tomēr gribētos savu ĪstoCilvēku, jo tad jau es tā pat kā te pa kluso šad tad varbūt varētu iešmaukt gultā… PagaidCilvēks gan saka, ka esot tādas suņu gultas, zinu, ka man patversmē tāda ir, tik… nu tāda garlaicīga plastmasas. Man labāk patiktos, tāda mīksta kā cilvēkgultas. Eh..tad man nemaz negribētos cilvēkgultās…

22424511_1445458545572826_4865370866890006392_o

12.diena

Šodiena bija varena diena!
Šodien bija atbraucis cits patversmes JaukCilvēks, mēs vareni pastaigājām pa parku un bijām arī uz ielas.
PagaidCilvēks teica, ka šodien es esot uzvedusies kā īstens malacis! Man liekas, ka tas “malacis” nenozīmē tik to, ka man katra acs ir purniņam savā pusē, bet ko līdzīgu “laba meitene”.
Mēs bijām pavadīt JaukCilēku uz pieturu. Pašā pieturā gan mēs nebijām un man esot uznākusi traka panika, bet es šoreiz nemuku zem autobusa, bet gan piespiedos cieši klāt PagaidCilvēkam. Nezinu gan, kas ir tā panika, man traki drebēja visi muskulīši un siekalas tecēt tecēja. Man nu nemaz nepatika tā Brīvības iela, fui! Dikti labi, ka mēs ātri gājām atpakaļ uz jauko parku!! Dikti ceru, ka vairs tik tuvu mēs tai ielai neiesim. Man labāk patīk tās ielas gar parku, tās es jau pazīstu un tur nav tik traki biedējoši, ir tikai biedējoši un es jau zinu, ka mukt zem mašīnām nedrīkst!
PagaidCilvēks šodien teica, ka nākamajā nedēļas nogalē paņemšot īstu brīvdienu un mēs mēğināšot aiziet uz suņu parku. Suņi jau man patīk, bet kā būs ar to iešanu? Kāpēc tik mēğināsim? PagaidCilvēks saka, ka tur pa ceļam esot ar man jaukas vietas un cits parks ar tur esot… bet esot arī ielas…. varbūt es nemaz negribu uz to suņu parku? Varbūt kāds mani paņems uz īstajām mājām?
PagaidCilvēks saka, ka man jau labāk patiktos kādā klusāka pilsētā, tās nomale vai vislabāk savā privātmājā ar pagalmu… tas gan man dikti patiktu! Tādā es uzaugu.. PagaidCilvēks ar saka, ka āra dzīvei vien es neesmu piemērota, jo man esot pavisam maz spalvu. Nez par ko viņš runā! Es esmu kārtīgs suns un man ir spalvas visās vietās kur tām jābūt! Nu nav tik biezas kā es eamu redzējusi citiem, bet ir!!

22532042_1445825962202751_1619384918_o

11.diena

Es esmu atklājusi varenu veidu kā modināt PagaidCilvēku! Kad noskan tās dīvainās skaņas, modinu kā parasti cenšoties tikt gultā, bet ja nesanāk tā tad ielien no otras puses un iekārtojas gulēšanai! Nu…. lab laikam jau modināšana tā īsti nav, bet man varen patīk gulēt gultā! Nu manam klubkrēslam, manai vietai un pagaldei ar nav ne vainas, bet gulta ir daudz jaukāka!
Vēl mēs šodien bijām skatīties rudeni! Nezinu, kas īsti tas ir, tas ir tas, kas man iedzeļ degunā, kad es izeju ārā? Katrā ziņā tā vieta kur iet skatīties rudeni man patika! Klusa un jauka UN ir visādas taciņas ko izostīt. Gandrīz tikpat jauki kā patversmes mežā! PagaidCilvēks gan saka – ja es nebūtu tāda zaķa pastala un neatteiktos iet uz mežu ar svešiem cilvēkiem, tad es tur tiktu izskrieties daudz biežāk!! PagaidCilvēks ar saka, ka centīsimies iemācīties iet blakus svešiem… tik PagaidCilvēkam tie svešie sākumā jāatrodot… nezinu vai man tas patiks…
Un vispār PagaidCilvēks pats ir zaķapastalu! Es nemaz nebiju sabijusies no skrējēja, kas mūs rudens skatīšanas takās panāca, bet PagaidCilvēks gan sabijās… nu un tad ar es drusku sabijos… bet tik tāpēc, ka PagaidCilvēks sabijās!

22424516_1442906442494703_3692839847663108960_o

10.diena

Man jau nav iebilduma pret lietu, var pat teikt, ka man tas patīk, jo tad ir mazāk cilvēku, bet tas lietus tik spītīgi cenšas tikt man tieši ausīs.
Atklāju jaunu interesantu izklaidi – PagaidCilvēka modināšana! Nu nav jau tā, ka es to daru, kad nu man iepatīkās. Tik novēroju,ka sākumā ir dīvaini trokšņi un tad viņš nāk mani samīļot, bet reizums, tas iet ilgi,jo trokšņi skan biežāk. Tagad es pēc otrajiem trokšņiem eju paskatīties kas notiek un man tiek vairāk samīļošanas un es ar beidzot tieku gultā. Eh. Tur ir tik mīksti un jauki!
PagaidCilvēks gan teica, ka pamazām tuvojas laiks,kad man būs jādodas atpakaļ uz patversmi. Savā ziņā es to drusku gaidu, jo gribas satikt visus manus suņu un JaukCilvēk draugus, bet man liekas, ka man daudz labāk patīk pašai savs cilvēks. Zinu jau, ka PagaidCilvēks nav mans cilvēks, bet varbūt tas mans ĪstaisCilvēks varētu mani atrast drīzāk, es dikti, dikti gaidu!

22550731_1445825945536086_685550863_o

9.diena

Es visu laiku domāju,ka te es esmu vienīgaus suns, mans deguns ar teica, ka citu suņu te nemaz nav. Šodien no rīta es redzēju te suni. Tādu pavisam dīvainu suni, kas nemaz nesmaržoja kā suns un visu laiku darīja to pašu ko es. PagaidCilvēks teica, ka tas esot es. Viss ko es varu pateikt – spoguļsuņi ir varen dīvaini suņi. Viņiem nu nemaz, nemaz nav mācīta suņu etiķete un viņi nu nemaz, nemaz nemāk smaržot kā īsti suņi!!
Mēs ar bijām paskatīties rudeni. Nezinu, kas tas ir, bet man tur patika! Tur varēja paskrieties cik tīk un ar saostīt daudz īstus suņus, nevis kā ar to dīvaino spoguļsuni.
Nez kādēļ PagaidCilvēks mani ved pie tiem SvešCilvēkiem tik traki, nu tie parkā jau mani vairs tik traki nebiedē, bet tie uz ielas. Šodien mēs veselu mūūūūžību palikām parka malā pie ceļa, kur ir visi tie biedējošie SvešCilvēki. Nu man nemaz, nu nemaz viņi nepatīk. PagaidCilvēks gan saka, ka vismaz tagad es uzvedoties maķenīt jaukāk, jo, kad stāvam, tad es ikkurāt neskrienot mašīnām zem riepām, ejot gan man tāds niķis vēl ir. Ek, nu kāpēc ir tur jāiet? PagaidCilvēks gan apgalvo, ka citādāk nemaz nevar tikt uz parku, bet tā pat. Pasaule tak būtu daudz jaukāka, ja tās cilvēkpilnu ielu nemaz nebūtu un būtu tik parkielas, no kurām man nav nemaz tik ļoti bail…
Vakarā staigājoties mēs satikām suni, ko man liekas es jau biju kādreiz saodusi vēl patversmē! PagaidCilvēks teica, ka, jā, man tiesa, tā esot Brūklene, kas nu jau ir atradusi savu ĪstoCilvēku. Viņa izskatījās tik priecīga. Ek, laikam jau, tas ĪstaisCilvēks ir varen jauka lieta. Nez kad man tāds būs?

22338777_1441171962668151_2490833709184405562_o

8.diena

Vēl viena citādāka diena, jo to mēs sākām agrāk un pēc tam es veselu mūūūūžību paliku pavisam viena. PagaidCilvēks gan teica, ka es esot laba meitene, jo esot uzvedusies dikti kārtīgi!
PagaidCilvēks teica, ka esot bijis patversmē un man esot sveicieni no visiem JaukCilvēkiem. Nez kas bija tie sveicieni, jo man neko neiedeva, tik samīļoja vairāk. Man jau dikti patika, tik varbūt tie sveicieni varēja būt tik garšīgi kā desa?
PagaidCilvēks ar teicās,ka būtu dikti jauki, ja mans ĪstaisCilvēks būtu pacietīgs, jo tad es iespējams kādreiz varētu ar paskatīt, kas ir pilsēta. Nu nez, cik nu es esmu redzējusi, man nepatika un šad tad ar koda degunā un bija traki jāšķauda. Man jau labāk patika tā kā bija vakarā, kad mēs bijām uz parku un tur bija klusi un cilvēku bija pavisam maz. PagaidCilvēks ar teica, ka es esmt vai zobus no purniņa izsmaidījusi.
PagaidCilvēks ar dikti pricājās par mani, jo parkā mūs pārsteidza skrējējs no aizmugures, es nemaz nemuku, bet pieskrēju PagaidCilvēkam un nopētīju SvešCilvēku no drošas vietas. Es viņu tomēr pamanīju pirmā!
Bet es vakar garlīgi aizmirsu pastāstīt – es taču atradu jaunu lielisku guļvietu! Man gan tur šad tad liekas par siltu vai šauru un tad es eju atpakaļ vecajā vietiņā, bet jaunajā vietiņā ir burvīgi. PagaidCilvēks gan saka, ka man derētu ĪstaisCilvēks ar maķenīt lielāku klubkrēslu…..

22339624_1440628432722504_3318950112311247366_o

7.diena 
Nu šī diena bija pilna piedzīvojumiem! Un es esot uzvedies kā īstens varonis!!
Sākās jau diena pavisam savādi, jo mēs to sākām daudz vēlāk kā visas citas dienas un sākām to ar vēl nepieredzētiem piedzīvojumiem!!
Pats pirmais bija – mums pienāca sveši cilvēki!!! Tas bija traki! PagaidCilvēks teica, ka es esot turējusies braši, jo lai ar man bija traki bail,es nemuku prom, bet turējos cieši klāt PagaidCilvēkam. Mums esot pienākusi policija. PagaidCilvēks ar saka, ka mums jāsaka, liels paldies viņiem par sapratni un to,ka viņi nenāca pavisam, pavisam klāt, bet ļāva ar dīvaino ierīci pārbaudīt mani PagaidCilvēkam, nevis darīja to paši! Paldies biedējošie, bet saprotošie SvešCilvēki Polocisti!
Tad mums mājās atnāca vēl viens SvešCilvēks. Viņš pat man deva garšīgo desu, bet man nu nemaz negribējās ēst. Bet,jūs nesatraucieties!! Desa negāja zudībā! Kad SvešCilvēks aizgāja, man apetīte atgriezās un desa nonāca tieši tur kur tai vieta – manā puncī!
Notika ar kas brīnumjauks! Bija atbraucis ciemos JaukCilvēks no patversmes! Es tā sapriecājos un man drosme uzreiz dubultojās! Es esot ne vien parkā, bet ar uz ielas uzvedusies daudz jaukāk. Nu bet tas jau tik saprotama. Nu man pašai līdzi bija veseli divi ZināmCilvēki!!

c

 

6.diena

Katra diena esot kā jauns izaicinājums. Tā saka PagaidCilvēks, jo kaut kas esot tā, ka divi soļi uz priekšu un viens atpakaļ, bet šad tad liekoties ka divi. To saucot par dejošanu.
PagaidCilvēks ar saka, ka nepareizi man iemācīto lietu dēļ kļūšot par balerīnu, bet jau esot labāk. Viņš ar saka, ka tehnika jau neesot bijusi nepareiza, tik man tā nederēja vai vēl nederēja, jo es esot kaut kas, kas saucās nervozs un viegli satraucams.
Nu laikam jau tā ir. Bet tas tik tādēļ, ka tur āra tik daudz lietas notiek reizē.
PagaidCilēks gan saka, ka vakaros, kad cilvēku nav un ar mašīnas nav tik daudz ar mani viss ir lieliski, jo, lai ar nebaidos no mašīnām un tiem, tā burzma mani satraucot, bet tas jau tik tādēļ, jo zinu,ka tad varu nepamanīt laicīgi kādu no tiem biedējošajiem svešajiem cilvēkiem.
Un vispār, varbūt kāds var man paskaidrot – kāpēc PagaidCilvēks liek pēc pastaigas palikt koridorā un tad ar dvieli slauka man ķepas un šorīt ar mani pašu? Vai tad viņš neredz, ka es pati lieliski māku nomazgāt savas ķepas?

22522539_1445825985536082_1903240877_o

 

 

 

5. diena 
Patiesībā jau tik nakts ir piektā, diena tik ceturtā.
Šodien PagaidCilvēks atkal pa dienu bija prom, kad viņš atnāca atpakaļ jau bija praktiski tumšs. Es dikti saskumu un leci virsū kā traka. Nez kādēļ PagaidCilvēks izvairījās vai stūma mani nost. Nu nemaz nesaprotu, tā taču es netieku salaizīt seju! PagaidCilvēks gan teica, ka esot cilvēki, kam patīk, ka salaiza viņu sejas, tik viņam tā nemaz nepatīkot.
Un ar paataiga šodien bija daudz jaukāka,jo cilvēku gandrīz nebija. PagaidCilvēks saka, ka es jau gandrīz staigājos kā “normāls” suns. Jā, jā, no cilvēkiem joprojām izvairos un baidos, bet kad viņu nav tad es beidzot 99% gadījumos ejot kā “normāls” suns. Lai kas būtu tas ” normāls”. Ja tas skaitās tā, ka es varu izbaudīt vientulīgas pastaigas, tad, jā, gan. Man liekas,tās pastaigas ir daudz jaukākas un mani ar tik traki vairs nesatrauc tie cilvēki, jo sevišķi, ja laicīgi viņus pamanu.
Bet PagaidCilvēks gan domājot,ka es daudz laimīgāka būšot kur tālāk no satraukuma pilnām ielām. Nezinu, man jau pašai ar tā liekas.

a

 

4. diena
Šodiena bija pavisam citādāka diena kā iepriekšējās dienas. Šodien PagaidCilvēks nemaz nekur negāja un ar mūsu pastaigas bija pavisam īsiņas. Mēs abas lielāko dienas daļu gulējām. PagaidCilvēks teica, kas tādēļ, ka viņam no rīta esot bijis kaut kas, kas saucās “temperatūra”. Viņš ar dzēra visādi dīvaini smakojošas lietas. Man tik no tā šķaudīt gribējās!! Toties gulēt man gan patīk!
PagaidCilvēks teica, ka šodiena man nebija laba diena. Nu un kā gan savādāk, manā jaukajā piemājas pļaviņā bija tik daudz cilvēku, man tas nemaz nu nemaz nepatika!!
Šodien ar satiku ielu kaķi. Viņš muka un mam dikti gribējās skriet pakaļ, nez kādēļ PagaidCilvēks neļāva! Es taču esmu suns un man jāķer viss, kas skrien prom!! Nu tas kaķis atvērtajā logā neskrēja prom un to neķēru, galīgi neiteresants! Un tie patversmes kaķi tak mums uzšņāca, protams, ka no viņiem muku prom!! Tie cilvēki ir pavisam dīvaini!
Pagaidcilvēks gan teica, ka mājās es uzvedos varen jauki, nu bet tas taču ir pašsaprotami! Nu man tik dikti gribas ielīst gultā. Nu dikti, dikti, nemaz nesaprotu kāpēc man to neļauj, jo es taču esmu tik jauka mājās! Es pat centos aizstāvēt mājas, kad kaimiņš atkal bļaustījās es uzrēju un viņš apklusa. Tā gan, aizstāvēju PagaidCilvēka miegu! Nez kādēļ viņš pēc tam vairs negulēja, bet sāka staigāt pa māju. Viņa miegs taču tagad bija drošībā!!
Vēl mēs šodien daudz mīļojāmies, tas man dikti patika, man gan dikti gribas lekt virsū, nez kādēļ to man ar īsti neļauj vienmēr. Cilvēki ir dīvaini. PagaidCilvēks ar man uz galvas uzlika ko savādu, man nepatika, bet viņš smējās un tad jau laikam nav tik traki. Nu es iešu vakara pastaigā, varbūt tagad to cilvēku zaļajās vestēs tur vairs nebūs! Cerēsim!

b

3.diena

PagaidCilvēks teica,ka šodien es uzvedos kā īstens malacis. Es gan nezinu, kas tas malacis ir. Es esmu suns! Vēl viņa teica, ka es esmu laba meitene. Nu meitene es esmu un “laba” nu to es vēl īsti nezinu. Tik zinu,ka esmu suņu meitene un tagad esmu dikti, dikti piekususi.
Tāpēc tā īsi par to, kas šodien notika. Nu rīts bija jaukāks kā vakar, jo man liekas, ka PagaidCilveels man sāk iepatikties, lai ar nenoliegšu, ka joprojām dara dīvainas lietas. Šodien viņš pasācis riet, nu es nezinu kā, bet cilvēki tak nerej ne? Un skan pavisam dīvaini. Viņš gan teica, ka tas ir klepus un pāriešot. Tas tāpēc, ka neesot vēl apkure. Lai kas tas būtu, tik zinu, ka nu ir auksti un guļu pavisam kā tāds kaķis, saritinājies kamolītī.
Rīts likās ar nedaudz nejauks, jo lija un viena no tām lāsēm visai nekrietni iekrita man tieši ausī! Fui!
Kad sadarīju savas suņu rīta lietas PagaidCilvēkam no muguras zagās klāt, kas pa visam savāds, it kā cilvēks, bet ar lielu cepuri, ko turēja rokā. PagaidCilvēks teica, ka tas esot lietussargs un nav aprejams. Viņam bija tiesa, nekas tik traki biedējos tas nemaz ar nebija. Tas pats ir ar ar cilvēkiem uz riteņiem. Nu nav jau tā, ka tie nav drusku biedējoši, tik to,ka viņu klātbūtne netraucē turpināt ieplānoto maršrutu.
Bet nu pie tā kāpēc PagaidCilveeks saka, ka es esmu “malacis”, lai ar kas tas būtu – viņš teica, ka šodien es daudz jaukāk soļoju pie pavadiņas un tik satraukti visur nebizināju. Nu es jau nezinu vai traki bizinu, tik to, ka visur viss tik traki interesanti smaržo un gribas visu saostīt, pirms jāmūk no tiem cilvēkiem. Vēl viņš teica, ka es esmu “malacis”, jo no vairākiem cilvēkiem nemuku, bet nolēmu, ka var apostīt, bet tā ievērojot suņu etiķeti – apskariet ar līkumiņu un apostīt no tās puses, kur nav seja. Vienu pat es no sāna pamanījos iebikstīt ar degunu. PagaidCilvēks gan mani uzslavēja, bet ar teica, ka tā nevar, jo ir tie cilvēki, kas domā, ka es izskatoties biedējoši, jo kur senču kādam dzīslās bijušas bulterjera asins.
Tādēļ PagaidCilvēks gribēja visiem parādīt kā es smuki māku smaidīt un luncināties, bet, tas ar ko viņš taisa bildes, man nemaz nepatīk un es uzreiz aizgriežos. Nu varbūt citreiz.

22219988_1435995839852430_7956150945903857527_o

2.diena

Šodien devāmies iepazīt tuvējo parku. Ceļš uz turieni ilga mūūūžību. PagaiduCilvēks,gan teica, ka nebija pat 5 minūtes, bet viņš mānās, jo tur bija visi tie cilvēki un traki bļaustīgi bērni. Tie bija paši šausmīgākie.
Sākumā es domāju – nu kāpēc mēs nevaram palikt tieši turpat, piemājas pļavā, tur ir daudz jaukāk un pat ja ir cilvēki, tie ātri aiziet un viss ir labi, dažiem pat ir suņi un tas jau vien norāda, ka tie cilvēki varētu būt mazāk biedējoši. Tā pat kā tas lielajā parkā ar dīvaino mazo, kurš man dikti interesēja, bet PagaiduCilvēks teica, ka neesot tā pieklājīgi bikstīt svešiem ar degunu. Tie cilvēki ir tik dīvaini un nemaz nav saprotami. Nemaz.
Parks gan bija jauks, sapazinos ar dīvainu radību, it kā smaržoja kā suns. PagaiduCilvēks teica, ka tas gan ir suns, franču izcelsmes esot,nez, viņam nebija pienācīga deguna, kā tāds var saostīt visas interesantās lietas?
Vēl sapazinos ar bēbju suni, kas esot angļu izcelsmes buldogs. Vēl tur bija tāds maziņš maziņš un balts, man liekās, ka viņš gribēja spēlēties, bet nez, ne šodien varbūt citu dienu.
Mani gan sabiedēja putns, kas iekrita veikli lapu čupā, bet tad es secināju, ka viņš ko ir noķēris. Es jau cerēju, ka viņš padalīsies, bet tikko es gāju klāt tā viņš ar visu medījumu aizmuka.
Ejot uz nākamo pastaigu vietu satikām ar lielu dzeltenu suni. Spalvainais deltensuns bija dīvains, jo viņš nemaz nesaprata kāda ir suņu etiķete un nu nekā neļāvās saostīšanās izklaidēm, tādēļ izlēmu ar viņu neiepīties.
PagaiduCilvēks, teica, ka man vajag izskrieties, tāpēc gājām uz citu vietu, kur es bez baili varēju skriet cik tīk, tur bija lieliski, jo to svešo cilvēku nemaz nebija. Tur gan bija liels zvērs no kura es sākumā nedaudz sabijos, bet papētījusi domāju iet iepazīties. Nez PagaiduCilvēks teica, ka tur iet nedrīkst, jo kārtīgi suņi neiet tik tuvu vilcieniem. Laikam jau tā nākas, jo es tāda maza, bet viņš tāds liels.

p.s. vakara pastaigā PagaiduCilvēks secināja, ka es esmu daudz drosmīgāka, ja mēs skrienam. Iespējams tā ar ir, jo man dikti patīk skriet… tik žēl, ka PagaiduCilvēks, nav no tiem skrējējiem. Varbūt man ar jāķeras pie viņa audzināšanas? Varbūt man ir cerība sagaidīt ĪstoCilvēku, kas skries ar mani?

22553452_1445826125536068_1728340416_o

1.diena

Nelsija iejūtas un iemēğina ērtākās guļampozas.

22180052_1433757646742916_5328503804625047935_o

Ziņas/Sākums
 
Mājas lapu izstrāde © Guntis.lv