Viena no iespējām tiem, kuri grib palīdzēt dzīvnieciņiem un dzīvnieku patversmei, ir uz laiku kļūt par audžuvecākiem kādam sunītim vai kaķītim. Turklāt tas ir arī viens no atbildīgākajiem uzdevumiem.

Pagaidu mājas – tā ir īslaicīga mājvietas sniegšana dzīvniekam, kam ir nepieciešama īpaša aprūpe, uzmanība, mājas miers vai socializācija, ko attiecīgā kvalitātē nav iespējams nodrošināt patversmē.

Ar aicinājumu: „Meklējam pagaidu mājas!” mēs uzrunājam ikvienu, kam rūp pamesto dzīvnieciņu liktenis un kas ir gatavs piedāvāt pagaidu mājvietu kādam patversmes iemītniekam. Patversmei šāda praktiska palīdzība ir ļoti nepieciešama.  Patversmē ir pieredzēti daudzi gadījumi, kad tikai, pateicoties pagaidu saimnieka ieguldītajam darbam, atbalstam un rūpēm par dzīvnieku, tam nākotnē ir daudz vieglāk atrast savas īstās mājas.

Ja Jūsu dzīvesveids neļauj Jums kļūt par atbildīgu dzīvnieka saimnieku uz visu tā mūžu, Jums ir iespēja kļūt par mīlošu aizbildni uz laiku!

Kas nepieciešams, lai kļūtu par pagaidu māju devēju:

! Vispirms ļoti nopietni izvērtējiet, vai esat gatavi šādam solim. Uzdodiet sev dažus jautājumus un atbildiet, lai Jūsu lēmums būtu nopietns un pārdomāts. Piemēram:

? Vai esat gatavs dzīvnieka dēļ celties nakts vidū, rēķinoties ar to, ka nākamajā dienā nebūsiet izgulējies?

? Vai Jums pietiks laika pastaigām ar pieaugušu suni četrreiz dienā? Vai spēsiet precīzi ievērot noteiktus barošanas un dzīvnieka aprūpes norādījumus?

? Pirmajās dienās dzīvnieks var būt nemierīgs un satraukts. To nemitīgi vajadzēs pieskatīt, ko dzīvnieks dara, kā jūtas, piedāvāt tam kādu nodarbi. Vai tā dēļ nekļūsiet nervozs, dusmīgs?

! Pirms pieņemt dzīvnieku pagaidu mājās, iepazīstieties ar zemāk minēto informāciju par pagaidu māju īpatnībām un vēlreiz izvērtējiet savas iespējas! Jau iepriekš pateicamies par Jūsu ieinteresētību un iniciatīvu! Lai Jums veicas!

! Mūsu biedrība apņemas palīdzēt ar dzīvnieka aprūpei nepieciešamo – barību, veterinārmedicīnas pakalpojumiem, kopšanas līdzekļiem, rotaļām un pastaigām nepieciešamo, kā arī sniegsim padomus. Jūsu un kucēna ērtībai nodrošinām būri un avīzes.

• Kucēniem parasti pagaidu mājas nepieciešamas uz laiku no divām nedēļām (vakcīnas iedarbošanās laiks)

• Pieaugušie suņi ar īpašām vajadzībām. Tie var būt novārdzināti dzīvnieki, kuriem ir nepieciešams īpašs kopšanas režīms; psiholoģiski traumēti dzīvnieki (bailīgi, nervozi); dzīvnieks pēcoperācijas periodā. Šādos gadījumos pirms uzņemat dzīvnieku savās mājās Jūs konsultēs par dzīvnieka vajadzībām. Kamēr dzīvnieks “viesosies” Jūsu mājās, Jūs jebkurā diennakts laikā varēsiet sazināties ar patversmes darbinieku un saņemt jebkādu nepieciešamo palīdzību.

• Iespējams arī pieņemt pieaugušu dzīvnieku uz laiku, lai novērotu viņa uzvedību dzīvesvietā un ikdienas dzīvē-uz ielas, pilsētas trokšņiem, autotransportu, saskarsmē ar cilvēkiem un citiem dzīvniekiem. Dzīvniekam tā ir laba “atpūta” no patversmes trauksmainās dzīves, un parasti šādu iespēju izmanto patversmes brīvprātīgie, kas ilgāku laiku jau darbojas patversmē un ir īpaši sadraudzējušies ar kādu patversmes iemītnieku. Lielākoties dzīvnieki uz pagaidu mājām tiek ņemti laikā, kad mājiniekiem ir laiks veltīt uzmanību dzīvniekam, piemēram, brīvdienās vai atvaļinājumā. Tādā veidā mēs varam uzzināt daudz jauna par minēto dzīvnieku – viņu uzvedību saskarsmē ar cilvēkiem, citiem dzīvniekiem ne tikai patversmes vidē.

• Atsevišķos gadījumos tiek dota iespēja paņemt dzīvnieku uz pagaidu mājām pirms lēmuma to adoptēt. Jāpiebilst, ka topošajam saimniekam lēmums par dzīvnieka pieņemšanu nopietni jāizvērtē pirms dzīvnieka adopcijas, tāpēc šādi gadījumi ir īpaši, un patversmes darbinieki apsver visas priekšrocības un trūkumus. Piemēram, ja ģimenē ir vairāki mazi bērni, pirms un nopietni izvērtēt suņa attieksmi un sadzīvi ar bērniem, mājās ir vēl suņi un viņus nav iespējams atvest uz patversmi, lai tie sadraudzētos pirms jaunā ģimenes locekļa ienākšanas mājās. Gadījumi var būt ļoti dažādi…

Pagaidu mājas kucēniem

• Jaundzimušajiem uz izbarošanas laiku. No 1 dienas līdz 1 mēnesim veci kucēni.

Jārēķinās ar:

! Jāceļas naktīs ! Jābaro arī naktī! Jābaro 5-6 reizes dienā, sākumā vairak, tad arvien  mazāk.

Prieks, ko dod mazulis, ne ar ko nav salīdzināms.  Kļūsiet par krustvecākiem kādai mazai dvēselītei un varēsiet sekot tā gaitām līdz brīdim, kad kucēns nokļūs jauno saimnieku mājās.  Vērosiet un redzēsiet, kā no maza bezpalīdzīga kamoliņa 4 nedēļu laikā izaugs par mazu draiskuli, kas sparīgi centīsies iepazīt apkārtējo pasauli.  Redzēsiet, kā kucēnam atvērsies actiņas un viņš pirmo reizi Jūs ieraudzīs, vērosiet viņa pirmos soļus. Vai šie kopīgie pārdzīvojumi nav pūļu vērti?

Pirmais posms: no 1 līdz 18-21 dzīves dienai – galvenokārt nenosacīti-refleksīvās adaptācijas periods.

Kucēni piedzimst akli un kurli, nepiemēroti patstāvīgai dzīvei, atkarīgi no nepārtrauktas mātes aprūpes. Tomēr jau pirmajā dzīves dienā viņi ir spējīgi nedaudz rāpot, atrast pupus un zīst mātes pienu. No maņas orgāniem viņiem funkcionē oža, garša, ādas temperatūras maņa un vestibulārā aparāta darbība. Lielāko diennakts daļu kucēni pavada miegā. 15-18 dienā kucēni jau sāk redzēt un dzirdēt, ir spējīgi uztvert un atšķirt apkārtējās vides objektus 18-21 dzīves dienā kucēni jau ir spējīgi stāvēt, staigāt, tad jau arī skraidīt, izrādīt precīzu orientējošo reakciju pret ārējiem kairinājumiem un izstrādāt nosacītus aizsargāšanās refleksus. Sākot ar šo brīdi kucēni iegūst dzīves pieredzi, mācās pielāgoties nepārtraukti mainīgajiem apkārtējās vides apstākļiem.

Otrais posms: no 18-21 līdz 30-35 dienai – primārās adaptācijas periods. Kucēni periodiski atiet no mātes, iepazīstas ar apkārtnes priekšmetiem, rotaļājas ar vienaudžiem, iegūst dzīves pieredzi.

Kucēns vēl neregulē savu ķermeņa termoregulāciju, un tāpēc ir jāseko, lai kucēnam ir silts ar termoforu. Arī telpā, kur atrodas kucēns, temperatūrai ir jābūt 27-30 grādi gan dienā, gan naktī.

-pirmās piecas dienas kucēnu baro ik pēc 1,5-2 stundām.

-nākošās piecas dienas ik pēc 2-2,5 stundām un naktī ik pēc 3-4 stundām.

- taču jāņem vērā, ka kucēns Jums pats „pateiks”, kad būs izsalcis- viņš kļūs nemierīgs, sāks pīkstēt. Ja kucēns būs paēdis, pēc ēšanas kucēns mierīgi aizmigs.

-18.dienā ir jāmēģina sākt mācīt kucēnu lakt un var arī sākt dot sīki, sīki sakapātas gaļas bumbiņas vienu reizi dienā.

Pēc barošanas kucēnam ir ļoti uzmanīgi jāpamasē vēderiņš, lai kucēns varētu nokārtot savas vajadzības, jo paši viņi to vēl nevar ( kuce laiza kucēnus un tādā veidā stimulē). To var darīt ar vates tamponu, kas iemērcēts siltā ūdenī.

Ja kucēns ļoti aktīvi zīž, barojiet to ar nelielām pauzēm, lai kucēns varētu ievilkt elpu. Kucēnu katru dienu noteiktā laikā jānosver, lai varētu sekot, kā tas uzņem svaru.

• Kucēns pagaidu mājās  vecumā no1 mēneša līdz 2-3 mēnešiem :

Jārēķinās, ka:

!Mazais būs aktīvs un nemierīgs, tāpēc Jums jābūt gataviem, ka tā kucēns iepazīst pasauli, dažkārt ar zobiem, tāpēc mazais žiperis jānodrošina ar spēļmantiņām, ar kuru palīdzību “iepazīt pasauli” !Jāierāda un jāiemāca kucēnu pie tualetes (skatīt “kā iemācīt kucēnu nokārtoties) !Jāiepazīstina kucēns ar dažādiem priekšmetiem, dažādiem cilvēkiem, smaržām, skaņām. Jo aktīvāk un vairāk kucēns iepazīs pasauli, jo drošāk viņš jutīsies turpmākajā dzīvē! !Jāseko katru brīdi, kad kucēns ir nomodā.

Jūs dosiet veiksmīgu startu kucēna dzīvei J Palīdzēsiet kucēnam tik svarīgā dzīves posmā kļūt par personību J pasargāsiet kucēnu no dažādām slimībām, pie Jums kucēns atradīsies drošībā J Personīga attieksme kādu jūs spēsiet dot kucēnam mājas apstākļos nevarēs iedot neviena patversme, tāpēc jūsu palīdzība būs neatsverama! J Prieku un dzīvību kucēns ienesīs jūsu mājā, jums paliks daudz brīžu ko atcerēties J Būsiet krustvecāki kādai mazai dvēselei un varēsiet sekot tā gaitām līdz brīdim, kad kucēns nokļūs jauno saimnieku mājās. J Jāaicina mājās daudz ciemiņu, lai kucēns var veidot pozitīvu attieksmi pret cilvēkiem, vai nav labs iemesls atcerēties draugus un aicināt ciemiņus mājās?

Trešais posms: no 5-6 līdz 8-12 nedēļām (mēnesis līdz trīs mēnešiem). Tas ir ļoti svarīgs posms, lai izmantotu audzināšanas un sākuma apmācības iespējas. Kucēni jau dzīvo bez mātes, visas rūpes par to audzināšanu un kopšanu uzņemas to saimnieks.

Šajā vecumā visi kucēni ir ļoti līdzīgi. Viņi ir pieglaudīgi, zinātkāri, sabiedriski. Viņu uzvedībā dominē pētnieciskās aktivitātes. Ja otrajā dzīves posmā, saskaroties ar ārējiem kairinājumiem (cilvēkiem, dzīvniekiem u.c.), kucēni tikai sasprindzina uzmanību, tad trešajā posmā viņi jau tuvojas tiem un cenšas tos izpētīt. Tā, piemēram, satiekot nepazīstamus cilvēkus, kucēni pieskrien pie tiem, osta, glaužas klāt, lēkā un dažreiz bez dusmām rej.

Šajā periodā kucēniem viegli izstrādājas pozitīvās iemaņas, kas saistītas ar kādu darbību. Tāpēc, sākot ar 1,5-2 mēnešu vecumu, pēc tam, kad kucēns ir iemācījies savu vārdu, ir jāsāk mācīt veikt komandas „Trešajā periodā ir nepieciešamas regulāras, pakāpeniski palielinātas laika un apkārtējās vides sarežģītības ziņā pastaigas, jo tas ir vajadzīgs kucēna fiziskajai attīstībai, kā arī viņa dzīves pieredzes veicināšanai.

-         Kucēnu barosana 4-5 reizes dienā

Pieaugušie dzīvnieki

Novārdzinātie

Katrs gadījums ir individuāls. Šādos gadījumos būs vajadzīga iejūtība un pacietība, jo sunim būs jāievēro speciāla diēta un jādod ēst nelielas porcijas vairākas reizes dienā. Parasti pēc ilgas badošanās suns histēriski grib ēst, bet nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut pārēšanos, jo tas savukārt kavē atveseļošanos. Līdzi būs “instrukcija” un norādījumi no veterinārārsta. Ievērojot visus norādījumus, suns ātri atveseļojas un atgūst veselo formu.

Bailīgie

Šādiem suņiem it sevišķi ir nepieciešamas pagaidu mājas, jo viņu garīgā atveseļošana prasa daudz laika, daudz pacietības. Diemžēl bieži suns vēl ilgus gadus var būt uzmanīgs un traumēts. Cik ātri suns pārvarēs bailes, ir atkarīgs gan no vecuma, suņa individuālās dotības tikt galā ar noteiktām situācijām, ka arī, protams, no cilvēka informētības, zināšanām, sunim veltītās uzmanības! Bailes var būt no atsevišķiem cilvēkiem, no apkārtējās vides, no trokšņiem, no citiem sugas brāļiem, no nepazīstamā. Nereti bailes pārvēršas par agresiju. Ir klusas bailes, kad suns sastingst, citreiz aktīvas bailes – suns uzbrūk… Apsverot konkrētu gadījumu un bailīgumā pakāpi un citus faktorus, patversmēs darbinieki nolemj meklēt pagaidu mājas šādam sunim. Sniedzot pagaidu mājas šādos gadījumos, jums būs jāstrādā kopā ar kinologu.

Raksts tapis, pateicoties kinoloģei Jūlijai Bogomolovai.