Papildus ēnotājiem, šajā dienā “Labās mājas” apmeklēja arī četras ekskursiju grupas.

Šeit mazākie no ekskursantiem, kuri ceļu mēroja no Limbažiem (Limbažu 3.vidusskola), lai patversmē nogādātu skolēnu labdarības akcijas laikā savāktās saziedotās lietas.

Kā raksta skolotāja Daiga “Paldies par laipno uzņemšanu. Skolēni busiņā gandrīz visu ceļu stāstīja visādus piedzīvojumus par un ap suņiem un kaķiem. Bērniem patika. Esam gatavi turpināt popularizēt labdarības idejas un atbalstīt ” Labās mājas” .

Šis ir gadījums, kad kvantitāte nav svarīgāka par kvalitāti!
Suņu punči noteikti daudz vairāk priecāsies par ziedojumu-mazāku, bet augstvērtīgu barības daudzumu!

Paldies par atbalstu!

P.S. Lūdzu droši sazinieties ar „Labo māju” administratoru, tālr. 26617636, lai uzzinātu, kāds barības veids ir nepieciešamākais.

Tiku nodēvēta par Rufu.

Apmēram līdz 3 mēnešu vecumam domāju, ka mans vārds ir Nedrīkst un Fuj. Esmu diezgan apķērīga, bet nepaklausīga un neatlaidīga. Esmu iemācījusies dažas komandas, piemēram, sēdēt, gulēt. Šobrīd mācos dot ķepu.

Ko nav ieteicams dot ēst sunim?
• Kartupeļus (nepārstrādājas)
• Pākšaugus (nepārstrādājas)
• pienu (bieži rodas zarnu trakta darbības traucējumi)
• saldumus
• jebkurus treknus, sālītus, skābētus, žāvētus produktus, jo sunim bez olbaltumvielām un taukiem nepieciešams saņemt arī ogļhidrātus, vitamīnus un minerālvielas
• kaulus, nekādā gadījumā cūkas vai putnu kaulus.

Melngalvju namā 6.janvārī norisinājās konkurss “Labā zvaigzne Rīgā”. Šajā konkursā rīdzinieki apbalvojumam varēja pieteikt cilvēkus, kas nesavtīgi rūpējas par tiem, kam nepieciešama palīdzība. Konkursa laikā Rīgas dome saņēma 147 pieteikumus no kuriem deviņās nominācijās uzvarētājus noteica žūrija.   „Mūsējā” nominācijā  ”Cilvēks – pilsētas dzīvnieku draugs” balvu saņēma biedrības brīvprātīgā Sabīne Alupa.

Nešaubīgi, ka ar Sabīni lepojamies arī ikdienā, tomēr īpašs prieks un gandarījums, ka Sabīnes labie darbi tik augstu tiek novērtēti arī Rīgas pilsētas mērogā. Esam gandarīti, ka biedrības paspārnē izaudzis lietaskoks.

Hip hip urā!

Paldies par lielo, bieži ne vien fiziski, bet arī emocionāli smago darbu, kas veikts, lai palīdzētu dzīvniekiem, visiem pārējiem “Cilvēks – pilsētas dzīvnieku draugs” nominantiem!

«Ziemassvētku laikā ikviens vēlas būt ģimenes lokā, sajust svētku garu, saņemt dāvanas, tomēr tikai retais šajā laikā aizdomājas par patversmēs mītošajiem dzīvnieciņiem, kuri arī svētkos alkst tik samīļoti un saņemt kādu svētku gardumiņu. Tāpēc biedrības «Jaunie» jaunieši, sadarbojoties ar Latvijas Suņu federāciju un «Vienotības» jauniešu organizāciju, aicināja ikvienu atcerēties mazās dzīvnieku sirsniņas un ziedot, lai iepriecinātu Juglas patversmē mītošos dzīvniekus.

Paldies biedrībai “Jaunie”, Latvijas Suņu federācijai un “Vienotības” jauniešu organizācijai!

Vēlam laimīgu, veiksmīgu un pārticīgu Jauno gadu, labu veselību, spēku un izturību.

Kriksis un viņa ģimene

Sūta sveicienus Jaunajā gadā un novēla visu to labāko JŪSU bijušā iemitniece SISE!

Paldies, ka jūs esat!

Cienam un vienmēr atcerēsimies JŪS!

Mammīte ir tas cilvēks, kas savējos mīl no visas sirds un viņas suņi arvien dzīvojuši labā maizē un tikuši lutināti kā neviens.

Mūžīgs jau nav neviens, un aizsaulē devās mammītes vecā uzticīgā sunīte.

Pēc skumīgām asaru dienām un dažu tuvāko pamudinājuma mammīte saprata, ka sirdī bez suņa mīt tukšums. Savs laiks bēdām, savs laiks priekam un dzīvnieki nu reiz ir tie, kas spēj mums dāvāt tik daudz prieka!

Un tā nu ceļš veda uz patversmi, kur daudz mitru degunu un cerīgu acu gaida, kad pienāks viņu laiks un varēs doties uz savām īstajām mājām pie cilvēka, kurš mīl un kuru mīlēt.

Mammītes meita Zeltīte un draugi- Diāna un Juris- bija tie, kam tika uzticēta suņa izvēle un viņi brauca uz patversmi jaunā suņa meklējumos.

Jurim jau pirmajā mirklī sirdī iekrita kāda sunīte mierīgām dzintarkrāsas acīm. Bez svārstīšanās un ilgām apspriedēm tika izlemts, ka šis ir mammītei īstenais suns un jau pēc dažām dienām izvēlētā sunīte Lada savus vedējus gaidīja patversmē sapucēta, mierīga, it kā zinādama, ka šodien ir viņas diena doties mājās.

Ceļš gan bija diezgan tāls un Lada nebija radusi tā ceļot, tāpēc pa mirklītim sunītei piemetās nelabums, taču citādi viņa uzvedās ļoti kārtīgi.

Jaunpagasta Strazdē Lada tikai sagaidīta ar priecīgu satraukumu mammītes sirdī un cienastu pilnu virtuvi.

Sunīte sākumā bija bikla, taču saimniecei pieķērās jau no paša sākuma. Taču nu jau Lada ir iedzīvojusies, mammītes maizē pieņēmusies apaļumā un no kautrīgā suņa, kas gulēja stūrītī aiz TV, kļuvusi par brašu suneni, kas nu jau guļ dīvānā, braši sargā savu māju un seko saimniecei ik uz soļa.

Ladas uzraudzībā mājas ir drošībā un tas, ka kāds vakar te ciemojies, nebūt nenozīmē to, ka šodien viņš var nākt, kad iegribas- Lada visus rūpīgi uzrauga. Vienīgā kaimiņiene, kas bez mammītes atļaujas drīkst ienākt mājās ir to panākusi labu laiku Ladai pielabinoties ar dažādiem gardiem sieriem, kas sunei tik ļoti iet pie sirds.

Lada ir uzticams draugs un brašs sargs mammītes mājās un tiek no sirds mīlēta.

Tāds nu ir Ladas laimīgais stāsts.

Bona dzīvo Sējas pagastā, privātmājā. Ir tikusi pie jauna vārda – Beta.

Iesākumā sunīte bija ļoti bailīga. Varēja redzēt, ka dzīve meitenīti nav lutinājusi. Mīļākā vieta viņai bija zem virtuves galda, pie saimnieces kājām. Tādu arī es viņu iepazinu, kad pirmo reizi ar manu dēliņu aizbraucām uz Sēju. Visi bija pat ļoti izbrīnījušies, ka Betiņa ir saņēmusi drosmi izlīst no pagaldes un iedot kādu buču man un manam puikam.

Taču nu jau ir pagājis krietns laiciņš, kad Betiņai lielās bailes zudušas, viņa var izskraidīties pēc sirds patikas pa dārzu (visapkārt plašajai teritorijai ir žogs).

Nesen Betiņai uzradās kompanjone – kaziņa, kas pēc rakstura ir visai sabiedriska, draudzīga un atraktīva būne. Mums prieks, ka abas dāmas ir sadraudzējušās un laiku pavada, skraidot un dauzoties kopīgi. Vienīgais, ko Betiņa vēl nav ietrenējusies – lekt pāri dekoratīvajām sētiņām, kā to dara kaza.

Starp daudzajiem pamestajiem mazdārziņiem joprojām ir tādi, kuros vasarā cilvēki audzējuši ražu, būdiņās arī uzturoties. Aukstajam laikam atnākot, degradētajā teritorijā vairs mitinās vien pāris dārziņu īpašnieki un bezpajumtnieki. Saprotams, ka bez suņa – pirmkārt jau kā sarga un arī kā drauga – šādā vidē izdzīvot, lai nosargātu savu dzīvību un mantību, tikpat kā nav iespējams. Tomēr necilvēcība pret dzīvniekiem tāpēc nav pieļaujama.

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….

Piemēram, arī ziemā apdzīvotā mājelē divi sardziņi daudzu cilvēku vērtējumā dzīvo nepiemērotos apstākļos: plānās, caurās dēļu būdelēs, īsās ķēdēs. Tomēr abus dzīvniekus saimnieki savu iespēju robežās aprūpē: suņi ir pabaroti, pieskatīti, palaisti izskrietis.

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….

Turpretim laikveidīgajam melnim, piesietam 1,5 metru garā ķēdē, īpašnieki gadiem reiz uzslieto nojumi tā arī nav gribējuši pārvērst suņbūdā, turklāt pie suņa ierodas reizi nedēļā. Par dzīvnieka turēšanu labturības normām nepiemērotos apstākļos īpašnieki tika brīdināti un šobrīd paši veic uzlabojumus. Ja pārbaudot šo mazdārziņu, izmaiņas netiks konstatētas, iesaistīsim atbildīgās institūcijas un par rezultātu ziņosim.

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….

Vienā izdemolētā un piedrazotā mazdārziņā, kas regulāri netiek apdzīvots ne ziemu, ne vasaru, skatām pavērās drūma aina: starp mēslu kalniem, no dēļu galiem saslietā nojumē pati savos izkārnījumos īsā ķēdē, kas pie kaklasiksnas pieviņķelēta ar piekaramo atslēgu, sēdēja grūsna kucīte. Šādi sunīte vārdā Leda dzīvojot jau gadiem, pārtiekot no apkārtējo mazdārziņu pensionāru labvēlības; konkrētās teritorijas īpašnieks vairākus gadus atrodas ieslodzījumā, viņa radi, izretis – kad nauda dabūta un dzērums izgulēts – parādās. Līdz šim visi sunītei regulāri dzimušie kucēni esot aizgājuši bojā. Ļoti mīlīgā rakstura rējējiņa tajā pat mirklī no ķēdes tika atbrīvota un nogādāta patversmē.

*  *  *

Apsekojot mazdārziņu teritoriju, no viena gala bija dzirdamas daudzu suņu rejas. Sastaptie cilvēki brīdināja: labāk neiet, tur dzīvo sieviete ar vismaz 11 suņiem, visi esot agresīvi, uzbrūk cilvēkiem. It kā pirms pāris dienām gan daļu suņu kāds esot apšāvis. Tuvojoties šim miteklim, mūs ielenca četri pieauguši suņi, taču pietika ar bargāk izteiktu noraidījumu tuvoties, lai dzīvnieki atkāptos – šie suņi no cilvēkiem baidās, jo jau ielāgojuši, ka viņus trenkās, sitīs. Neviens suns labprātīgi rokās nedodas, tuvāk par metru cilvēkam klāt nenāk.

Pārrunu rezultātā būdā mītošā sieviete nelabprāt, tomēr patversmei nodeva 7 kucēnus, kurus bija cerējusi pārdot pēc sludinājumiem, bet nepārdotos atstāt sev… Tika panākta arī vienošanās patversmei nodot jaunākos suņus, kā arī ļaut biedrībai izsterilizēt vienīgo kucīti suņpuišu barā, lai vairs netiktu vairoti nelaimīgi dzīvnieki. Tomēr jau nākamajā dienā sieviete viedokli mainīja: pati sterilizēšot, viņai esot maznodrošinātās statuss – tātad sterilizāciju apmaksās Rīgas dome, ar taksometru suni uz klīniku aizvedīšot, visu nokārtošot. Bet abi suņpuiši viņai tik mīļi, ka nespējot šķirties; pabarot varot, lai paliek. Patiesības labad jāatzīst: suņu miesastāvokļi neliecina par novārgumu, tomēr bars ar nesocializētiem dzīvniekiem vienā brīdī var kļūt bīstams apkārtējiem. Un arī dzīvnieki ir tiesīgi dzīvot civilizētos apstākļos. Tikai piedraudot, ka citi mazdārziņu īpašnieki suņus tik tiešām var nogalināt (suņu apšaušana izrādījās baumas) un ka biedrība iesaistīs policiju un Pārtikas un veterināro dienestu, kas nozīmētu pilnīgi visu suņu konfiscēšanu un tā kā daļa no suņiem nav socializējami, tad būtu likvidējami, sieviete piekrita sadarboties ar biedrību.

Šobrīd 7 gadus vecā Dēzija ir sterilizēta un atdota atpakaļ saimniecei, patversmē atrodas 7 viņas mazuļi, kā arī viens pieaugušais dēls – 10-12 mēnešu vecais vilkveidīgais Bobs. Vēl no šīs teritorijas centīsimies izdabūt 2 suņus, tādējādi sievietei atstājot trīs padzīvojušus, socializācijai vairs nepakļāvīgus dzīvniekus.

Pēcvārda vietā…

Iespējams, daudziem rodas jautājums: kāpēc tomēr neuzstāt uz visu dzīvnieku atņemšanu?

Pirmkārt, daļa suņu, kas raduši dzīvot pusmežoņu dzīvi, atzīstot tikai vienu cilvēku, bet no pārējiem baidoties, vecuma dēļ vairs nebūs pāraudzināmi adekvātos mājas mīluļos. Vienīgais, ko turpinot dzīvot konkrētajā vidē un vietā šie dzīvnieki apdraud, ir viņu pašu veselība un dzīvība.  Atņemti saimniecei, dzīvnieki būtu jālikvidē, tātad – suņus sodītu ar nāvi par īpašnieka bezatbildību.

Otrkārt, atņemot šos suņus, šāda tipa cilvēki pāris nedēļu laikā savāks citu suņus, kurus atkal pakļaus dzīvei neadekvātos apstākļos. Šie suņi jau ir pieraduši, paniski baidoties no normālas, socializēta suņa ikdienas dzīves izpausmēm, kamēr uz šādu vidi aizvests, piemēram, no saimnieka pamucis mājas mīlulis būs šokā par jaunajiem dzīves (ne)apstākļiem.

* Biedrība “Juglas dzīvnieku izsardzības grupa” ir tiesīga tikai uz brīvprātības pamatiem pārbaudīt, aizrādīt, brīdināt neapzinīgus dzīvnieku īpašniekus par labturības normu neievērošanu. Gadījumos, kad dzīvnieku īpašnieki nevēlas sadarboties ar biedrību, mēs piesaistām atbildīgos valsts dienestus: Pārtikas un veterināro dienestu, policiju.

Kā vari palīdzēt tieši tu!

Rīgā un visā Latvijā ir neskaitāmi šādi mazdārziņi, vasarnīcu rajoni, no kuriem pie labākās gribas visus dzīvniekus patversmēs uzņemt nebūs iespējams. Tāpēc mēģināt uzlabot daudzu suņu dzīves apstākāļus ir katra kaimiņa iespējās.

Redzot, ka dzīvnieks tiek ilgstoši atstāts viens pilnīgi nepiemērotos apstākļos, tomēr viņa miesas stāvoklis neliecina par nobadinājumu, vērsieties pie saimnieka. Ja nevēlaties konfliktēt ar kaimiņu, nosūtiet, iemetiet pastkastē vai citādi nogādājiet viņam kaut anonīmu vēstuli.

Piemēram: “Jūs pārkāpjat Latvijas dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktās dzīvnieku labturības normas: dzīvnieks, ilgstoši atstāts viens ir atstāts bezpalīdzīgā stāvoklī, sunim nav būdas, nav regulāri pieejams svaigs ūdens, pārtika, ķēdei jābūt vismaz 3, nevis metru garai, sunim  jānodrošina pastaigas katru dienu.  Ja nenovērsīsiet šos pākāpumus, par jūsu nelikumīgo attieksmi pret dzīvnieku tiks ziņots Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem, policijai un dzīvnieku aizsardzības biedrībām.”

Nereti pietiks, lai saimnieks, kurš it kā neko ļaunu savam sargsunim nevēl, viņu nebadina, nesit, vien apmeklē periodiski, uz savu rīcību palūkotos no cita skatupunkta un dzīvnieka dzīves apstākļi uzlabotos.

Ja uzlabojumi nav novērojami, tad nekavējoties rīkojieties, ziņojot kādām no dzīvnieku labturību kontrolējošām institūcijām vai sabiedriskām organizācijām.

Tuvojoties svētkiem un sākot domāt par dāvanām saviem mīļajiem, nereti skati tiek raidīti dzīvnieku patversmju virzienā: uzdāvināsim mammai, vecmāmiņai, opim, dēliņam sunīti vai kaķīti. Stop! Dzīvnieki nav un nedrīkst būt dāvana, kas iegādāta emociju uzplūdā!
Pasaulē veiktās dažādās aptaujas par Ziemassvētku dāvanu saņēmēju viedokļiem liecina, ka daļa no dāvanām tiek uztvertas kā formāla rituāla izpildīšana, daļa tiek atdāvinātas tālāk, vēl daļa neatvērtas tā arī gadiem put kādā plauktā. Un, ja ar nedzīviem priekšmetiem tā var apieties, tad ar dzīviem jeb dzīvniekiem šādi izrīkoties ir necilvēcīgi.
Jūsu apdāvinātais, iespējams, nemaz nevēlas dzīvnieku, kas atbildību, rūpes un izdevumus prasīs patsmit gadu garumā, nevis tikai Ziemassvētku laikā! Jūsu apdāvinātais, iespējams, pats iegādātos pavisam cita izskata, rakstura, šķirnes vai sugas dzīvnieku, nevis jums simpatizējošo.
Tāpēc dzīvnieku patversmes, kas savā darbības politikā iekļāvušas atbildību par katru savu rūpjubērnu ne tikai uz  brīdi, kamēr dzīvnieks ir patversmē, bet arī par viņa nākotni jau pie jaunā saimnieka sāniem, neakceptē, nepieļauj un nepraktizē dzīvnieku dāvināšanu.

Suns vai kaķis nav Ziemassvētku dāvana! Suns vai kaķis ir katra cilvēka paša izvēle, paša jūtu ķīmija un paša atbildība!

„Foto: D.Teļnovs, 2011”.

Sākumā suņuks bija bailīgs un nerunīgs, bet jau pēc 3 dienam sāka spēlēties, pat dzirdējām pirmos rējienus! Tagad mums šķiet, ka viņš ir laimigs, un mēs ar viņu arī esam laimīgi! Ir kļuvis aktīvs, draudzīgs, bet mēdz arī ierūkties, izpilda arī dažas komandas kā : iedod ķepu, sēdi, guli, mājās, fu un lēkā! Ķer kaķus un putnus, ar suņiem uzvedas mierigi vai rotaļājas. Mēs bieži dodamies pastaigās.

PALDIES!

Pirms pāris nedēļām Juglas suņu patversmes aprūpē nonāca aziātu šķirnes sunene Aša, kura divus gadus riņķojot pa nelielu voljeru tukšā mājā, no vientulības un ilgām pēc peļņā aizbraukušajiem saimniekiem teju vai sajuka prātā. Likās, Ašu izdevās izglābt – sunīte patversmē nomierinājās, atplauka, uzbarojās, baudīja cilvēku līdzesamību. Ašai jaunas mājas, kurās suns būtu vēl viens mīlēts ģimenes loceklis, piedāvāja vairāki jauki cilvēki, gaidot uz viņas pilnīgu atlabšanu. Diemžēl Ašas sirsniņa vairs jau negaidīto laimi neizturēja. Ašas vairs nav… Un mazs ir mierinājums, ka vismaz savas dzīves pēdējās nedēļas viņa pavadīja aprūpēta un mīlēta. Un pati mīlēja.

Pie Juglas suņu patversmes svētku karoga šogad domās būs sēru lentīte piesprausta, godinot Ašas piemiņu. Tomēr ar cerību, ka reiz Latvija pārtrauks būt nelaimīgu dzīvnieku valsts. Piedod, Latvija, ka mēs vēl nemākam būt atbildīgi par tiem, ko pieradinām… Piedod par tiem simtiem un tūkstošiem nelaimīgo dzīvnieku, kuriem darām pāri. Par pamesto kaķu un kaķēnu tūkstošiem ielās, pagrabos, pažobelēs, mazdārziņos, vasarnīcu rajonos… Par suņiem, kas pusbadā karājās ķēdes galā vai nīkuļo pie tukšajām mājām, kuru īpašnieki maizi pelna ārzemēs…

Juglas suņu patversme lūdz:

uzdrošinies palīdziet kaut vienam jūsu redzslokās esošajam dzīvniekam,

kurš ir pelnījis dzīvot nevis vientulības pārņemtās, bet labās mājās!

• Informē, kur saimnieki aizbraukuši peļņā un gadījuma cilvēki nāk dzīvnieku reizumis pabarot!
• Informējiet, kur īpašnieki ērti mīt pilsētās, kamēr suņi ķēdēs sargā lauku īpašumus, kas izlikti pārdošanā, sardziņus pabarot ierodoties reizi, divas  mēnesī!
• Informējiet, kur suns dirn pie mazdārziņa apsnigušajām dobēm īsā ķēdē pat bez būdas, īpašnieku redzot pāris reizes mēnesī!

Nofotografējiet, nofilmējiet, sauciet vārdus, uzvārdus, adreses un zvaniet: 26617363, rakstiet: info@patversme.lv vai Juglas iela 18, Rīga, LV-1064.

Kopīgiem spēkiem mēs varam mazināt vientulības vājprātam nolemto dzīvnieku skaitu Latvijā.

Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa konferenci ir apmeklējusi vairākkārt, gūstot zināšanas, mācoties no citu valstu pieredzes, saņemot iedvesmu jauniem darbiem.

Mūs gan izbrīnija fakts, ka tā vietā, lai par biedrību maciņiem draudzīgu dalības maksu apmeklētu pasaules vadošo speciālistu lekcijas, iepazītos ar jaunāko informāciju un smeltos pieredzi, no plašās Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizāciju saimes (Rīgā un tuvākajā apkārtnē reģistrētas vismaz 5 biedrības) Rīgas konferenci apmeklēja vien “Dzīvnieku draugs” pārstāvji.

Biedrības pārstāvji konferencē ar sponsoru balvu-ļoti noderīgajiem, praktiskajiem kaķu pārvietošanas konteineriem.

Izstāde būs par suņiem, par labajām emocijām, kas padara interesantāku viņu dzīvi, bagātina savstarpējās attiecības starp dzīvnieku un cilvēku.

Tas viss sākās tieši 2009.gada 22. novembra vakarā, kad, staigājot pa šaurajām Vecrīgas ielām, es satiku mazu, mīļu kucēnu, kas gulēja kādai nabadzīgai sievietei pie kājām. Redzot šo skatu, man sirds sastinga, bija tāds kā klikšķis, ka šim sunim visu mūžu lemts dzīvot uz ielas. Es nevarēju viņu tur pamest. Tā es devu siltas mājas vienam mazam un nevainīgam kucēnam, kurš šodien ir izaudzis par lielu un staltu mājas sargu, par labu draugu un atbalstu. Domāju mēs katrs varam izdarīt kādu labu un cēlu darbu, ja ne dodot mājvietu, tad vismaz ziedojot kādu naudas summiņu. Izstādes laikā būs pieejama ziedojumu kaste „Juglas dzīvnieku patversmes” suņiem.

Fotogrāfes mērķis ir parādīt pamesto un bez mājām palikušo dzīvnieku patiesumu un mīlestību, kuru tie spētu dāvāt savam topošajam saimniekam, tādējādi aicinot cilvēkus dot mājvietu dzīves nelutinātajiem četrkājainajiem draugiem. Izstādes sekundārais mērķis ir vispārīga dzīvnieku tiesību ievērošanas veicināšana Latvijā.

Izstāde „Ne viens” lieliski parāda dzīvnieka emocionālo stāvokli patversmē.” Tā ir tematiska, emocionāla fotogrāfiju izlase no pēdējā laika projektiem, kas ietver sevī patversmes ikdienu un arī dzīvnieka un cilvēka savstarpējās attiecības,” stāsta E. Silagaile.

Fotogrāfe uzskata, ka cilvēks un suns ir labākie draugi, tāpēc ir jāpalīdz tiem, kuri paši to nespēj. Suns jau no pirmsākumiem atrodas ciešākā kontaktā ar cilvēku, nekā jebkura cita cilvēku pieradināta dzīvnieku suga. Nav neviena Zemes nostūra, nevienas cilvēka apdzīvotas teritorijas, kur nebūtu sastopams suns.

Evita Silagaile (dz. 1989.g.) ir fotogrāfe ar pārliecību, ka dzīve ir pilna ar piedzīvojumiem, un pats galvenais ir tos pilnvērtīgi izmantot. Dzīve ir pilna ar dažādiem notikumiem, kas mūsu ikdienu padara īpašu un košu. Māksliniece piedalījusies dažādos projektos („Eiropas tautu festivāls” 2008.g., „Ķiršu dārzs” 2007.g., „Ziedoņdārza stāsti” 2010.g.), kā arī vairākās kopīgās izstādēs.

Visi interesenti ir mīļi aicināti uz izstādes “Ne viens” atklāšanu klubā “Space dog” (Vecpilsētas ielā 19, Rīgā) 2011.gada 22. novembrī, plkst. 18:00 (“Space dog” atvērts darba dienās 12.00-23.00; piektdienās, sestdienās 12.00-03.00).
“Promo” video YouTube.com portālā: www.youtube.com
Papildus informācijai sazināties ar:
”Space Dog” menedžeri
Tomu Eņģeli
m. tel. +371 20055777
e-pasts: 2008spacedog@gmail.com
Autore, kuratore Evita Silagaile
m. tel. +371 26214920
e-pasts: evita.silagaile@inbox.lv
Partneri, draugi un atbalstītāji: klubs „Space dog”, „Juglas dzīvnieku patversme”, radio „NABA”, „kivi tv”, žurnāls „Astes”, ”SIA Narvesen Baltija franšīzes ņēmēji”. Lielu paldies saku „SIA Narvesen Baltija” franšīzes ņēmējiem- Edītei, Mārai, Katrīnai, Ingai, Līvai, Santai, Jānim.

Kas var būt labāks par 50 jauniem cilvēkiem, kuri nākotnē izaugs par mīlošiem, atbildīgiem un zinošiem suņu un kaķu saimniekiem!

Bella nu ir iepazinusies arī ar otru mūsu suni Taisonu, kas, tāpat kā viņa, ir bijis patversmes sunīts. Arī ar to viņa saprotas lieliski. Jo dienas, jo Bella kļūst aizvien drošāka un patstāvīgāka. Nu jau viņa ir apzinājusi visu pie mājas teritoriju un pat sadraudzējusies ar kaimiņu suni. Ik pa laikam gadās arī kāds nedarbs, piemēram, ņemot paraugu no lielajiem suņiem, viņa, laiku pa laikam, mēdz uztriekt kādu no mūsu kaķiem kokā. Tāpat arī Bellai patīk mums neredzot nospert kādu saimniecības priekšmetu, parasti tā ir slota, kuru tad izmanto rotaļām pagalmā. Kad lielie suņi sadomā plēsties, Bella metās pa vidu, visiem spēkiem cenšoties viņus samierināt. Tāpat arī Bellai pilnā sparā norit apmācība instruktores Jūlijas pavadībā. Lai gan mācam visus trīs suņus, taču Bella izrāda vislielāko entuziasmu strādāt un parāda labākos rezultātus.

Dzīvojot barā, katra diena ir savādāka, tāpēc grūti aprakstīt katru notikumu. Bella lieliski strādā apmācībās, no lielajiem suņiem mācās kā sargāt teritoriju, ar Lordu bieži dauzās, un mums nesagādā pilnīgi nekādus uztraukumus, jo ir savam vecumam apbrīnojami saprātīga un klausīga. Viens no lielākajiem viņas plusiem ir tas, ka Bella pati spēj atrast, ar ko nodarboties- atrod žagariņus, ko grauz, ierauga kaut ko interesantu ko tvarstīt un mums nav jālauza galva, kā viņu izklaidēt. Kā saka instruktore Jūlija (un mēs tam piekrītam) Bella izskatās un uzvedas kā laimīgs bērns!

I want to tell you that Poga (Lola) seems to love her new home with me (already from the first minuit she entered the appartment), so I’am very happy for her.

Everything is fine and she has found some favorite spots to sleep on, she eats well and is generally doing very well.

I’ll send you some pictures from the first 24 hours here with me and will keep you updated on how she is doing.

I would like to thank you so much again for giving me the opportunity to give her the life she deserves.

aicināja piedalīties loterijā, kur laimīgajam uzvarētājam būs iespēja saņemt vērtīgas balviņas savas mīlulim. Neiztrūkstošais Juglas suņu patversmes palīgs Robins iepriecināja bērnus, dalot karodziņus, kas līksmi tika vicināti mazajās rociņās. Uzklausījām arī jautājumus par esošajiem Juglas suņu patversmes iemītniekiem, palīdzējām ar savām zināšanām jautājumos, kā pareizi rīkoties vienā vai otrā gadījumā, saskaroties ar problēmām dzīvnieka uzvedībā, kā palīdzēt klaiņojošam dzīvniekam un kur vērsties pēc palīdzības.

Liels paldies Rīgas domes koncertorganizācijai „Ave Sol” par uzaicinājumu piedalīties Miķeļdienas gadatirgū!

Pirmajā dienā sunīte, protams, bija mazliet bailīga un apmulsusi, bet salīdzinoši ātri aprada ar jauno mājvietu, ātri iemācījās gulēt savā vietiņā, un saprata, ka jānokārtojas tikai ārā (pa visu šo laiku “neveiksmītes” gadījušās tikai pāris reizes).

Sparta ir ļoti apķērīga (jau trešajā/ceturtajā dienā sāka atsaukties uz jauno vārdiņu; māk jau “sēdēt” un saprot, ko nozīmē FU!, uz ielas iet pie siksniņas), arī ēšanas ziņā problēmu nav – Sparta ir visēdāja

Ļoti rotaļīga, īpaši patīk skriet un dauzīties, ļoti labi saprotas ar bērniem, ar citiem suņiem drīzāk grib spēlētie, varbūt kādreiz no sākuma ir sabijusies, bet nekad nav agresīva. Atstāta mājās viena, grauž tikai savas mantiņas, nerej un negaudo.

Liels Jums PALDIES, ka devāt mums iespēju savai ģimenei pievienot šo sunenīti, kura, vienkārši sakot, ir superīga ) paklausīga, mīlīga un izcili gudra!

p.s. guļ meitene ļoti interesanti – pēc iespējas “neērtākā” pozā, visas kājas pa gaisu, vai deviņos līkumos saliekusies

“Džozei patiešām iet labi un kā saka visi apkārtējie – viņa izskatās ļoti laimīga. Un es patiešām ceru, ka tā tā ir, jo pastāstīt pati viņa nevar! ”

No šā gada 1. jūlija iedzīvotājiem ir iespēja reģistrēt savu mājas mīluli vienotā valsts datu bāzē, ko uztur valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs” (LDC) atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumiem Nr.491  „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”. Datu bāzē var reģistrēt trīs veida mājas (istabas) dzīvniekus – suņus, kaķus un mājas (istabas) seskus.

Zemkopības ministrija aicina iedzīvotājus reģistrēt savus mājas mīluļus, jo tas nodrošina dzīvnieku uzskaiti un dzīvnieka izsekojamību valstī – pazudis dzīvnieks ir vieglāk atrodams un iespējami īsā laikā atgriežas mājās. Dzīvnieka īpašnieks tāpat var pieteikt sava dzīvnieka pazušanu, jo datu bāze nodrošina informācijas uzskaiti arī par pazaudētiem un atrastiem dzīvniekiem.

Līdz 2012. gada 1. janvārim mājas (istabas) dzīvniekus ir iespējams reģistrēt Rīgā – valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs”, Republikas laukumā 2 vai arī LDC reģionus apkalpojošās nodaļās. Savukārt no 2012. gada 1. janvāra dzīvniekus varēs reģistrēt ne tikai LDC, bet arī pie praktizējoša veterinārārsta vai vietējās pašvaldības darbinieka.

Lai veiktu reģistrāciju, jāaizpilda veidlapa, kas atrodama  LDC interneta mājas lapas www.ldc.gov.lv sadaļā „Veidlapas un iesniegumi”. Pirms reģistrācijas dzīvniekam ir jābūt implantētai mikroshēmai jeb mikročipam, kā arī viņa jābūt mājas (istabas) dzīvnieka pasei. Mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācija datubāzē ir maksas pakalpojums, kas saskaņā ar  noteikto cenrādi  ir 5 lati.

Ja mājas (istabas) dzīvniekam nav implantēta mikroshēma, dzīvnieka īpašniekam jādodas pie praktizējoša veterinārārsta, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu, mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību. Ja īpašniekam nav mājas (istabas) dzīvnieka pases vai vakcinācijas apliecības, to var saņemt pie praktizējoša veterinārārsta. Savukārt ja mājas (istabas) dzīvniekam ir vakcinācijas apliecība, tad tā jānomaina pret mājas (istabas) dzīvnieka pasi.

Veterinārārsts dzīvniekam ievadīs mikroshēmu kreisajā pusē kakla apvidū. Mikroshēmas numurs tiks ielīmēts vai arī ierakstīts dzīvnieka pasē un Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas veidlapā.

Dzīvnieka īpašniekam jāaizpilda veidlapas A daļu, savukārt praktizējošam veterinārārstam – veidlapas B daļu. Aizpildītās veidlapas A un B daļas veidlapu 30 dienu laikā dzīvnieka īpašniekam jāiesniedz LDC. Ja ir veikts maksājums pirms reģistrācijas, datu centrā jāuzrāda maksājumu apliecinošs dokuments. Savukārt ja maksājums par reģistrāciju nav veikts, to iespējams izdarīt uz vietas datu centrā.

Ja mājas (istabas) dzīvniekam ir jau implantēta mikroshēma, dzīvnieka īpašniekam tāpat ir jāierodas datu centrā un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, mājas (istabas) dzīvnieku pase, kā arī jāiesniedz Mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijas veidlapa ar aizpildītu veidlapas A daļu. Tāpat arī jāuzrāda maksājumu apliecinošs dokuments, ja ir veikts maksājums pirms reģistrācijas. Iemaksu var veikt arī uz vietas datu centrā.

Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība paredz, ka līdz 2012. gada  1. jūlijam visiem suņiem, kas piedalās izstādēs vai uz laiku tiek izvesti ārpus valsts, ir jābūt implantētai  mikroshēmai un tiem jābūt  reģistrētiem datubāzē. Tāpat arī visiem suņiem, kas sešu mēnešu vecumu sasniegs līdz 2016. gada 1. jūlijam, ir jābūt implantētai  mikroshēmai un tiem jābūt  reģistrētiem datubāzē. Savukārt kaķiem un mājas (istabas) seskiem mikroshēmas implantācija un reģistrācija datu bāzē ir brīvprātīga. Sākot ar 2016. gada 1. jūliju datubāzē tiks ievadīta informācija par mājas (istabas) dzīvnieka vakcināciju pret trakumsērgu.