Par 1-1,5 gadu veco Sašu ļaudis teiktu: takša un vilka jauktenīte. Augumā sunīte ir lielāka par taksi, ar izteikti muskuļainu ķermenīti. Ir ļoti mīļa, patīk doties pastaigās. Piemērotāka dzīvei privātmājā; droši adoptēja ģimenē ar bērniem.
...
Lasīt vairāk »
Pirms 2,5 nedēļām paņēmām no patversmes kucēnu, kuru nosaucām par Spartu.
Pirmajā dienā sunīte, protams, bija mazliet bailīga un apmulsusi, bet salīdzinoši ātri aprada ar jauno mājvietu, ātri iemācījās gulēt savā vietiņā, un saprata, ka jānokārtojas tikai ārā (pa visu šo laiku “neveiksmītes” gadījušās tikai pāris reizes).
Sparta ir ļoti apķērīga (jau trešajā/ceturtajā dienā sāka atsaukties uz jauno vārdiņu; māk jau “sēdēt” un saprot, ko nozīmē FU!, uz ielas iet pie siksniņas), arī ēšanas ziņā problēmu nav – Sparta ir visēdāja
Ļoti rotaļīga, īpaši patīk skriet un dauzīties, ļoti labi saprotas ar bērniem, ar citiem suņiem drīzāk grib spēlētie, varbūt kādreiz no sākuma ir sabijusies, bet...
Lasīt vairāk »
Sirsnīgas bildes esam saņēmuši no Džozes (patversmē saukta par Dusju) un viņas draugiem!
“Džozei patiešām iet labi un kā saka visi apkārtējie – viņa izskatās ļoti laimīga. Un es patiešām ceru, ka tā tā ir, jo pastāstīt pati viņa nevar! ”
...
Lasīt vairāk »
Jaukus foto sveicienus mums sūta Filipa ģimenīte.
...
Lasīt vairāk »
ZM: mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija vienotajā datu bāzē nodrošinās dzīvnieku uzskaiti un izsekojamību
No šā gada 1. jūlija iedzīvotājiem ir iespēja reģistrēt savu mājas mīluli vienotā valsts datu bāzē, ko uztur valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs” (LDC) atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumiem Nr.491 „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”. Datu bāzē var reģistrēt trīs veida mājas (istabas) dzīvniekus – suņus, kaķus un mājas (istabas) seskus.
Zemkopības ministrija aicina iedzīvotājus reģistrēt savus mājas mīluļus, jo tas nodrošina dzīvnieku uzskaiti un dzīvnieka izsekojamību valstī – pazudis dzīvnieks ir vieglāk atrodams un iespējami īsā laikā atgriežas mājās. Dzīvnieka īpašnieks tāpat var pieteikt sava dzīvnieka pazušanu, jo datu bāze...
Lasīt vairāk »
Pēc vasaras saulgriežiem mūsu kuplajai saimei pievienojās baltā suņu dāma, kuru mēs nosaucām par Pūčuku – Pūcīti.
No patversmes braucām ar sabiedrisko transportu. Man par pārsteigumu viņa nebaidījās kāpt jebkurā transportā, kuram bija atvērtas durvis. Līdz nokļuvām mājās, interesējās par jauniešiem, kas pulcējās bariņos, par tantīšu iepirkumu somām, smaržām, ko saoda gaisā un visu pārējo, kur var dabūt ko ēdamu. Mūs vienoja tikai pavada, kuras vienā galā bija pūcīte, otrā es, nosakot ceļojuma virzienu.
Mājās atnākot, apostīja bērnus, istabu, tad apgūlās. Ja es pārvietojos pa māju, Pūčuks visur sekoja un nogūlās blakus, bija apātiska un pret visiem vienaldzīga. Otrs mūsu suns visu laiku mēģināja ar viņu sadraudzēties...
Lasīt vairāk »
