Labdien,
Rakstu Jums, lai sniegtu nelielu ieskatu kā iet mūsu ģimenē pieņemtajam draugam, Fergusam. Ferguss pie mums dzīvo jau divus ar pusi mēnešus. Viņa mīļākais hobijs uz doto brīdi ir….gulēšana. Pēc rīta pastaigas ir izveidojusies tradīcija vai no doties gulēt uz lielo saimnieku gultu, jo dodoties uz darbu tiek atstāta brīva vieta sunim, uz istabas dīvānu, vai arī klubkrēslu, ko Ferguss diezgan ātri ierodoties dzīvoklī okupēja kā savu, par ko bijām ļoti priecīgi. Kā otru Fergusa hobiju var minēt diedelēšanu, kurā viņš iesaistās diezgan profesionāli, bieži vien balansējot tikai uz pakaļkājām, lai pievērstu uz sevi uzmanību.
Mazajam nu jau ir 4 mīļakās spēļmantiņas, kuras ik pa laikam tiek mainītas, jo Ferguss uzskata, ka laba mantiņa ir tāda kuru var plēst un kožļāt, kas gan nozīmē, ka tās diezgan ilgi “neizdzīvo”, izņemot sarkanu gumijas vistu ar pīkstulīti, ko pirmajās dienās Ferguss nēsāja līdzi visur, arī ieliekot to savā barības bļodā, kad devās ēst.
Pašlaik mācam viņu neraut saiti, kad dodamies ārā, kas izdodas ar daļējiem panākumiem. Attiecības ar āra suņiem ir nedaudz saspīlētas, jo Ferguss īsti nemāk draudzēties un kašķējas ar lielu daļu no suņiem, kurus pastaigās satiekam. Ir arī izņemumi, taču, kas tieši viņam patīk vai nepatīk citos suņus pašlaik pateikt vēl nevaram.
Reizi pusotrā nedēļā aizvedam Fergusu arī pie Melo un Stefas, ar cerību, ka paliks vieglak socializēties. Attiecības ir, kopumā labas. Protams, pirmajā reizē notika vairākas nesaprašanās, saistībā ar ēdienu sadali, kā arī, šķiet Ferguss uzskatīja, ka viņam visu laiku ir jaaizstāvas pret lielajiem suņiem, it īpaši

Melo, kas nozīmeja vairākus kautiņus un rūkšanas. Taču, ar katru nākamo reizi visi uzvedas daudz mierīgāk, var viens otram iedot pa bučai, kā arī reizēm kopīgi padaudzīties.
Diemžēl, 8 dienā, kad Ferguss bija pie mums naktī viņam bija epilepsijas lēkme, kas ilga apmēram 15 minūtes. Kā galveno iemeslu pašlaik varam secināt, ka tas bija sakrājies stress, jo dienu iepriekš bijām pirmo reizi ciemos pie Melo un Stefas, kas iespējams bija pārāk ātri.

Uz doto brīdi Ferguss jūtas labi, arī kopīga braukšana mašīnā un došanās uz kādu jaunu vietu kur staigāties, šķiet viņam sagādā prieku, jo tik releksētu suni kad viņs sēž uz aizmugurēja sēdekļa sen neesmu redzējis.
Vienā no bildem no pludmales arī var redzēt Fergusa “eiforijas” seju ar puspiemiegtām acīm uz izkārtu mēli.
Nesenā izbrauciena uz jūru, kurā atklajām, ka Ferguss diezgan viegli tiek galā ar savām bailem no ūdens un viļņiem (kas atklajās iepriekšēja braucienā uz jūru), ja redz aļģes, kuras vilkt ārā no ūdens un plosīt. Attiecīgi pēc tam laba ideja viņam šķita izvārtīties smiltīs, pēc kā viņs ieguva nu ļoti skaistas smilšu uzacis, kuras arī varat redzēt bildes.

Ziņas/Sākums
 
Mājas lapu izstrāde © Guntis.lv